Piektdiena, 14. novembris
Vārda dienas:

Ja prēmija, tad pārdesmit latu

Druva
00:00
14.11.2008
4

Valsts svētki ir reize, kad daudzās iestādēs ar prēmijām, naudas balvām vai pabalstiem tiek teikts paldies par padarīto darbu.

Lai arī cik skaisti un sirdī dziļi ir svētki, tomēr finansiāla balva gandarī.

Protams, katrā darba vietā ir savas tradīcijas, cita kārtība, kā prēmēt darbiniekus. Šoreiz ieskatīsimies, kā dažas rajona pašvaldības finansiāli valsts svētkos stimulē darbiniekus.

Rajona padomē jau ilgus gadus ir tradīcija – reizi gadā darbiniekiem un pašvaldības iestāžu vadītājiem piešķirt naudas balvu. Tā ir tik liela, kāda togad ir minimālā alga. To paredz rajona padomes darba samaksas un sociālo garantiju nolikums.

“Vairāk nekādu prēmiju nav,” uzsver rajona padomes izpilddirektors Māris Niklass.

Raunas pagasta padomes priekšsēdētājs Andris Neimanis, jautāts par prēmijām, it kā samulst. “Mums tādu nav. Katrs strādā un saņem algu. Ja ir kāds papildu darbs, par to tiek samaksāts,” saka priekšsēdētājs. Arī Dzērbenes pagasta padomes priekšsēdētāja Anita Kamerāde ir strikta: Protams, ka mums nav prēmiju. Šajā ekonomiskajā situācijā, kad pašvaldībai ir lielas kredītsaistības, par prēmijām darbiniekiem pat neviens nav iedomājies.” Agrāk reizi gadā pašvaldības darbinieki kaut pārdesmit latus tomēr varējuši saņemt. “Kā darba devējs pašvaldība gādā par sociālajām garantijām. Katrs, kurš uz pilnu slodzi pamatdarbā pašvaldībā, saņem veselības apdrošināšanas polisi,” stāsta priekšsēdētāja. “Arī mums prēmiju nebūs,” atzīst Liepas pagasta padomes priekšsēdētājs Andris Rancāns un piebilst, ka ekonomiskā situācija māca saimniekot taupīgi. “Liepā nav nabadzīga pašvaldība, bet pārlieku daudz naudas arī nav,” saka padomes priekšsēdētājs.

Kaives pagasta padomes priekšsēdētāja Anna Caunīte stāsta, ka jau gadus trīs pašvaldībā nav paaugstinātas algas un par prēmijām vispār nevarot būt ne runas. “Kopš valsts pašvaldībai atņēma zemes, strādājam izdzīvošanas režīmā. Citiem bija treknie gadi, mēs mācījāmies iztikt ar mazumiņu,” saka A.Caunīte. “Kur nu mums konkurēt ar tām pašvaldībām vai valsts iestādēm, kur katram četrreiz gadā maksā pa 600 latu prēmiju. Iepriekšējos gados vienreiz 20, 30 latus maksājām, šogad nekā,” saka Jaunpiebalgas pagasta padomes priekšsēdētājs Laimis Šāvējs un piebilst, ka arī agrāk prēmijas nav dotas tāpēc, ka tā paredzēts, bet gan izvērtējot gadā paveikto.

“Valsts svētkos pēdējos gados prēmijas darbiniekiem nav bijušas,” saka Vaives pagasta padomes priekšsēdētāja Valda Zaļaiskalna un piebilst: “Bet Ziemassvētki ir dāvināšanas laiks. Ja budžetā nauda ir, dažus desmitus latu piešķiram. Lai cik liela ir prēmija, cilvēkiem par to prieks.”

Arī Amatas novada domes darbinieki uz valsts svētkiem prēmijas nesaņems. Koplīgumā paredzēta naudas balva minimālās algas apmērā uz Jāņiem, tā saņemta. Kā būs gada beigās, vēl pāragri spriest, bet pašvaldības vadītāja Elita Eglīte lielas cerības nelolo, jo domes kasē izdevumu daudz. Katru gadu valsts svētkos dome izsaka pateicības gan darbiniekiem, gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem, gan aktīviem cilvēkiem. Viņus iesaka deputāti, iestādes, iedzīvotāju grupas un deputāti vērtē šo cilvēku devumu novadam. Šogad valsts svētkos domes Atzinības rakstus saņems desmit cilvēki. Kā paredz nolikums, arī naudas balvu.

