Pirmdiena, 22. aprīlis
Vārda dienas: Armands, Armanda

Jūrnieks par gaļas izcirtēju

Druva
00:00
11.01.2006
2

Pēc tam trīs gadus nostrādāju Dalbē par mežsargu. Mana apgaita bija Tīreļpurvs. Tad par mežizstrādes meistaru, arī gaterī esmu strādājis. Celtniecībā gan ne, jo tā profesija mani īpaši neaizrauj. Uzskatu, ka ikvienu darbu var iemācīties,” pārliecināts gaļas apstrādātājs. Viņš stāsta, ka dzimis Kuivižos, bet, kad iepazinies ar sievu Lieni, kurai Veselavā ir mājas, atnācis dzīvot uz Cēsu pusi.

Runājot par gaļas sagatavotāja amatu, var just, ka Aldis to dara ar prieku un ir sava darba entuziasts. Mūsu sarunas laikā vairākkārt veras gaļas apstrādes telpas durvis un atskan pārdevēju komandas: „Aldi, šķiņķi! Aldi, man karbonādi!” Aldis tūlīt dodas pie ledusskapja un iznes gaļas gabalu, kas tiek zāģēts un griezts, līdz izveidots prasītais gabals. Viņš uzskata, ka šai profesijā jābūt ļoti vērīgam, jo pārdodamās gaļas produkcijas reklāma ir atkarīga no izcirtēja prasmes. Aldis atzīst, ka gaļas kombinātā strādāt ir vieglāk, nekā sagatavot privāti audzēta dzīvnieka gaļu. Te jāzina, kā katrs gabals jāapstrādā, lai gaļas audzētājs nebūtu zaudētājs. “Gaļas kombinātā viss notiek ātri, samaļ un kārtībā,” saka A. Balodis. Runājot par izcirtēja darba mākslas smalkumiem, viņš stāsta: „Ja gaļa nebūs glīti sagatavota, pircējs to neņems. Ir arī lopi, kuru gaļa pati par sevi īpaši labi neizskatās. Arī teļa gaļai ir atšķirība. Var redzēt, kas ir dabūjuši dzert pienu, un kas nav. Mans uzdevums gaļas gabalu izveidot tā, lai izskatītos, ka teļš ir labi barots. Pircējs ņem tikai to produkciju, kas ir glīti apstrādāta. Šai darbā savi knifi ir,” noslēpumaini nosaka izcirtējs, gatavojot šķiņķa gabalu. Atgādinu, ka kādreiz pie veikalu sienas bija plakāti, kur parādīts, kā kautķermenis tiek sadalīts. „Pēc šiem paraugiem vairs sen gaļu neizcērt. Padomju laikos bija tā. Kaut kādu gaļas kluci nolika, bet to vienalga pirka. Tagad jāvēro, ko cilvēki vairāk grib. Agrāk gatavoja karbonādi ar speķi un kaulu. Tagad pircējs grib, lai speķi un kaulu noņem. Klienti kļuvuši ļoti izvēlīgi, viņi atnāk un vēlas tieši tādu gaļas šķēli, ar vai bez kaula. Ja pircējs man paprasa, es jau uzreiz zinu, ko un kā sagatavot. Pa šiem gadiem klientu vēlmes esmu apguvis,” saka Aldis. Runājot par gaļas kvalitāti, viņš uzsver, ka tagad modē audzēt bezspeķa cūkas. “Tām sadzen iekšā kombinēto barību, lai ātri aug. Uzskatu, ja cūkgaļa jācep eļļā, tad tā nav cūkgaļa.”

Stāstot, kā kautķermeni labāk sadalīt, A. Balodis atzīst, ka nekad nelieto cirvi, jo tad gaļā nokļūst kaulu šķembas. Vislabāk izmantot speciālu šim nolūkam paredzētu zāģi. „Ir arī elektriskie gaļas zāģi, bet ar rokas zāģīti sanāk smukāk,” novērojis gaļas apstrādātājs. Gaļas sadalītāja amatu A. Balodis iemācījies, pētot un salīdzinot, mācoties no savām kļūdām, un atzīst, ka veikalā par gaļas sagatavotāju strādāt nevarētu, jo viņam būtiski ir redzēt klientu, kuram produkciju gatavo. “Gaļas izcirtējs, kurš tirgū strādāja pirms manis, aizgāja darbā uz „Mego”, bet uzskatu, ka veikalā nav tas, bet tirgū var strādāt ar prieku. Pirms ikvieniem svētkiem darbs ir bez apstājas, strādāju ar atlocītām piedurknēm un slapju muguru. Tagad iestājies neliels klusums,” vērtē Aldis. Vai nācies sadalīt veselu govi? „Tirgū veselu govi neņemam. To apstrādāt varētu, bet, līdzko liellops nedaudz pastāv vitrīnā, gaļa paliek patumša, un pircēji neņem. Uz tirgu cilvēki vienmēr nāk pēc svaigas gaļas. Pie tam liellopu gaļa ir ļoti taukaina, ja taukus apgriež, tos var pārdot tikai par santīmiem. Maltai gaļai arī taukus nemalšu klāt. Cilvēks vienreiz tādu gaļu nopirks un vairāk uz tirgu nenāks. Aitas gaļa tirgū nopērkama reti.” Aldis atzīst, ka tās gan tiek audzētas, bet pamaz, līdz ar to gaļa ir dārga. “Aitas gaļu arī ir grūti iztirgot. Ja to nedēļas laikā neizpērk, arī šī gaļa paliek tumša, pircējiem šķiet, ka tā nav svaiga, bet, savukārt, tumša aitas gaļa ir daudz labāka nekā gaiša, jo tā ir nogatavojusies, bet gaiša gaļa vēl skaitās dzīva. Reiz tirgū paņēmām četras aitas, bet tikai divas ar mokām iztirgojām. Tagad vairs neņemam. To nevaram arī atļauties, jo šeit gaļu nesaldējam, bet tikai turam vēsumā,” stāsta Aldis.

