Trešdiena, 12. februāris
Vārda dienas: Karlīna, Līna

Jūrnieks par gaļas izcirtēju

Druva
00:00
11.01.2006
18

Pēc tam trīs gadus nostrādāju Dalbē par mežsargu. Mana apgaita bija Tīreļpurvs. Tad par mežizstrādes meistaru, arī gaterī esmu strādājis. Celtniecībā gan ne, jo tā profesija mani īpaši neaizrauj. Uzskatu, ka ikvienu darbu var iemācīties,” pārliecināts gaļas apstrādātājs. Viņš stāsta, ka dzimis Kuivižos, bet, kad iepazinies ar sievu Lieni, kurai Veselavā ir mājas, atnācis dzīvot uz Cēsu pusi.

Runājot par gaļas sagatavotāja amatu, var just, ka Aldis to dara ar prieku un ir sava darba entuziasts. Mūsu sarunas laikā vairākkārt veras gaļas apstrādes telpas durvis un atskan pārdevēju komandas: „Aldi, šķiņķi! Aldi, man karbonādi!” Aldis tūlīt dodas pie ledusskapja un iznes gaļas gabalu, kas tiek zāģēts un griezts, līdz izveidots prasītais gabals. Viņš uzskata, ka šai profesijā jābūt ļoti vērīgam, jo pārdodamās gaļas produkcijas reklāma ir atkarīga no izcirtēja prasmes. Aldis atzīst, ka gaļas kombinātā strādāt ir vieglāk, nekā sagatavot privāti audzēta dzīvnieka gaļu. Te jāzina, kā katrs gabals jāapstrādā, lai gaļas audzētājs nebūtu zaudētājs. “Gaļas kombinātā viss notiek ātri, samaļ un kārtībā,” saka A. Balodis. Runājot par izcirtēja darba mākslas smalkumiem, viņš stāsta: „Ja gaļa nebūs glīti sagatavota, pircējs to neņems. Ir arī lopi, kuru gaļa pati par sevi īpaši labi neizskatās. Arī teļa gaļai ir atšķirība. Var redzēt, kas ir dabūjuši dzert pienu, un kas nav. Mans uzdevums gaļas gabalu izveidot tā, lai izskatītos, ka teļš ir labi barots. Pircējs ņem tikai to produkciju, kas ir glīti apstrādāta. Šai darbā savi knifi ir,” noslēpumaini nosaka izcirtējs, gatavojot šķiņķa gabalu. Atgādinu, ka kādreiz pie veikalu sienas bija plakāti, kur parādīts, kā kautķermenis tiek sadalīts. „Pēc šiem paraugiem vairs sen gaļu neizcērt. Padomju laikos bija tā. Kaut kādu gaļas kluci nolika, bet to vienalga pirka. Tagad jāvēro, ko cilvēki vairāk grib. Agrāk gatavoja karbonādi ar speķi un kaulu. Tagad pircējs grib, lai speķi un kaulu noņem. Klienti kļuvuši ļoti izvēlīgi, viņi atnāk un vēlas tieši tādu gaļas šķēli, ar vai bez kaula. Ja pircējs man paprasa, es jau uzreiz zinu, ko un kā sagatavot. Pa šiem gadiem klientu vēlmes esmu apguvis,” saka Aldis. Runājot par gaļas kvalitāti, viņš uzsver, ka tagad modē audzēt bezspeķa cūkas. “Tām sadzen iekšā kombinēto barību, lai ātri aug. Uzskatu, ja cūkgaļa jācep eļļā, tad tā nav cūkgaļa.”