“Novadā valsts svētkos būs vairāki plaši un daudzveidīgi bezmaksas pasākumi un koncerti. Tā ir dāvana katram. Tā ir iespēja būt kopā novada cilvēkiem, ģimenēm, izjust valsts svētku gaisotni,” saka domes priekšsēdētāja Elita Eglīte.

Vecpiebalgas pašvaldības darbinieki – visi, kam algu maksā pagasta padome, valsts svētku reizē šogad saņems prēmijas. Neatkarīgi no ieņemamā amata, 30 latus katrs. “Darbinieki jāuzmundrina. Grūta situācija ir gan cilvēkiem, gan pašvaldībai. Tie ir svētki visiem, un ceru, ka arī šī prēmija būs kaut neliels atspaids pašvaldības darbinieku ģimenēm,” “Druvai” sacīja pašvaldības vadītājs Aldis Glāzers.

Stalbes pagasta padomē tā ir tradīcija valstij būtiskos svētkos – 4.maijā un 18.novembrī – pašvaldības algotie darbinieki un deputāti saņem naudas balvas. Šogad tie ir 50 lati divas reizes gadā. “Ja darbinieks nav nostrādājis gadu, tad saņem attiecīgi mazāku summu. Ja kāds ir gan darbinieks, gan deputāts, viņš saņem tos pašus 50 latus, ne vairāk,” paskaidro pagasta padomes priekšsēdētājs Alfs Lapsiņš.

Visas pašvaldības no Latvijas politiski represēto apvienības saņēma aicinājumu valsts svētkos kaut ar nelielām naudas balvām pagodināt politiski represētos. Aicinājumam atsaucās daudzas pašvaldības un finansiālo iespēju robežās to izdarīja. Taču vairākas regulāri, parasti represiju atceres reizē martā sava pagasta represētajiem piešķir pabalstus. “Politiski represētie valstij nozīmīgās dienās netiek aizmirsti. Ar katru gadu viņu pulks iet mazumā. Stalbes pagastā dzīvo tikai seši,” “Druvai” atzina Stalbes pašvaldības vadītājs Alfs Lapsiņš un piebilda, ka Latvijas dzimšanas dienā katrs saņems 25 latus. Tikpat lielu finansiālo atbalstu saņems 54 Amatas novada iedzīvotāji – politiski represētie.

Sarunā pašvaldību vadītāji atzina, ka saceltā ažiotāža par dāsnajām prēmijām gandrīz vai pirms katriem svētkiem uz laukiem neattiecas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Komiksi lauž laika sienu

00:00
14.11.2025
10

Cēsu muzejā atklāta franču mākslinieka Žoela Aleksandrā izstāde “Cēsis 1577”. Tajā zīmējumos atainoti notikumi Cēsu pilī 1577.gadā, kā tos aprakstījuši dažādi hronisti. “Mums šķiet, ka komiksi sais­tās ar jokiem. Francijā komiksu mākslai ir senas tradīcijas. Komikss satuvina laiku, sagrauj laika sienu starp 1577.gadu un šodienu. Kaut zīmējumos attēloti notikumi tālā pagātnē, saprotam, ka tajos ir […]

Saksofonisti pieskandina dzelzceļa staciju

00:00
13.11.2025
107

Tos, kuri svētdien (09.11.) pusdienlaikā bija Cēsu dzelzceļa stacijā, sagaidīja skanīgs pārsteigums. Daudzi bija atnākuši, lai būtu klāt nebijušā notikumā. Te muzicēja 65 dažādu paaudžu saksofonisti no visas Vidzemes. Novembris ir saksofona radītāja Ādolfa Saksa dzimšanas mēnesis. Šogad viņam 211.jubileja.Pirms trim gadiem A.Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas pedagogi Jānis Jansons un Zintis Žvarts sarunā saprata, ka  […]