Viņam patīk vērot pircējus un, lai visi būtu apmierināti, izdomāt dažādus paņēmienus, kā produkciju padarīt arvien labāku. Aldis stāsta, ka šai profesijā, tāpat kā sportā, vienmēr jābūt formā, jo katru dienu iznāk pārcilāt daudz kilogramu. „Esmu uztrenējies kautķermeņus cilāt pa labi, pa kreisi, un smagumu nejūtu. Citi muskuļus trenē ar hantelēm, bet man tās nevajag. Otrdienās uz tirgu ved lopus. Svētdien un pirmdien nestrādāju. Šī atslodze par labu nenāk. Parasti brīvdienās daru kaut ko fizisku, lai saglabātu muskuļu tonusu, piemēram, skaldu malku. Ja bijušas kādas svinības, tad arī darbs nevedas, puscūku knapi ceļu uz bluķa, bet šis darbs prasa visu laiku būt formā,” viņš saka, lepojoties ar to, ko dara. Aldis mājās gan nekādus lopus iztikai neaudzē un atzīst, ka gaļa ēdienkartē viņu nevilina, jo jūtas to atēdies ar acīm. Darbs gan ziemā, gan vasarā paiet vēsās telpās. Viņš no ledusskapja gaļu nes kailām rokām un piekrīt, ka tās no aukstuma cieš, bet strādāt cimdos Aldis neprot, jo tad nevarot izjust darba garšu. Vai jūra nevilina? „Vēl pirms pieciem gadiem vilināja, jo gandrīz visi mani radi ir jūrnieki, bet, kad paklausos, ko stāsta par valsts attiecībām ar jūrniecību, tad jūtu, ka tā vairs nav tā jūra, par ko kādreiz sapņoju,” secinājis Aldis Balodis.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Rokdarbos atmodina pavasari

00:00
21.04.2024
36

Dzērbenes pilī kā ik pavasari pagasta un kaimiņu rokdarbnieki un amatnieki rāda rudenī un ziemāpaveikto. Izstādes pamatu veido Dzērbenes tautas nama studijas “Dzērbe” dalībnieku darbi. “Gada laikā studijas vadītāja Inga Blauberga    iedrošinājusi, aizrāvusi pagasta sievas. Aizvien tiek apgūts kas jauns, pētītas    latviskās un Dzērbenes meistaru tradīcijas,” saka tautas nama un Dzērbenes amatu mājas […]

Grāmatas Braila rakstā, audio, palielinātā drukā un vieglajā valodā

00:00
20.04.2024
61

Cēsu pilsētas Valdemāra bibliotēkā, kas daudziem labāk zināma ar iepriekšējo nosaukumu Neredzīgo bibliotēka, grāmatas lasa ne tikai vājredzīgi un neredzīgi cilvēki, bet arī tie, kuriem citu iemeslu dēļ grūti lasīt parasto druku. Tas var būt gultas režīms pēc traumas, operācijas, pēc insulta, infarkta vai ir grūtības fiziski noturēt grāmatu rokās. Dienā bibliotēku vidēji ap­meklē 10 […]

Atkal brauc reibumā

11:48
19.04.2024
33

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 84 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 10 ceļu satiksmes negadījumi, bez fiziski cietušām personām. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 108 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 67 par ātruma pārsniegšanu, kā arī trijos gadījumos automašīnas vadītāji […]

Ugunsdzēsējiem glābējiem Vidzemē trīs izsaukumi

11:45
19.04.2024
32

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šī gada 18. aprīļa plkst. 6.30 līdz 19. aprīļa plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona pārvalde saņēma trīs izsaukumus – divus uz ugunsgrēku dzēšanu un viens izsaukums bija maldinājums. Šonakt plkst. 01.57 VUGD saņēma izsaukumu Alūksnes novada Jaunannas pagastā, kur, kā liecināja saņemtā informācija, ugunsgrēks bija izcēlies saimniecības ēkā. […]

Skaidro attēlos redzamā vīrieša identitāti

11:24
19.04.2024
282

Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Rietumvidzemes iecirkņa amatpersonas Valmierā aicina aplūkot attēlos redzamo vīrieti un ja jūsu rīcībā ir jebkāda informācija, kas sekmētu viņa personības un atrašanās vietas noskaidrošanu, aicinām informēt Valsts policiju, zvanot pa tālruņa numuru 110. Tāpat aicinām atsaukties attēlos redzamo personu.

Gaismas un cerības ceļš Pētera Vaska festivālā

00:00
19.04.2024
28

Septītais “Pētera Vaska mūzikas aprīlis” Vidzemes koncertzālē “Cēsis” iesākās ar vācu režisora Holgera Fogta dokumentālās filmas “Komponists un viņa debesis. Pēteris Vasks” Latvijas pirmizrādi. Festivālā pasaules pirmizrādi piedzīvoja Kijivas modernais balets “Vientuļais eņģelis. Draugi”, kā arī pasākumu programmu bagātināja Navarra stīgu kvarteta koncertprogramma. Dokumentālā filma ļāva tuvāk iepazīt komponista personību un vērtības, kas spilgti atspoguļojas […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
32
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
17
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
35
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
29
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
43
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi