Sestdiena, 15. februāris
Vārda dienas: Alvils, Olafs, Aloizs, Olavs

Izbraucienā ar velosipēdu

Druva
23:00
26.06.2008
8
200806262343369128

Turpinot piedzīvot vasaru, draugu pulkā nolēmām doties izbraukumā ar velosipēdiem. Ideja likās saistoša, bet uzreiz jāsaka – ir vairāki bet…

Ceļam gatavi?

Lai arī cik komiski tas nešķistu, vispirms jāapdomā, vai no tiesas protat braukt ar divriteni, lai neiznāk līdzīga situācija, kā kādam no mūsu ceļojuma biedriem, kurš pēdējā mirklī attapa, ka uz riteņa pirmo un pēdējo reizi sēdējis sešu gadu vecumā. Protams, labā griba nav peļama, bet, lai dotos 30 kilometru braucienā, savi spēki jāizvērtē objektīvi. Jāpievērš uzmanība tam, lai velosipēdi būtu nevainojamā kārtībā. Protams, ir ne mazums iespēju tos arī iznomāt. Taču, ja ir vēlēšanās ceļojumā doties ar savu velosipēdu, lieku reizi jāapskata, vai tas ir kārtībā un nepieciešamības gadījumā jānovērš visi trūkumi vēl pirms došanās ceļā. Lai arī mūsu ceļojums nebija tāls, tomēr vīrieši bija nodrošinājušies ar nepieciešamākajiem instrumentiem un sastāvdaļām neatliekamam remontam. Tiesa, šoreiz izpalika jebkādas ķibeles un remontdarbi brauciena laikā.

Pirms doties ceļā, jāpadomā par ērtu apģērbu, apaviem un ne pārāk smagu ceļasomu, lai brīžos, kad pašiem paliek grūti, par lieku nastu nekalpotu vēl 30 kilogramu mugursoma. Galvenais ir labs garastāvoklis, jautra draugu kompānija un atvērta sirds piedzīvojumiem. Maršruta izvēle

Runājot par maršruta izvēli, jāsaka- visi ceļi vaļā. Atliek vien izlemt, kur un pa kādiem ceļiem ir vēlēšanās doties. Iespējas tik tiešām ir dažādas – braukt apkārt ezeram (piemēram, Burtnieka), doties tālākā izbraukumā pa līkumotajiem zemes ceļiem vai saplānot velomaršrutu, iekļaujot arī dažādus apskates objektus.

Arī tepat Cēsu rajonā ir daudz ainaviski skaistu vietu, kuras lieliski var aplūkot, ceļojot ar velosipēdu. Mēs nolēmām nelekt augstāk virs pašu spēkiem un ideju par velomaršruta Cēsis – Valmiera izbraukšanu šovasar nolēmām atmest.

Nospriedām, ka mēģināsim izbraukt tuvākas vietas. Iespējams, jau nākamajā vasarā dosimies tālākās Latvijas ārēs. Apskates objekti un velosipēdistu jociņi

Sēžoties uz riteņiem, visiem garastāvoklis bija teicams un apņemšanās liela. Diena bija nedaudz nomākusies, bet tas mums gāja pie sirds labāk nekā iespējamie +30 grādi.

Braucienu sākām Cēsīs, vispirms devāmies uz Sarkanajām klintīm jeb Raiskuma iezi. Tās atrodas uz Cēsu pilsētas un Raiskuma pagasta robežas, pie Gaujas vecupes, apmēram puskilometru augšpus Raiskuma kroga. Nedaudz atvelkot elpu, apskatījām arī nelielās klints alas. Tie, kas še nebija bijuši, iemūžināja atmiņas arī pāris fotogrāfijās un pabrīnījās par to, cik gan maz zina par tuvāko apkaimi.

Tālāk gar Gauju devāmies augšup līdz Kalēja alai. Caurbraucot skaistam priežu mežam, pārvarot nelielas koku saknes un aplūkojot stāvos Strīķupītes krastus. Lai tiktu līdz Kalēja alai, kas atrodas Raiskuma pagasta Strīķupes labajā krastā, jānobrauc krietns gabals. Olimpiskos rekordus ātrumbraukšanā uzstādīt necentāmies. Kādu, kuram kājas piekusa ātrāk, centāmies pagaidīt. Ceļu īsinājām ar dažādiem stāstiem par velobraucējiem. Es atminējos studiju biedru, kurš no Rīgas jaukā vasaras dienā nolēma doties mājup ar divriteni. Smieklīgākais, ka viņš dzīvoja Liepājā. Puisis no Rīgas izbrauca četros no rīta. Uz vakarpusi viņam pusdzīvam tēvs brauca pretim. Vairs neatceros, cik tālu, bet netālu no Liepājas viņa spēki bija izsīkuši pavisam. Un saule bija pārcepinājusi. Puisis vēl ilgi atminējās savu varoņdarbu, bet neatminu, ka šo pašu joku būtu vēlējies pastrādāt atkārtoti.

