Pašvaldības vēl domā un rēķina, kāds būs šī gada budžets, no kā būs jāatsakās un kādu mazumiņu vēl varēs atļauties.
Kaives pagasta padomes priekšsēdētāja Anna Caunīte „Druvai” atzina, ka arī iepriekšējos gados pašvaldībai nav bijis nekāds dižais budžets, bet izdzīvot ir iemācījušies.
„2008. gadā pašvaldības budžets mums bija 146 800 latu. Šogad šī summa mazināsies par vismaz 19 tūkstošiem. Tātad mūsu rīcībā būs apmēram 128 tūkstoši latu,” skaidro A. Caunīte un saka, ka vispirms no šī naudas jānorēķina pašvaldības un skolas darbiniekiem algas, kā arī kredītsaistību maksājumi. Tas, kas paliks pāri, būs vairs teju puse no kopējā gada budžeta.
„Jāatzīst, ka visu laiku esam atļāvušies to, ko daudzi jau sen neatļaujas. 450 cilvēku pagasts uztur skolu ar simts skolēniem, turpretī Latgalē slēdza skolas daudz lielāki pagasti ar daudz mazākām izmaksām uz bērnu. Mums ir 500 lati uz vienu skolēnu, bet mēs aizvien, acis pārgriezuši, skolu esam vilkuši,” saka priekšsēdētāja un rēķina, ka gandrīz 60 tūkstoši no gada budžeta aiziet pašvaldības un skolas darbinieku algās.
„Skatos, ka 15 procenti jānoņem no darbinieku algām. Ko gan viņi vairs pelnīs? Skolai būs jāietaupa apmēram četri tūkstoši latu. Gan jau. Latvietis jau visu ko var dabūt gatavu, bet esmu nogurusi no visa, kas pašreiz notiek. Redzot to, kas notiek tur augšā un kas notiek te lejā, prieka nav nekāda,” iestarpina A. Caunīte un, vaicāta par pašvaldības parādsaistībām, saka: „Mūsu paņemtais kredīts ir 120 tūkstoši latu, kaut budžets samazināts, tas jāmaksā būs. Domāju – tas nav nekas slikts, ka
pašvaldības ņēma kredītus un attīstījās, slikti, ka šobrīd budžets sarūk, bet kredīts paliek. Tas varētu radīt bažas dažām pašvaldībām. Domāju, ka mēs kredītus ņēmām apdomīgi un galā tiksim. Dzīvosim, tikai iedomājos, ka valstsvīri no augšas uz mums paskatās un droši pasmejas, ka mēs kā muļķīši raujamies.” Runājot par pašvaldības kredītsaistībām, A. Caunīte stāsta, ka aizdevumi ņemti skolas siltināšanai, ūdens atdzelžošanai, pagastmājas renovācijai- siltināšanai un jumta nomaiņai, kā arī pašvaldības busiņa iegādei.
Pašvaldības vadītāja atzīst, ka vienīgais, uz ko var ieekonomēt naudu, ir algu fonds.
„Uz ko citu ieekonomēt? Jā, ar šo gadu par 20 latiem palielināta minimālā alga, bet mēs to pacelt nevaram. Rezultātā mazināsim darbiniekiem slodzes. Bet ir jau arī skaidrs, ka apkopēja astoņas stundas dienā nestrādā, arī kurinātājiem darba mazāk. Dzīvojam vēsākās telpās, pa nakti vairs telpas nekurinām. Nākotnē, ja uzstādīs siltumsūkni, tad arī kurinātājus nevajadzēs. Jāsaka, jau pērn strādājošo skaitu samazinājām. Mums nav vairs pašvaldībā ne kultūras darbinieka, ne šofera,” saka priekšsēdētāja un atzīst, ka ar jaunā novada izveidošanu vēl vairāk pašvaldības darbinieku zaudēs darbu.
„Tik daudz cilvēku jau šeit vairs nesēdēs. Bet galvenokārt sirds sāp par to, kas notiks ar skolas ēku. Ceru, ka tai kādu praktisku pielietojumu radīs arī jaunajā novadā,” sacīja A. Caunīte.
Komentāri