Svētdiena, 16. novembris
Vārda dienas: Banga, Glorija

Jauniete no Spānijas veic brīvprātīgo darbu Cēsīs

Druva
23:00
26.06.2008
20
200806262342194667

Estere Morillaza Rodrigeza ir aktīva, 22 gadus jauna spāniete, kura jau no februāra dzīvo Cēsīs. Viņa šeit nonākusi Eiropas Savienības neformālās izglītības programmas “Jaunatne darbībā” ietvaros. Latvijā šo programmu koordinē Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra. Viena no iespējām, ko tā piedāvā jauniešiem, ir Eiropas brīvprātīgais darbs – iespēja padzīvot un pastrādāt citā valstī, lai iepazītu kultūru, tradīcijas un sniegtu atbalstu vietējai sabiedrībai.

Estere atrodas Cēsīs projekta “Ej pretī jaunatnei Cēsīs” ietvaros, lai sniegtu atbalstu darbā ar jauniešiem Cēsīs un Cēsu rajonā. “Par projektu uzzināju internetā. No sākuma likās nedaudz aizdomīgi, ka nav jāmaksā ceļa izdevumi un dzīvošana, turklāt katru mēnesi pienākas kabatas nauda, kas gan nav liela, bet pilnīgi pietiekama, lai normāli dzīvotu,” pastāstīja Estere. “Lēmumu iesaistīties projektā pieņēmu diezgan spontāni. Vēlāk, kad stāstīju draugiem, ka došos uz Latviju un pavadīšu tur gandrīz gadu, pirmais jautājums, ko viņi man uzdeva, bija: “Kur atrodas Latvija?”. Liela daļa manu draugu vaicāja, kāpēc neizvēlos braukt uz Lielbritāniju vai citu tuvāku Eiropas valsti. Bet es izvēlējos šo projektu, jo tas mani ieinteresēja. Man patīk strādāt ar jauniešiem.”

No sākuma viņa nedaudz bažījusies, kādi laika apstākļi tur būs, jo nekad nav bijusi Ziemeļeiropā. “Kad februārī atlidoju uz Latviju, te viss bija tik pelēks, auksts un slapjš, bet tagad laika apstākļi daudz neatšķiras no Spānijas,” pirmajos iespaidos dalās Estere. “Vēl grūti bija pierast, ka latvieši iepazīstoties ir tik atturīgi un attiecībās ietur distanci. Man tas ir nepierasti, jo Eiropas dienvidos visi ir atvērtāki. Vēl joprojām man brīžiem sev jāatgādina, ka jāuzvedas vairāk formāli.”

Pašlaik Estere regulāri brauc uz Liepas bērnu un jauniešu centru, divreiz mēnesī arī uz Jaunpiebalgu, pie jauniešiem, kas ārstējas no atkarībām. “Organizēju dažādas aktivitātes,” stāsta Estere. Divas reizes nedēļā viņa strādā Cēsu vakara vidusskolā: “Pieskatīju bērnus jaunajām māmiņām, kuras mācās, stāstīju jauniešiem par Spāniju un organizēju spāņu valodas kursus.” Bet tas nav viss, ko Estere dara, vēl viņa rosās Pieaugušo izglītības centrā, kur no oktobra darbojas neformālais jauniešu klubs. “Rīkoju Spānijas vakaru ar viktorīnu, spāņu ēdienu, dziesmām un dejām. Pieaugušo izglītības centrā jauno māmiņu projekta “Atver logu pasaulei” ietvaros pieskatu bērnus, kamēr mammas aizņemtas.”

Estere pārsteidz ar savām latviešu valodas zināšanām, lai gan dzīvo te tikai dažus mēnešus. “Valoda ir sarežģīta, taču, tā kā kādu laiku te dzīvošu, man gribas to apgūt,” stāsta jauniete. “Vēl gribētu iemācīties krievu valodu. Mācos tautas dejas. Tās gan ir trakas! Visu laiku jālēkā.” Nedēļu nogalēs Estere tiekas ar citiem jauniešiem no ārvalstīm, kuri arī iesaistīti dažādās brīvprātīgo programmās. “Šī programma man ir lieliska pieredze un iespēja apskatīt vietas, kurās, iespējams, nebūtu nokļuvusi,” viņa stāsta. “Dzīvojot Cēsīs, redzu īstos apstākļus, kādos cilvēki dzīvo.”