Uzņēmēju interesēs maina auto stāvēšanas režīmu

00:00
12.11.2025
366

Aizvadītajā ceturtdienā Cēsu centrā uzmanīgākie autobraucēji pamanīja ko nedaudz mainītustāvēšanas atļaujas zīmēs, un piektdien arī Cēsu novada pašvaldības mājaslapā parādījies paziņojums par jauno kārtību – pilsētas centrā noteiktos ielu posmos, kas vijas ap Vienības laukumu un Vidzemes koncertzāli, ir pagarināts kritiskais laiks, kad šoferiem jāpieskata sava auto stāvēšanas ilgums. Ja līdz šim Vaļņu, Raunas, Izstādes […]

T/c VALLETA Valmierā aicina uz ATLAIŽU BRĪVDIENĀM

13:28
11.11.2025
31

Atsvaidzināt rudens garderobi, iegādāties nepieciešamās lietas ziemai, sākt gādāt Ziemassvētku dāvanas, turklāt, iepērkoties ietaupīt un varbūt pat laimēt. Šādu iespēju 15. un 16. novembrī atkal piedāvās Latvijā lielākais tirdzniecības centrs ārpus Rīgas – VALLETA, aicinot reģiona iedzīvotājus apmeklēt ATLAIŽU BRĪVDIENAS. Divas dienas – sestdien un svētdien – rudens un ziemas kolekciju apavus būs iespējams iegādāties […]

Platforma STARS papildināta ar teju 40 izglītības programmām digitālo prasmju apguvei

11:19
11.11.2025
54

Prasmju pārvaldības platformā STARS (www.stars.gov.lv) pieaugušajiem šobrīd pieejamas teju 40 izglītības programmas, kas palīdz apgūt darba tirgū pieprasītās digitālās prasmes. Mācībām pieejams finansiāls atbalsts, veicinot prasmju pilnveides iespēju pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijā. Kā norāda Elīna Purmale-Baumane, VIAA Pieaugušo izglītības departamenta direktore, lai mainītu pieaugušo mācīšanās kultūru, būtiski ir radīt apstākļus, kas sniedz iespējas mācīties ērti, […]

Mirdzēs lāpas un skanēs zēnu kora balsis. Godinām brīvības cīnītājus

00:07
11.11.2025
79

Šovakar, 11.novembrī, godinot brīvības cīnītājus, Cēsu Lejas kapos pie pieminekļa kritušajiem Latvijas valsts neatkarības izcīnītājiem, kur pulcēsies lāpu gājiena dalībnieki, dziedās Cēsu 1.pamatskolas zēnu koris. Kora diriģente Ilze Grīn­felde teic, ka ideja par zēnu dalību piemiņas brīdī nākusi no Cēsu Kultūras centra, taču tā nav gluži pirmā reize, kad skolas puišu kolektīvs kuplina Lāčplēša dienas […]

Tautas balss

Pilsētai vajag jaunu svētku rotu

09:29
14.11.2025
5
Seniore raksta:

“Nauda jātaupa, skaidrs, bet gribētos gan, lai Cēsīs beidzot būtu kaut kas jauns valsts svētku noformējumā. Nezin cik gadu Vienības laukumā redzams viens un tas pats. Savukārt karogi ap laukumu jau sen neliek domāt par svētkiem, tie kļuvusi par ikdienas daļu. Domāju, daudzi cēsnieki uz 18.novembri gribētu redzēt krāšņāku pilsētu,” sprieda seniore.

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
18
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
22
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
16
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Lācis mūsdienās

09:23
12.11.2025
18
Seniors raksta:

“Klausos, kā speciālisti televīzijas radījumā saka, ka lāči ienākuši Latvijā un mums ar tiem turpmāk jāsadzīvo. Protams, lāči senāk dzīvojuši Latvijas teritorijā, bet tie pamazām izmedīti, jo bijuši bīstami ganāmpulkiem un arī cilvēkiem. Tagad cenšamies atjaunot plēsīgo dzīvnieku populāciju, bet, šķiet, neaizdomājamies, ka saimnieciskā darbība un cilvēku dzīves­veids simts gados pilnībā mainījies. Vide atšķiras no […]

Sludinājumi