Otrdiena, 22. aprīlis
Vārda dienas: Armands, Armanda

Jaunais gads ar zilu aci

Druva
00:00
03.01.2009
4

Liela daļa cēsnieku Jauno gadu sagaidīja ar patīkamām emocijām un bez starpgadījumiem, tomēr daži 1. janvāra rītā pamodās ar galvassāpēm un brūcēm, kas liecināja par piedzīvotajiem jandāliņiem.

“Druva”, piedaloties policijas reidā kopā ar Valsts policijas rajona pārvaldes pilsētas iecirkņa inspektoriem Līgu Liepiņu un Antonu Čerņavski, kārtības policijas biroja priekšnieku Jāni Gobu un Raiskuma iecirkņa inspektoru Igoru Koreņkovu, Vecgada nakts svinētājus ieraudzīja ne no tik labās puses. Netrūka gan arī cilvēku, kuri policistiem novēlēja laimīgu Jauno gadu un arī paši to sāka mierīgi un bez starpgadījumiem.

Kārtību rajonā nodrošināja deviņas Valsts policijas Cēsu rajona pārvaldes ekipāžas, pilsētā patrulēja arī divas pašvaldības policijas ekipāžas.

Vicinās ar šķērēm un strīdas

Vecgada naktī notika ne viens vien strīds un arī kautiņš. J. Goba gan atminas, ka pirms vairākiem gadiem kautiņu bijis daudz vairāk, tomēr L. Liepiņa vērtē, ka šogad salīdzinājumā ar iepriekšējo Vecgada nakti strīdu risināšana ar dūres palīdzību bijusi daudz aktuālāka problēma.

Pilsētnieki policijai ziņoja par jauniešu kompāniju, kas uzsākusi kautiņu ar garāmgājējiem. Vēlāk, iespējams, šie paši jaunieši bija iesaistījušies vēl kādā kautiņā.

L. Liepiņa atzīst, ka iemesls dūru vicināšanai reizēm ir pat neiedomājams. Bijuši gadījumi, kad pamatā ir sens strīds un neatrisinātas attiecības. Taču citreiz kautiņa uzsācējs, jautāts par iemesliem, atbild: “Viņš uz mani ne tā paskatījās”. Policiste atminas arī gadījumu, kad jaunieši piekāvuši kādu viņiem nepazīstamu vīrieti tādēļ, ka viņš esot “ienācis mūsu rajonā”. Iemesls kautiņiem mēdz būt arī paaudžu nesaskaņas, nacionālās atšķirības. Vecgada naktī trīs meitenes ar asiem vārdiem un pļaukām pārmainījās dēļ piederības dažādām tautībām.

Tomēr attiecības mierīgi neprot risināt ne tikai jaunieši. Kultūras namā notikušajā ballē kāds vīrietis spēka gados vicinājās ar šķērēm. Līdz galam strīda iemesls skaidrs netapa, taču iesaistītas bija vairākas sievietes. Agresivitāte un rupjības

To, ka daļa cilvēku atpūšoties un iedzerot kļūst agresīvi, “Druva” novērojusi arī citkārt, piedaloties policijas reidos. Arī L. Liepiņa atzīst: “Jaunieši, protams, ir ļoti dažādi. Diemžēl daļai pietrūkst prasmes atpūsties, bieži var novērot jauniešu agresivitāti.” Arī J. Goba atzīst, ka Vecgada naktī ne viens vien sabojāja svētkus ne tikai sev, bet arī apkārtējiem.

Lielākoties problēmas sākas ar alkohola pārmērīgu lietošanu, kas nereti izraisa neadekvātu uzvedību. Tuvojoties 1. janvāra rītam, ierasts skats bija streipuļojoši dažāda vecuma un arī dzimuma cilvēki. L. Liepiņa atzīst – daudzi svētkos un arī ikdienā dzer ne tikai, lai atpūstos, bet arī gremdētu problēmas. Taču tas nereti rada vēl vairāk problēmu – cilvēki kļūst agresīvi, naidīgi, tiek uzsākta attiecību skaidrošana.