Stāstot, kā kautķermeni labāk sadalīt, A. Balodis atzīst, ka nekad nelieto cirvi, jo tad gaļā nokļūst kaulu šķembas. Vislabāk izmantot speciālu šim nolūkam paredzētu zāģi. „Ir arī elektriskie gaļas zāģi, bet ar rokas zāģīti sanāk smukāk,” novērojis gaļas apstrādātājs. Gaļas sadalītāja amatu A. Balodis iemācījies, pētot un salīdzinot, mācoties no savām kļūdām, un atzīst, ka veikalā par gaļas sagatavotāju strādāt nevarētu, jo viņam būtiski ir redzēt klientu, kuram produkciju gatavo. “Gaļas izcirtējs, kurš tirgū strādāja pirms manis, aizgāja darbā uz „Mego”, bet uzskatu, ka veikalā nav tas, bet tirgū var strādāt ar prieku. Pirms ikvieniem svētkiem darbs ir bez apstājas, strādāju ar atlocītām piedurknēm un slapju muguru. Tagad iestājies neliels klusums,” vērtē Aldis. Vai nācies sadalīt veselu govi? „Tirgū veselu govi neņemam. To apstrādāt varētu, bet, līdzko liellops nedaudz pastāv vitrīnā, gaļa paliek patumša, un pircēji neņem. Uz tirgu cilvēki vienmēr nāk pēc svaigas gaļas. Pie tam liellopu gaļa ir ļoti taukaina, ja taukus apgriež, tos var pārdot tikai par santīmiem. Maltai gaļai arī taukus nemalšu klāt. Cilvēks vienreiz tādu gaļu nopirks un vairāk uz tirgu nenāks. Aitas gaļa tirgū nopērkama reti.” Aldis atzīst, ka tās gan tiek audzētas, bet pamaz, līdz ar to gaļa ir dārga. “Aitas gaļu arī ir grūti iztirgot. Ja to nedēļas laikā neizpērk, arī šī gaļa paliek tumša, pircējiem šķiet, ka tā nav svaiga, bet, savukārt, tumša aitas gaļa ir daudz labāka nekā gaiša, jo tā ir nogatavojusies, bet gaiša gaļa vēl skaitās dzīva. Reiz tirgū paņēmām četras aitas, bet tikai divas ar mokām iztirgojām. Tagad vairs neņemam. To nevaram arī atļauties, jo šeit gaļu nesaldējam, bet tikai turam vēsumā,” stāsta Aldis.

Viņam patīk vērot pircējus un, lai visi būtu apmierināti, izdomāt dažādus paņēmienus, kā produkciju padarīt arvien labāku. Aldis stāsta, ka šai profesijā, tāpat kā sportā, vienmēr jābūt formā, jo katru dienu iznāk pārcilāt daudz kilogramu. „Esmu uztrenējies kautķermeņus cilāt pa labi, pa kreisi, un smagumu nejūtu. Citi muskuļus trenē ar hantelēm, bet man tās nevajag. Otrdienās uz tirgu ved lopus. Svētdien un pirmdien nestrādāju. Šī atslodze par labu nenāk. Parasti brīvdienās daru kaut ko fizisku, lai saglabātu muskuļu tonusu, piemēram, skaldu malku. Ja bijušas kādas svinības, tad arī darbs nevedas, puscūku knapi ceļu uz bluķa, bet šis darbs prasa visu laiku būt formā,” viņš saka, lepojoties ar to, ko dara. Aldis mājās gan nekādus lopus iztikai neaudzē un atzīst, ka gaļa ēdienkartē viņu nevilina, jo jūtas to atēdies ar acīm. Darbs gan ziemā, gan vasarā paiet vēsās telpās. Viņš no ledusskapja gaļu nes kailām rokām un piekrīt, ka tās no aukstuma cieš, bet strādāt cimdos Aldis neprot, jo tad nevarot izjust darba garšu. Vai jūra nevilina? „Vēl pirms pieciem gadiem vilināja, jo gandrīz visi mani radi ir jūrnieki, bet, kad paklausos, ko stāsta par valsts attiecībām ar jūrniecību, tad jūtu, ka tā vairs nav tā jūra, par ko kādreiz sapņoju,” secinājis Aldis Balodis.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Izstāde pārdomām par dzīvi un ne tikai

00:00
12.02.2025
10

Cēsu muzejā, Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē, apskatāma Polijas mākslinieces Lauras Makabresku fotogrāfiju izstāde “Mierinājums”. “Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu […]

Atdzimusi vēsturiskā Ieriķu stacijas ēka

00:00
11.02.2025
61
1

Ilgi gaidītu un skaistu brīdi aizvadītajā piektdienā piedzīvoja Ieriķu un apkārtnes iedzīvotāji. Vēsturiskā stacijas ēka, kas ilgāku laiku bija atstāta pamestībā un laika zoba pamatīgi apgrauzta, nu ir atdzimusi košā, gaišā, mūsdienīgā veidolā un    kļūs par vietējās kopienas kultūras un sabiedrisko aktivitāšu norises vietu. Kā pastāstīja Amatas pārvaldes vadītāja un galvenā šī projekta virzītāja […]

Nepaļauties tikai uz stārķi

00:00
10.02.2025
67
2

Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi Statistikas dati, kas apkopoti Cēsu novada Dzimtsarakstu nodaļā, izteiksmīgi raksturo demogrāfisko situāciju kopumā valstī. Ejam mazumā, turklāt strauji. Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi. Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Iveta Gabrāne piebilst, ka salīdzinājumā ar 2023. gadu, reģistrēto jaundzimušo skaits samazinājies par 43. […]

Vai to tiešām katrs ezis var…

00:00
09.02.2025
50

Latvieši nav tie, kas ikdienā dižojas, bet ir reizes, kad kaimiņiem jāparāda un pašiem sev jāpierāda, ka diženums nekur tālu nav jāmeklē. To apliecina Cēsu Izstāžu namā apskatāmā izstāde “Kas dižam dižoties”. Tajā Drabešu Amatu mājas meistaru un 45 mācekļu darbi. “Dižošanās vajadzīga, lai paši redzētu, kas paveikts, redzētu, ko citi dara, jo ikdienā dažādi […]

Ziņas par slēpošanas trašu galu… ir nedaudz pārspīlētas

00:00
08.02.2025
61
1

Ziema šogad skubina padomāt par kādu jaunu terminu starpsezonai no rudens līdz pavasarim. Ja janvārī zied vizbuļi, no sūnām spraucas gailenes un jau atgriežas gājputni…, tad nosaukt šo dabas ampelēšanos par ziemu mute neveras. Ja valodniekiem un meteorologiem nosaukuma izdomāšana šādai starpsezonai varētu būt interesants teorētisks vingrinājums, tad tiem, kuri nodarbojas ar slēpošanas trašu uzturēšanu, […]

Vajadzība pēc bezmaksas zupas porcijas palielinās

00:00
07.02.2025
209
7

Cēsīs darbojas divas zupas virtuves. Biedrības “Labāka rītdiena” uzturētajās “Karotēs” pēc siltas maltītes bez maksas var atnākt ikviens. Biedrības “Ģimenes centrs Mūsu nākotne” zupas virtuvē ēdienu piedāvā iedzīvotājiem, kuriem ir atbilstoša pašvaldības Sociālā dienesta izziņa. Zupas virtuvē “Karotes” janvārī izdalītas 3256 porcijas jeb aptuveni 1305 litri siltas zupas. Biedrības “Labāka rītdiena” valdes priekšsēdētāja Evija Jēkabsone […]

Tautas balss

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
10
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
35
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
27
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Atļauto ātrumu pārkāpt nedrīkst

11:30
07.02.2025
27
5
Lasītājs raksta:

“Pēc pagājušās trešdienas satiksmes negadījuma uz Cēsu -Madonas ceļa Taurenes pagastā atcerējos 7.janvāra “Druvas” komentāru par Satiksmes ministrijas rosināto nulles toleranci pret ātruma pārkāpējiem. Šķiet, autore to īsti neatbalstīja, norādot, ka nelaimes satiksmē izraisa arī ceļu infrastruktūra. Taču, domāju, piemēram, šī negadījuma nebūtu un nebūtu trīs cietušo, ja autovadītāji būtu ievērojuši atļauto ātrumu. Autovadītājiem ir […]

Vai alkohola veikalam jābūt centrā

17:17
02.02.2025
72
Seniore raksta:

“Kādu laiku nebiju viesojusies Cēsīs. Nu atbraucu un biju nepatīkami pārsteigta – pašā pilsētas centrā pie Vienības laukuma specializēts alkoholisko dzērienu veikals. Un tas laikā, kad runājam par Latvijas iedzīvotāju nodzeršanos, par to, ka jāsamazina alkohola patēriņš, ka lielveikalos jānorobežo plaukti, kuros tirgo alkoholiskos dzērienus. Nezinu, kam tas senais universālveikals pieder, bet brīnos par to […]

Sludinājumi