“Kad beigsies projekts, es vēlētos vēl nedaudz palikt Latvijā un izveidot savu projektu cilvēkiem ar kustību un garīgiem traucējumiem, jo Spānijā mācījos par pedagoģi tādiem ļaudīm,” stāsta Estere.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

No skolas par senioru namu

00:00
16.11.2025
29

Novembra ieskaņā daudzu interesentu – bijušo audzēkņu, citu vietējo iedzīvotāju, dažādu iestāžu darbinieku – klātbūtnē tika atvērts un izrādīts jaunais senioru nams “Piebalga”, kas tapis bijušās Piebalgas skolas ēkā. Atvēršanas brīdis ir ļoti simbolisks, jo pirms 154 gadiem novembrī šajās telpās tika atvērta skola, sacīja Jaunpie­balgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere: “Va­ram būt lepni, ka […]

Vienmēr būs, ko atklāt

00:00
15.11.2025
29

Āraišu ezerpils arheoloģiskajā parkā rudens ir laiks atskatam uz paveikto un brīdis domām par jauniem plāniem. Trešo rudeni zinātniskajā pēcpusdienā vēsturnieki, arhe­ologi, muzeologi pavēra kādu    Āraišu pagātnes lappusi, gan izzināto, gan vēl pētāmo. Šī rudens zinātnes pēcpusdiena bija veltīta arheologam, Āraišu ezerpils pētītājam un    augšāmcēlējam Jānim Apalam, viņa mūža darbam – arheoloģiskā parka […]

Komiksi lauž laika sienu

00:00
14.11.2025
19

Cēsu muzejā atklāta franču mākslinieka Žoela Aleksandrā izstāde “Cēsis 1577”. Tajā zīmējumos atainoti notikumi Cēsu pilī 1577.gadā, kā tos aprakstījuši dažādi hronisti. “Mums šķiet, ka komiksi sais­tās ar jokiem. Francijā komiksu mākslai ir senas tradīcijas. Komikss satuvina laiku, sagrauj laika sienu starp 1577.gadu un šodienu. Kaut zīmējumos attēloti notikumi tālā pagātnē, saprotam, ka tajos ir […]

Saksofonisti pieskandina dzelzceļa staciju

00:00
13.11.2025
138

Tos, kuri svētdien (09.11.) pusdienlaikā bija Cēsu dzelzceļa stacijā, sagaidīja skanīgs pārsteigums. Daudzi bija atnākuši, lai būtu klāt nebijušā notikumā. Te muzicēja 65 dažādu paaudžu saksofonisti no visas Vidzemes. Novembris ir saksofona radītāja Ādolfa Saksa dzimšanas mēnesis. Šogad viņam 211.jubileja.Pirms trim gadiem A.Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas pedagogi Jānis Jansons un Zintis Žvarts sarunā saprata, ka  […]

Uzņēmēju interesēs maina auto stāvēšanas režīmu

00:00
12.11.2025
455

Aizvadītajā ceturtdienā Cēsu centrā uzmanīgākie autobraucēji pamanīja ko nedaudz mainītustāvēšanas atļaujas zīmēs, un piektdien arī Cēsu novada pašvaldības mājaslapā parādījies paziņojums par jauno kārtību – pilsētas centrā noteiktos ielu posmos, kas vijas ap Vienības laukumu un Vidzemes koncertzāli, ir pagarināts kritiskais laiks, kad šoferiem jāpieskata sava auto stāvēšanas ilgums. Ja līdz šim Vaļņu, Raunas, Izstādes […]

T/c VALLETA Valmierā aicina uz ATLAIŽU BRĪVDIENĀM

13:28
11.11.2025
40

Atsvaidzināt rudens garderobi, iegādāties nepieciešamās lietas ziemai, sākt gādāt Ziemassvētku dāvanas, turklāt, iepērkoties ietaupīt un varbūt pat laimēt. Šādu iespēju 15. un 16. novembrī atkal piedāvās Latvijā lielākais tirdzniecības centrs ārpus Rīgas – VALLETA, aicinot reģiona iedzīvotājus apmeklēt ATLAIŽU BRĪVDIENAS. Divas dienas – sestdien un svētdien – rudens un ziemas kolekciju apavus būs iespējams iegādāties […]

Tautas balss

Pilsētai vajag jaunu svētku rotu

09:29
14.11.2025
26
Seniore raksta:

“Nauda jātaupa, skaidrs, bet gribētos gan, lai Cēsīs beidzot būtu kaut kas jauns valsts svētku noformējumā. Nezin cik gadu Vienības laukumā redzams viens un tas pats. Savukārt karogi ap laukumu jau sen neliek domāt par svētkiem, tie kļuvusi par ikdienas daļu. Domāju, daudzi cēsnieki uz 18.novembri gribētu redzēt krāšņāku pilsētu,” sprieda seniore.

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
23
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
31
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
20
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Lācis mūsdienās

09:23
12.11.2025
21
Seniors raksta:

“Klausos, kā speciālisti televīzijas radījumā saka, ka lāči ienākuši Latvijā un mums ar tiem turpmāk jāsadzīvo. Protams, lāči senāk dzīvojuši Latvijas teritorijā, bet tie pamazām izmedīti, jo bijuši bīstami ganāmpulkiem un arī cilvēkiem. Tagad cenšamies atjaunot plēsīgo dzīvnieku populāciju, bet, šķiet, neaizdomājamies, ka saimnieciskā darbība un cilvēku dzīves­veids simts gados pilnībā mainījies. Vide atšķiras no […]

Sludinājumi