Ja iedzeršanas mērs pārsniegts, daudziem rodas sajūta, ka “jūra ir līdz ceļiem”. Tad arī tiek pastrādātas lietas, ko skaidrā prātā diez vai darītu. Kautiņi, lamāšanās, izsisti stikli, apgāztas atkritumu urnas – tie ir vien daži piemēri.

Sagaidot Jauno gadu, kāds puisis bija nolēmis spert automašīnām, kas novietotas Leona Paegles ielas malā. Jaunietis, pamanījis tuvojošos policiju, bēga. Policists izkāpa no mašīnas, centās jaunieti noķert. Pārsteigumu izraisīja kāda automašīna, kas, pabraukusi garām policijas mašīnai, norobežoja jaunietim bēgšanas ceļu. Pirmajā mirklī pat šķita, ka autovadītājs grasās palīdzēt puisim aizbēgt, taču atklājās, ka gados jaunais vīrietis bija nolēmis palīdzēt policijai.

Vedot krietni iereibušo jaunieti uz policijas pārvaldi, nācās noklausīties lamu vārdus gan latviešu, gan krievu valodā. Pēc izlamāšanās jaunietis sāka raudāt un caur asarām čukstēja, ka uz “menteni” negribot.

Kāds cits jaunietis Vecgada naktī policijas pārvaldē nonāca tādēļ, ka slimnīcā bija lamājies necenzētiem vārdiem un uzvedies bravurīgi, pat agresīvi. Arī viņa rīcība bija neizprotama, jo slimnīcā viņam tika sniegta palīdzība – viņš bija sagriezis abas rokas.

Petarde trāpa policijas mašīnai

Par spīti policijas aicinājumiem uz gada mijas gaidīšanu Cēsīs, Vienības laukumā, neņemt līdzi pirotehniku, bija svinētāji, kas padomam nepaklausīja. Par laimi, traģiski notikumi nebija, tomēr bīstama situācija gan izveidojās. Kāds gados jauns vīrietis bija nolēmis iepriecināt pilsētniekus un izšaut arī līdzpaņemtās petardes. Kļūdas pēc viena no petardēm trāpīja pašvaldības policijas mašīnai, otra ielidoja koku zaros. Neviens necieta, tomēr J. Goba neslēpj – sekas varēja būt nopietnas, ja petarde būtu trāpījusi cilvēkam.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pie Cēsu klīnikas sākta stāvlaukuma pārbūve

00:00
22.04.2025
33

Lai gan pie Cēsu klīnikas ir divi stāvlaukumi – bruģēts Viestura ielā un ar grants segumu Turaidas ielā-, nodrošinot vietas teju 100 automašīnām, arvien biežāk klientu plūsma ir tik liela, ka pietrūkst vietu, kur novietot auto. “Gadiem izjūtam pacientu sāpi par auto stāvvietu trūkumu, jo tiešām nav patīkami, ja atbrauc uz vizīti, bet stāvvietas pie […]

Improvizēti pasniedz “Zelta āķis” balvas

00:00
19.04.2025
26

Teātra diena “Nenopietni par nopietno” Mārsnēnos aizritēja ar humora pieskaņu, iespēju skatītājiem iesaistīties arī mēģinājuma procesā un improvizētas balvas “Zelta āķis”  pasniegšanu. Pasākuma pirmajā daļā “Atvērsim priekškaru!” ikvienu aicināja ieskatīties mēģinājuma norisēs. “Tādējādi radīja nelielu priekšstatu par mēģinājumu procesu, arī skatītājiem ļaujot iejusties kādās lomās,” teic Mārsnēnu amatierteātra režisore Ingrīda Zilgalve. Otrajā daļā “Pacietības mērs” […]

Ar lina sajūtu agrāk un šodien

00:00
18.04.2025
29

Lins, vai tas būtu lina dvielis, galdsega vai galdceliņš, laiku laikos ir bijis katrā latvju mājā, arī Piebalgā. Tādēļ Jaunpiebalgas Kultūras centrā, kas reizē ir Cēsu novada metodiskais centrs tautas lietišķās mākslas studijām, aizvadīts seminārs “Baltie lina audumi Vidzemē agrāk un šodien”. Cēsu novada un kaimiņu novadu tautas lietišķās mākslas kolektīvi ieklausījās etnogrāfes Aijas Jansones […]

