Jūlija pirmās dekādes gaisa temperatūra Latvijā bijusi 3,4 grādus virs normas, liecina Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija.
Siltāks par normu laiks bija visās dekādes dienās, bet vistuvāk normai – vienu grādu virs tās – gaisa temperatūra bija 2.jūlijā, bet arī tad dienā gaiss sasila līdz plus 20, plus 24 grādiem.
Sākoties karstuma periodam, dekādes vissiltākā diennakts bija 10.jūlijs, kad vidējā gaisa temperatūra bija 5,5 grādus virs normas un dienā gaiss sakarsa līdz plus 24, plus 31 grādam. Karsts bija arī 5.jūlijā, kad lielākajā Latvijas daļā, izņemot Baltijas jūras piekrasti, dienas vidū gaiss sasila līdz plus 27, plus 30 grādiem. Saldū, Stendē, Gulbenē, Skrīveros, Zīlānos, Rēzeknē un Daugavpilī tik augsta gaisa temperatūra 5.jūlijā tika novērota pirmoreiz.
Nokrišņu daudzums dekādē kopumā Latvijā bija tuvs normai, tomēr tas bija krasi mainīgs. Dekāde praktiski bez nokrišņiem pagāja Liepājā un Rucavā, arī Ventspilī visu desmit dienu laikā nokrišņu daudzums bija tikai 0,3 milimetri. Turpretī Dobelē un Dagdā dekādes nokrišņu daudzums tika pārspēts vairāk nekā divas reizes. Tuvs divu dekāžu nokrišņu normai bija arī dekādes nokrišņu daudzums Rīgā.
Jūlija sākuma pirmajā pusē neliels, īslaicīgs lietus bija tikai retumis, turpretī 6.jūlijā, 7.jūlijā un 8.jūlijā lietusgāzes bija Latvijas lielākajā daļā un vietām diennakts vai vēl īsāka perioda nokrišņu daudzums bija līdzvērtīgs visas dekādes nokrišņu normai. Tā Rīgā 6.jūlija vakarpusē nedaudz vairāk kā pusstundu ilgušās lietusgāzes nokrišņu daudzums bija līdzvērtīgs 115% no visas dekādes nokrišņu normas. Lietusgāzes daudzviet pavadīja arī pērkona negaiss.
Neskatoties uz intensīvajiem nokrišņiem un pērkona negaisiem, vējš visu dekādes laiku bija samērā rāms, brāzmās 15 līdz 16 metrus sekundē sasniedzot tikai 2 jūlijā Saldū un 6.jūlijā Rīgā un Alūksnē.
LETA
Komentāri