Izrādījās, ka daudzi no velobiedriem nebija bijuši arī Kalēja alās un ar interesi tās aplūkoja. Tā kā teju tālākais ceļojuma punkts bija sasniegts, nolēmām taisīt garāku atpūtu. Tuvākās stundas laikā uz nebēdu tika patukšotas līdzpaņemtās mugursomas un pūtinātas piekusušās kājas.

Atpakaļceļā devāmies gar Jāņarāmja apmetni, pāri Gaujai. Sāka rasināt lietus, bet drīz tas mitējās, īsti lietū samirkt nemaz nedabūjām. Tuvojoties Cēsīm, iebraucām vēl Ērgļu klintīs, kurās būts neskaitāmas reizes. Taču riteņa pavadībā pirmo reizi.

Ar pēdējiem spēkiem centāmies uzmīties stāvajā Cēsu pievārtes kalnā. Galamērķi sasniedzām visi.

Kopā bijām nobraukuši apmēram 30 kilometrus un, aktīvi atpūšoties, pavadījuši skaistu dienu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Eksperte: Maksa par recepti ir jauns birokrātisks slogs

00:00
15.02.2025
28
2

Neviennozīmīgi vērtētajā zāļu cenu reformā ir veikts tikai pirmais solis, un pašlaik būtiskākais ir izvērtēt reformas ieviešanas praktisko gaitu, intervijā LETA atzīst Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes prodekāne, Sabiedrības veselības institūta direktora vietniece un bijusī Zāļu cenu valsts aģentūras direktore Daiga Behmane. Viņa uzsver, ka viens no būtiskākajiem izaicinājumiem farmācijas nozarē […]

Ar mīlestību dāvināt pavasari

00:00
14.02.2025
149
2

Ziemu esam sagaidījuši, un lai, cik tā skaista, gribas būt pavasarī. Un, ja šodien vēl ir Valentīndiena, vēlēšanās pēc krāsām ir ļoti pašsaprotama. Nekas to dažādībā nespēj sacensties ar puķēm. Ieejot Cēsīs zemnieku saimniecības “Kliģeni” siltumnīcās, pretī nāk pavasaris. Zie­došu prīmulu podiņi veido krāsainu paklāju, kurā katrs zieds smaida. “Te zied un gatavojas ziedēt    […]

Slikti, ja rodas jautājums – vai vajag

00:00
13.02.2025
130
2

Cēsu novada SIA “Gaižēni” ir viens no lielākajiem cūkkopības uzņēmumiem Latvijā. Divas novietnes ir Cēsu novadā, Gaujaskalnā un Jaunraunā, bet divas Bauskas novadā, Īslīcē un Brunavā. Uzņēmums apsaimnieko 1600 ha zemes un gadā nobaro ap 100 tūkstošiem cūku un paši arī ganāmpulku atražo. Pērn SIA “Gaižēni” saņēma Cēsu novada uzņēmēju “Gada balvu” nominācijā “Lielākais nodokļu […]

Izstāde pārdomām par dzīvi un ne tikai

00:00
12.02.2025
44
1

Cēsu muzejā, Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē, apskatāma Polijas mākslinieces Lauras Makabresku fotogrāfiju izstāde “Mierinājums”. “Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu […]

Atdzimusi vēsturiskā Ieriķu stacijas ēka

00:00
11.02.2025
133
1

Ilgi gaidītu un skaistu brīdi aizvadītajā piektdienā piedzīvoja Ieriķu un apkārtnes iedzīvotāji. Vēsturiskā stacijas ēka, kas ilgāku laiku bija atstāta pamestībā un laika zoba pamatīgi apgrauzta, nu ir atdzimusi košā, gaišā, mūsdienīgā veidolā un    kļūs par vietējās kopienas kultūras un sabiedrisko aktivitāšu norises vietu. Kā pastāstīja Amatas pārvaldes vadītāja un galvenā šī projekta virzītāja […]

Nepaļauties tikai uz stārķi

00:00
10.02.2025
87
2

Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi Statistikas dati, kas apkopoti Cēsu novada Dzimtsarakstu nodaļā, izteiksmīgi raksturo demogrāfisko situāciju kopumā valstī. Ejam mazumā, turklāt strauji. Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi. Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Iveta Gabrāne piebilst, ka salīdzinājumā ar 2023. gadu, reģistrēto jaundzimušo skaits samazinājies par 43. […]

Tautas balss

"Izmet āķi" par stabiņiem pilsētā

16:46
15.02.2025
3
3
Lasītāja J. raksta:

“Mūspusē sākusies tāda īsta, mūsdienīga priekšvēlēšanu kampaņa. Par to liecina feisbuks. Ieraudzīju ierakstu, kurā kāda politiskā spēka pārstāvis aktualizēja jautājumu par satiksmi norobežojošiem stabiņiem Cēsu ielās. Cilvēks stāstījumā apšauba šo stabiņu vajadzību un pauž neizpratni, kāpēc tie izvietoti konkrētās vietās. Tāpat uzsvērts, ka par šo stabiņu uzturēšanu taču jāmaksā, cik lietderīgi ir tādi izdevumi. Gan […]

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
17
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
25
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
45
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
34
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Sludinājumi