Likumpārkāpēju izdoma un policistu profesionālisms

00:00
17.04.2025
68

Esam jau informējuši “Druvas” lasītājus par Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes darba rādītājiem pagājušajā gadā. Kopumā vērojama noziedzības samazināšanās, un, kā uzsvēra Vidzemes reģiona pārvaldes priekšnieks Imants Mitrošenko, dzīvojam drošākajā Latvijas novadā. Taču ir noziedzības tendences, kas rada iedzīvotāju pamatotu satraukumu, jo tieši vai netieši skar daudzus. Šoreiz par policijas darba aktuālajiem virzieniem -narkotiku izplatības […]

Zemkopības ministrs Armands Krauze apmeklē PKS “Straupe”

21:41
16.04.2025
68

Šodien zemkopības ministrs Armands Krauze apmeklēja piensaimnieku kooperatīvo sabiedrību “Straupe”, lai personīgi iepazītos ar uzņēmuma darbu un apliecinātu tā ražoto produktu drošību un atbilstību pārtikas drošības standartiem. Tikšanās laikā tika pārrunāta situācija, kad, ievērojot Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) norādījumus, uz laiku tika apturēta manuālās fasēšanas līnija. Ministrs tika iepazīstināts ar uzņēmuma veiktajiem pārtikas drošības […]

Tautas balss

Vazā aiz deguna

15:10
16.04.2025
18
K. raksta:

“Pēc pēdējo dienu Krie­vijas uzbrukumiem Ukrainai nepārprotami redzams, ka ASV prezidents, solot apturēt karu, izvirzījis sev pārāk augstu mērķi. Putins vazā Trampu aiz deguna, ASV kļūst smieklīgas Krievijas un visas pasaules acīs. Te nu tiks parādīts, kurš ir tas stiprais, Krievijas diktators neatkāpsies,” sacīja K. un piebilda, ka tāpēc Eiropai jākļūst divtik stiprai.

Atkal deg pērnā zāle

15:09
16.04.2025
17
38
Lasītāja raksta:

“Atkal jau dedzina kūlu! Kā nav lietus, tā kāds pamanās pielaist uguni pērnajai zālei. Tas nav izturami. Vai tiešām nav iespējams ierobežot šos nejēgas? Sadeg dažādas dzīvas būtnes – kukainīši, vardes un citas. Un var izcelties liels ugunsgrēks. Daudz nevajag, lai vējš dzirksteles aiznestu uz tālāku vietu, piemēram, šķūni, māju,” sašutusi pastāstīja lasītāja, bet nevēlējās […]

Vienmēr zied puķes

15:09
15.04.2025
15
Anna raksta:

“Priecājos par Cēsu skaistajiem puķpodiem. “Kliģenu” saimniecība prot uzpost pilsētu un noturēt to skaistu līdz ziemas salam. Puķes regulāri aprauga, apkopj, ziedi vienmēr grezni. Cik labi, ka par pilsētvidi rūpējas vietējais uzņēmums,” viedoklī dalījās Anna.

Kur koks, kur plastmasa

08:05
12.04.2025
20
Lasītāja K. raksta:

“Cēsīs, Rožu lakumā, uzcelta mājiņa, kurā runās par vides problēmām. Bet namiņam izmantota arī plastmasa. Vai tas pareizi, ka vieta, kur runā par vidi, nav pilnībā būvēt no dabīgajiem materiāliem,” pārdomās dalījās lasītāja K.

Priecē dejotāji

09:20
07.04.2025
22
Lasītāja J. raksta:

“Ar prieku skatījos aizraujošo deju ansambļa “Raitais solis” jubilejas koncertu!  Tas bija izcils, gan mākslinieciski izstrādāts, gan emocionāli saistošs. Cik burvīgi, ka dejošanas tradīcija Cēsīs gadu desmitos uzturēta tik augstu,” pauda lasītāja J.

Sludinājumi