Sestdiena, 15. februāris
Vārda dienas: Alvils, Olafs, Aloizs, Olavs

Jaunie biologi pēta pļavas

Druva
23:00
04.07.2008
18
200807042346314252

Latvijas Universitātes bioloģijas fakultātes otrā kursa studenti praksē Lodes muižā konstatējuši trīs reti sastopamas orhideju sugas – smaržīgo naktsvijoli, plankumaino dzegužpirkstīti un platlapu dzeguzeni.

Vasaras prakse topošajiem zoologiem, botāniķiem un ekologiem Taurenes apkaimē notiek jau vairāk nekā 15 gadus. Studenti šovasar te strādā kopš jūnija nogales. Pabeigti ģeomorfoloģiskie pētījumi, noskaidrojot apkārtnes avotu un pauguru izcelsmi. Pēta augšņu tipus, sastopamos augus, rok bedres un veic augsnes mērījumus, nosaka koku vecumu. Lai noteiktu savākto herbāriju augu sugas un nosaukumus, tiek izmantots internets. Studente Kristīne Dzene stāsta, ka svarīgi redzēt augu dabā, jo ar attēla atpazīšanu vien nepietiek, “Bieži vien es zinu, kā augs izskatās attēlā, zinu gan latviešu, gan latīnisko nosaukumu, bet neesmu to dabā pat redzējusi.” Biologi seko līdzi jaunākajām tehnoloģijām un prakses laikā apgūst GPRS sistēmu. „Varu droši klīst pa mežu un neapmaldīšos. Ar šādām tehnoloģijām pat priežu mežā skaidri var zināt, kur atrodies,” priecājas Atis Laubucis.

Pēc pētnieciskās daļas seko materiālu apstrāde un prezentācija, kurā var izpausties radoši. Praksē bijis gadījums, kad studenti pat spēlējuši augu teātri.

„Studentiem ir iespēja nostiprināt teorētiskās zināšanas un sasaistīt tās ar praktisko darbu – apgūt, kā analizēt iegūtos paraugus, apgūt pētniecības metodes, augšanas apstākļus. Praktiskās nodarbības sekmē prasmi savienot zināšanas par augiem un dzīvniekiem, veidojot kopsakarības un izdarot secinājumus. Rudenī ievāktā informācija tiek apkopota speciālās datorprogrammās, datus analizē, apstrādā un pēc tam apkopo. Praktiskajos darbos apgūtās prasmes palīdz, rakstot kursa vai bakalaura darbu,” stāstīja LU botānikas un ekoloģijas katedras profesors Guntis Tabors.

Sadarbībā ar ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultāti bioloģijas studenti prakses laikā ir apmetušies Lodes muižā, kuras apkaimē esošā bioloģiskā daudzveidība ir atbilstoša, lai varētu noritēt mācību process. Diena aizrit pļavās un mežos, veicot pētījumus, nereti uzkavējoties tur pat no agra rīta līdz vakariņu laikam. Taču vakaros netrūkst studentu dzīves noskaņas, dažkārt tiek iekurināts ugunskurs un vakars paiet, klausoties ne putnu, bet gan pašu dziesmas.

Prakse notiek no 30. jūnija līdz 11. jūlijam. Jaunie biologi šonedēļ veica apkārtnes augšņu pētījumus, bet nākamnedēļ pievērsīsies kukaiņu un rāpuļu pētniecībai.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Eksperte: Maksa par recepti ir jauns birokrātisks slogs

00:00
15.02.2025
28
2

Neviennozīmīgi vērtētajā zāļu cenu reformā ir veikts tikai pirmais solis, un pašlaik būtiskākais ir izvērtēt reformas ieviešanas praktisko gaitu, intervijā LETA atzīst Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes prodekāne, Sabiedrības veselības institūta direktora vietniece un bijusī Zāļu cenu valsts aģentūras direktore Daiga Behmane. Viņa uzsver, ka viens no būtiskākajiem izaicinājumiem farmācijas nozarē […]

Ar mīlestību dāvināt pavasari

00:00
14.02.2025
149
2

Ziemu esam sagaidījuši, un lai, cik tā skaista, gribas būt pavasarī. Un, ja šodien vēl ir Valentīndiena, vēlēšanās pēc krāsām ir ļoti pašsaprotama. Nekas to dažādībā nespēj sacensties ar puķēm. Ieejot Cēsīs zemnieku saimniecības “Kliģeni” siltumnīcās, pretī nāk pavasaris. Zie­došu prīmulu podiņi veido krāsainu paklāju, kurā katrs zieds smaida. “Te zied un gatavojas ziedēt    […]

Slikti, ja rodas jautājums – vai vajag

00:00
13.02.2025
130
2

Cēsu novada SIA “Gaižēni” ir viens no lielākajiem cūkkopības uzņēmumiem Latvijā. Divas novietnes ir Cēsu novadā, Gaujaskalnā un Jaunraunā, bet divas Bauskas novadā, Īslīcē un Brunavā. Uzņēmums apsaimnieko 1600 ha zemes un gadā nobaro ap 100 tūkstošiem cūku un paši arī ganāmpulku atražo. Pērn SIA “Gaižēni” saņēma Cēsu novada uzņēmēju “Gada balvu” nominācijā “Lielākais nodokļu […]

Izstāde pārdomām par dzīvi un ne tikai

00:00
12.02.2025
44
1

Cēsu muzejā, Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē, apskatāma Polijas mākslinieces Lauras Makabresku fotogrāfiju izstāde “Mierinājums”. “Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu […]

Atdzimusi vēsturiskā Ieriķu stacijas ēka

00:00
11.02.2025
133
1

Ilgi gaidītu un skaistu brīdi aizvadītajā piektdienā piedzīvoja Ieriķu un apkārtnes iedzīvotāji. Vēsturiskā stacijas ēka, kas ilgāku laiku bija atstāta pamestībā un laika zoba pamatīgi apgrauzta, nu ir atdzimusi košā, gaišā, mūsdienīgā veidolā un    kļūs par vietējās kopienas kultūras un sabiedrisko aktivitāšu norises vietu. Kā pastāstīja Amatas pārvaldes vadītāja un galvenā šī projekta virzītāja […]

Nepaļauties tikai uz stārķi

00:00
10.02.2025
87
2

Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi Statistikas dati, kas apkopoti Cēsu novada Dzimtsarakstu nodaļā, izteiksmīgi raksturo demogrāfisko situāciju kopumā valstī. Ejam mazumā, turklāt strauji. Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi. Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Iveta Gabrāne piebilst, ka salīdzinājumā ar 2023. gadu, reģistrēto jaundzimušo skaits samazinājies par 43. […]

Tautas balss

"Izmet āķi" par stabiņiem pilsētā

16:46
15.02.2025
3
3
Lasītāja J. raksta:

“Mūspusē sākusies tāda īsta, mūsdienīga priekšvēlēšanu kampaņa. Par to liecina feisbuks. Ieraudzīju ierakstu, kurā kāda politiskā spēka pārstāvis aktualizēja jautājumu par satiksmi norobežojošiem stabiņiem Cēsu ielās. Cilvēks stāstījumā apšauba šo stabiņu vajadzību un pauž neizpratni, kāpēc tie izvietoti konkrētās vietās. Tāpat uzsvērts, ka par šo stabiņu uzturēšanu taču jāmaksā, cik lietderīgi ir tādi izdevumi. Gan […]

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
17
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
25
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
45
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
34
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Sludinājumi