psiholoģe
Lai vecāki bērna dzīvē varētu būt pēc iespējas lielāki līdzdalībnieki , nepieciešams KONTAKTS. Taču, lai veidotos cilvēciskais kontakts, nepieciešams LAIKS. Laiks būt kopā ar bērniem.
Vecāki dažkārt mēdz pārmest, ka paaudzies bērns viņiem neko nestāsta. Noslēgtībai ir vairāki izskaidrojumi. Atvases aug, arvien labāk tiek galā pašas un ikdienā var iztikt bez apspriešanās. Bērna dzīvē aizvien lielāku lomu ieņem draugi / draudzenes, un kādam no viņiem var uzticēt savas pārdo- mas un izjūtas, pajautāt, kā labāk rīkoties. Tomēr redzot, ka bērns kļūst patstāvīgāks, vecāki mēdz pārvērtēt viņa spējas ar visu tikt galā pašam. Praktiskā ziņā desmitgadīgi bērni daudz ko var paveikt bez vecāku līdzdalības – laikus nokļūt skolā, apmeklēt treniņus un nodarbības ārpus skolas, izmācīties, sagatavot vai nopirkt ko ēdamu. Taču emocionālajā ziņā bērniem joprojām ir vajadzīgs vecāku atbalsts, viņu interese un sniegtā drošības sajūta. Arī apliecinājumi, ka viņu aizvien mīl, neskatoties uz veiksmēm vai neveiksmēm.
Esmu pārliecināta, ka gandrīz visi vecāki savus bērnus mīl, tomēr ne visi bērni to sajūt. Kāpēc tā? Sarunājoties pieaugušais aizmirst pavērst skatienu uz bērna pusi, līdztekus cenšas paveikt ko noderīgu – apmaisīt kartupeļus pannā, pastrādāt pie datora, pārskatīt jaunumus avīzē vai televīzijas ziņās… Un kontakts ar bērnu sanāk formāls. Tāpēc kopīga darboša-nās, spēles, pastaigas, ēdienreizes, brauciens automašīnā, brītiņš pirms aizmigšanas ir tie dzīves brīži, kad mēs varam tikt tuvāk saviem bērniem un skaidrāk redzēt viņu emocionālās vajadzības.
Vēl viens iemesls bērnu noslēgtībai ir vecāku nevēlēšanās dalīties ar saviem iespaidiem, domām un izjūtām. Ja ģimenē nav pieņemts pārrunāt dienas iespaidus un atklāt labās vai sliktās omas iemeslus, nav vērts pārdzīvot, ka bērns nelabprāt stāsta par savām gaitām un savus pārdzīvojumus cenšas paturēt pie sevis. Tā vietā, lai aizvien uzstājīgāk tirdītu bērnu, varbūt mamma un tētis var atklāt kaut ko vairāk par sevi un apsvērt, ko kopīgi ar bērnu pasākt. Novērots, ka, ieguldot LAIKU (protams, arī domas, emocijas, enerģiju) KONTAKTĀ ar bērnu, pēc tam ir daudz vieglāk panākt, ka bērns ievēro pieaugušo prasības. Līdz ar to nākas tērēt mazāk laika un spēka, cīnoties ar bērnu.
Ja gribam palikt nozīmīgi savu bērnu dzīvē arī tad, kad mūsu fiziskā aprūpe viņiem vairs nebūs nepieciešama, ir vērts meklēt ceļus, kā ik pa brīdim pietuvoties un būt kopā pa īstam.
Komentāri