Cēsu tirgū satiktie lauku produktu tirgotāji sacīja, ka uz letes redzamā produkcija ir izaudzēta zemnieku saimniecībās. Ne visas no tām pretendē uz Eiropas atbalstu, ne visas saņem valsts atbalstu. Paši dārzeņu audzētāji, cūkkopji un vistu audzētāji sakot, ka arvien sarežģītāk ir plānot izdevumus un ieņēmumus, jo gan barība lopiņiem, gan zemes apstrādāšana, mēslošana izmaksājot arvien vairāk, bet atbilstoši celt izaudzētā cenu jau sen neizdodas.
Kad lauku labumu tirgotājiem jautāju, vai paši ir zemnieki, tad viņi gandrīz visi kā viens atbildēja- vai tad zemniekam ir laiks tirgoties un saimniekot?
“Mēs tikai aizstāvam zemniekus un mudinām cēsniekus tepat audzēto un ražoto pirkt tirgū, nevis naudiņu tērēt lielveikalos,” tā zemnieku saimniecībās izaudzētā tirgotāji.
“Tik lētas un lielas vistu olas, kādas ir tirgū, vairs nevienā veikalā nevar nopirkt. Par laimi, cilvēki to ir ielāgojuši un no manis olas izpērk. Uzreiz gandarījums, jo naudiņa jau vakarā ir kabatā,” sacīja z/s “Rasas” pārdevēja Inta Bērziņa un piebilda, ka arī viņai ir savs viedoklis par to, kāpēc zemniekiem grūti klājas.
“Prasības pret zemnieku, pret tirgotāju ir augstas. Ja tas viss būtu vienkāršāk, tad arī izdevumu būtu mazāk,” tā I. Bērziņa.
Vēl tirgotāji saka, ka šobrīd daudz sliktāk iegādājas kartupeļus. Tos pērk lielveikalos, kur mēdz būt lētāk. Zemniekam no šādas pircēju attieksmes nākas ciest, jo par Latvijā audzētu tupeni vismaz 20, 30 santīmus kilogramā gribas saņemt.
“Pašlaik vēl varam iztikt un ražojam, bet kā būs jau nākamgad, grūti prognozēt. Mums dārzeņi aug desmit hektāros un to apstrādāšana, mēslošana izmaksā arvien vairāk. Mēs strādājam kā individuālais uzņēmums, paši izaudzēto tirgojam un nekādas subsīdijas vai Eiropas naudas nesaņemam, tāpēc ļoti paļaujamies uz savu pircēju. Cenšamies pārdot pašu kvalitatīvāko, lai pircējs pie mums nāk atkal un atkal,” sacīja Rudīte, kura pārdod kādā Priekuļu pagasta saimniecībā izaudzēto.
Ar gaļas izstrādājumu realizāciju esot citādi. Vienas reizes pirkums esot mazāks, bet no laba pašmāju žāvējuma cilvēki neatsakoties.
“Gaļa ir sātīga, žāvēta kā senos laikos un cilvēkiem garšo. Viņi novērtē labu preci. Liekas, ka Eiropai vajadzētu uzzināt, cik labi strādā un kādu gaļu ražo Latvijā. Es zinu, ka ļoti labu, jo vairāki pircēji ir atklāti pateikuši- sūta mūsu žāvējumus uz Īriju un Angliju tuviniekiem, kas tur strādā, jo tur nekā tik laba nevarot nopirkt,” dalījās z/s “Zemzari” izstrādājumu tirgotāja Mārīte Rubene un uzsvēra, ka zemnieku varam aizstāvēt mēs paši, biežāk ejot iepirkties uz tirgu, lai nopirktu pārtiku ikdienas un svētku galdam.
Komentāri