Valdības plānotās izmaiņas nodokļu politikā visvairāk izjutīs cilvēki, kas patlaban saņem minimālo algu, kā arī ģimenes, kam pieder vērtīgi nekustamie īpašumi vai ekskluzīvas automašīnas, turpretī vidusmēra ģimenes plānotās nodokļu izmaiņas būtiski neietekmēs, liecina AS “Swedbank” Privātpersonu finanšu institūta aprēķini.
Institūts aprēķinājis, ka ģimene, kurā abi vecāki patlaban saņem minimālo algu, līdz ar tās paaugstināšanu līdz 200 latiem katru mēnesi ienākumos saņemtu apmēram par 30 latiem vairāk. Tas katram no vecākiem nodrošinātu vienu papildu algu gadā. Savukārt ģimenes ar algu, kas ir mazliet augstāka par minimālo, nākamgad katru mēnesi ienākumos varētu saņemt par pāris latiem vairāk. Vienlaikus šīs ģimenes arī par pāris latiem vairāk iztērēs, iepērkoties veikalā un nomaksājot mājokļa nodokli.
Vidusmēra Latvijas ģimenes, kurās abi vecāki saņem vidējo algu Latvijā, nepieredzēs būtiskas izmaiņas savos ienākumos. Arī izdevumu pieaugums uz kopējās ģimenes ienākumu fona sasniegs tikai 1%-2%. “Salīdzinot ar pagājušā gada nogali, kad valdības plāni Latvijas ģimenēm nozīmēja samazinājumu 5% un pat 6% apmērā, šogad iecerētās nodokļu izmaiņas pret vidusmēra ģimenēm ir saudzīgākas,” norāda “Swedbank” Privātpersonu finanšu institūta direktora vietniece Diāna Krampe.
Ievērojamāk papildu izdevumus nodokļu paaugstināšanas dēļ izjutīs turīgas ģimenes, kurām pieder vairāki īpašumi vai luksus klases auto. Šādām ģimenēm ienākumi samazināsies par 10-15 latiem mēnesī, bet izdevumi pieaugs par 25 latiem un vairāk.
Institūts interneta vietnē “manasfinanses.lv” izstrādājis nodokļu kalkulatoru, kurā Latvijas iedzīvotājam iespējams aprēķināt, kā personīgo budžetu varētu ietekmēt valdības plānotās izmaiņas nodokļos.
“Swedbank” Privātpersonu finanšu institūts ir no bankas neatkarīga struktūra, kas savu darbību uzsāka 2009.gada nogalē. Institūta mērķis ir attīstīt personīgo finanšu pārvaldības kustību Latvijā, kas palīdzētu iedzīvotājiem izprast nepieciešamību vadīt savas finanses.
Jau ziņots, ka aizpagājušās nedēļas nogalē pēc septiņas stundas ilgām sarunām valdību veidojošā koalīcija panāca vienošanos par veicamajiem nākamā gada valsts budžeta konsolidācijas pasākumiem.
Vienošanās paredz, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme nākamgad tiek samazināta līdz 25%, neapliekamais minimums palielināts līdz 45 latiem, atvieglojums par apgādībā esošajiem tiks palielināts līdz 70 latiem, bet sociālo apdrošināšanu iemaksu likme tiks palielināta līdz 35,09% (pašlaik tā ir 33,09%), šo palielinājumu paredzot veikt uz darba ņēmēju iemaksām.
Panākta vienošanās, ka pašvaldības nākamgad saņems 82% no IIN, bet valsts budžetā tiks ieskaitīti 18%.
Panākta vienošanās arī par minimālās algas palielināšanu līdz 200 latiem līdzšinējo 180 latu vietā.
“Vienotības” un Zaļo un zemnieku savienības veidotais Ministru kabinets iepriekš arī panāca vienošanos par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pamatlikmes palielināšanu līdz 22% un nekustamā īpašuma nodokļa likmes dzīvojamām platībām dubultošanu.
Palielināta tiks arī samazinātā PVN likme – no 10% uz 12%, savukārt elektrības patēriņam mājsaimniecībās vairs netiks piemērota samazinātā PVN likme, bet gan pamatlikme.
Dubultojot nodokļa likmi mājokļiem, nolemts saglabāt patlaban esošo 25% pieauguma ierobežojumu nodoklim par zemi. Nodoklis mājokļiem patlaban ir atkarīgs no tā kadastrālās vērtības un tiek piemērots 0,1%, 0,2% un 0,3%. Palielinot nodokli, jaunās likmes būs 0,2%, 0,4% un 0,6% no kadastrālās vērtības.
NOZARE.LV
Komentāri