”Te ir maza paradīze,” par savām mājām saka Santa Plētiena. Un nezinātājs, braucot pa veco aleju un iegriežoties pagalmā, nudien neiedomās, ka ”Liepkalnos” dzīvo un kopīgi pagalmā saimnieko sešas ģimenes. Kaimiņi šajos gados gandrīz nav mainījušies. Viena ģimene nopirkusi māju, tās vietā ienākusi cita. Arī jaunie kaimiņi labi iejutušies. Diemžēl, kad ”Druva” ciemojās ”Liepkalnos”, viņi bija devušies atpūtas braucienā un neizdevās pajautāt.
Saimnieko liepkalnieši kopā un reizē arī katrs kopj savu stūrīti un dārziņu. Armands Ezeriņš pie
savām ieejas durvīm ierīkojis nelielu atpūtas vietu. Iekārtots baseins, kura malas izliktas ar tepat savāktiem laukakmeņiem. Ēkas otrā pusē gar sienmalu puķu dobes, turpat netrūkst arī dažādu dekoratīvo elementu.
Jaunajiem malkas šķūnīšiem jau aprises redzamas. Vecie, kas rindojas ceļmalā, tiks nojaukti, tie savu laiku nokalpojuši. Gar ceļmalu uzliks žogu. Tad pavērsies skaista ainava. Santa saka: ”Īpaši skaista, kad saule riet.”
Plašajā pagalmā, kur vēl aug ābeles, kuras dzirdējušas skolas bērnu balsis, katru ciemiņu piesaista laubīte, tai blakus ugunskura vieta, soli. Turpat arī ogu pārpilni ķirši,
”Pirmajos gados apkārt mājai audzējām kartupeļu hektārus. Vairs neatceros, vai visi kopā, vai katram bija savs lauciņš. Tad bija
cukurbiešu laiks. Arī ar lopkopību un putnkopību nodarbojāmies. Man bija sešas muskuspīles, tepat pagalmā tām bija būda. Kaimiņš govi turēja, vēl kāds vistas,” stāsta Normunds un piebilst, ka tagad katrai ģimenei tikai mazs dārziņš, kurā dažs audzē garāku sīpolu vagu, cits sastāda zemenes.
