Lai ieviestu Padziļinātās sadarbības programmu, kas paredz noteikt dažādus atvieglojumus uzticamo uzņēmumu jeb tā sauktajā baltajā sarakstā iekļautajiem uzņēmumiem, Finanšu ministrija (FM) virza izmaiņas vairākos normatīvajos aktos.
Uzņēmumiem, kas vēlēsies kļūt par programmas dalībniekiem, tiks noteikta virkne prasību, paredz valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais noteikumu projekts par Padziļinātās sadarbības programmas darbību.
Šādam uzņēmumam jābūt nevainojamai reputācijai, tam nevar būt pasludināts maksātnespējas process, sākts tiesiskās aizsardzības process vai ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, jābūt ieviestai iekšējai nodokļu risku vadības sistēmai.
Savukārt nodokļu parāda kopsumma nevarēs pārsniegt 100 latus, bet darbinieku mēneša vidējie darba ienākumi pirmajos trijos gada ceturkšņos pēdējo četru ceturkšņu periodā līdz pieteikuma iesniegšanai nevar būt mazāki par 100% no vidējiem darbinieku ienākumiem valstī minētajā periodā attiecīgajā nozarē.
Lai iekļūtu “baltajā sarakstā”, uzņēmumiem taksācijas gadā pirms pieteikuma iesniegšanas saimnieciskā darbība jāveic atbilstoši vairākiem rādītājiem. Saistību īpatsvars bilancē nevar pārsniegt vidējo rādītāju attiecīgajā tautsaimniecības nozarē, kopējais likviditātes rādītājs nevar būt zemāks par viens, bet apgrozījuma rentabilitātes rādītājs nevar būt zemāks par vidējo rādītāju attiecīgajā tautsaimniecības nozarē.
Tiks ņemti vērā arī paša nodokļu maksātāja, valdes un padomes locekļu līdzdalība noziedzīgos nodarījumos, kā arī dažādi pārkāpumi un darījumu veikšana ar normatīvo aktu pārkāpējiem.
Plānots noteikt arī, ka pretendentam uz iekļūšanu sarakstā jābūt saimnieciskās darbības pieredzei ilgāk nekā trīs gadu garumā. Šo nosacījumu gan varēs neņemt vērā, ja nodokļu maksātājs veic saimniecisko darbību vismaz vienu gadu, ir veicis sākotnējos ieguldījumus pamatlīdzekļos vai nemateriālajos ieguldījumos ne mazāk kā trīs miljonu latu apmērā un ir iesniedzis gada pārskatu par iepriekšējo pārskata periodu.
Savukārt nosacījumus par atalgojumu varēs neņemt vērā, ja to neizpilde saistīta ar objektīviem apstākļiem, piemēram, reģionālās atalgojuma atšķirības vai nepilna laika darba ņēmēju nodarbināšana.
Pirmā gada laikā kopš programmas darbības sākšanas izvirzīti arī papildu kritēriji. Lai kļūtu par programmas dalībnieku, uzņēmumā darbinieku skaitam jābūt ne mazākam par 25, apgrozījumam jāpārsniedz trīs miljonus latu gadā un valsts budžetā iemaksāto nodokļu kopsumma taksācijas gadā jāpārsniedz 500 000 latu. Pirmā gada laikā arī netiks ņemts vērā kritērijs par iekšējo nodokļu risku vadības sistēmu.
Pieteikties programmai varēs elektroniski, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanās sistēmu. Sākotnējo izvērtējumu veiks VID, bet lēmumu pieņems FM, balstoties uz Padziļinātās sadarbības programmas komisijas atzinumu.
Saskaņā ar noteikumu projektu vairākos gadījumos uzņēmumu varēs izslēgt no programmas bez brīdinājuma, bet, neizpildot atsevišķus kritērijus, tam varēs izteikt brīdinājumu.
Savukārt noteikumu projekts par Padziļinātās sadarbības programmas komisijas nolikumu nosaka kārtību, kādā programmas komisija sniegs FM atzinumu par nodokļu maksātāja atbilstību programmas kritērijiem. Komisijas sastāvā būs pārstāvji no FM, VID, Ekonomikas ministrijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas un Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas.
Valsts sekretāru sanāksmē izsludināta arī virkne citu saistīto normatīvo aktu izmaiņu.
Ar grozījumiem noteikumos par muitas procedūras – tranzīts – piemērošanas kārtību paredzēts nodokļu maksātājiem, kuri ir ieguvuši Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieka statusu, piemērot atbrīvojumu no prasības gada laikā veikt vismaz 48 starptautiskos kravu pārvadājumus un vismaz četrus starptautiskos kravu autopārvadājumus mēnesī. Tādējādi personai, kas būs Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieks, būs paredzēti tādi paši atbrīvojumi kā atzītajam komersantam, skaidro FM.
Grozījumi noteikumos par nodokļu parāda galvojumu preču muitošanai paredzēs nodokļu maksātājiem, kuri ieguvuši programmas dalībnieka statusu, atbrīvojumu no galvojuma sniegšanas par muitas parādu, noteiktos gadījumos – par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) parādu un akcīzes nodokļa parādu. Grozījumi arī paredz, ka atbrīvojums no vispārējā galvojuma, piemērojot muitas procedūru – tranzīts, būs spēkā divus gadus.
Savukārt grozījumi noteikumos par akcīzes nodokļa nodrošinājumiem paredzēs nodokļu maksātājiem, kuri ieguvuši programmas dalībnieka statusu, noteikt iespēju piemērot akcīzes nodokļa vispārējā nodrošinājuma samazinājumu 100% apmērā, izņemot gadījumus, kad akcīzes preces tiek pārvietotas, tām piemērojot atlikto akcīzes nodokļa maksāšanu.
Paredzēts, ka “baltā saraksta” uzņēmumiem tiks nodrošināta PVN atmaksa trīs darba dienu laikā, individuāls VID konsultants, savlaicīga informācijas saņemšana par nodokļu un informatīvajās deklarācijās norādīto datu neatbilstību VID rīcībā esošajai informācijai un Iesniegumu likumā noteikto atbilžu sniegšana divu nedēļu laikā no iesnieguma saņemšanas.
Izsludinātos noteikumu projektus un grozījumus vēl skatīs valdība.
Kā ziņots, programmas īstenošanu plānots sākt no šā gada 1.jūlija. Uzticamo uzņēmumu saraksts būs publiski pieejams, un tas tiek uzskatīts par vienu no pasākumiem ēnu ekonomikas apkarošanai un godīgas konkurences nodrošināšanai.
LETA
Komentāri