Trešdiena, 12. februāris
Vārda dienas: Karlīna, Līna

Īrijā strādā algas un attieksmes dēļ

Druva
00:00
26.01.2006
10

Lai apstiprinātu vai apgāztu vispārpieņemtos apgalvojumus, kāpēc iedzīvotāji dodas peļņā uz Īriju, pētnieki analizējuši dokumentus, kā arī uzklausījuši un anketējuši tur strādājošos latviešus un viņu darba devējus.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Cēsu nodaļas darbinieki, pārlapojot pētījuma rezultātus, pauda viedokli, ka turpmāk sistemātiski un daudz plašāk jāsastrādājas ar darba devējiem, jo iedzīvotājus atstāt savu zemi mudina ne tikai materiālie ieguvumi, bet arī darba vide un darba devēja attieksme pret strādājošo. Aģentūras darbinieki atzīst, ka bieži pietrūkst uzņēmēju ieinteresētības, jo Latvijas uzņēmēju vidē dominē stereotips, ka darba iespējas, izmantojot NVA pakalpojumus, meklē tikai mazkvalificēti un strādāt nemotivēti iedzīvotāji.

“Pie mums darba devēji var uzzināt par izmaiņām likumdošanā. Jau trešdien strādāsim ar uzņēmējiem, kuri aicina darbā konditorus un pavārus. Aģentūra īsteno vairākus, uzņēmējiem finansiāli izdevīgus projektus. Uzņēmēji var iesaistīties nodarbinātības pasākumos, saņemot subsidēto darba vietu – valsts dotāciju vienas minimālās mēnešalgas apmērā par strādājošo. Uzņēmējs var motivēt jauno darbinieku, algu palielinot. Cita iespēja ir iesaistīties darbam nepieciešamo prasmju apguves projektā, kad valsts maksā 100 latu mēnešalgu jaunajam darbiniekam, prakses vadītājam tiek samaksāti 50 lati. Šie ir pasākumi, lai speciālistu mācītu konkrētu darbu veikšanai,” stāstīja NVA Cēsu filiāles vadītāja Evita Simsone.

Strādājošie latvieši Īrijā pētniekiem stāstījuši, ka Latvijā viņus neapmierina ekonomiskā situācija- pārāk zemā minimālā un vidējā alga un

augstā inflācija, tajā pat laikā finansiālās stabilitātes un drošības trūkums, pārmērīgas prasības mazkvalificētam darbam. ”Nesen skatījos “Panorāmu” un raudāju. Kā vispār cilvēki vēl spēj dzīvot un izdzīvot Latvijā,” kādā intervijā teikusi Īrijā nodarbināta latviete, un viņu papildinājusi cita kolēģe: ”Valdība nedomā par cilvēku. Īrijā to visu laiku jūt, ka šeit domā par katru cilvēku. Latvijā cilvēks nav vērtība.” “ Analizējot darba sludinājumus, var redzēt, ka dominē prasība pēc augstākās izglītības. Protams, ne visu darbu darīšanai. Ja kādu laiku ir būts ārpus darba tirgus, tad atgriezties ir grūti. NVA var saņemt jurista, psihologa konsultācijas. Darba ņēmējs pie jurista var noskaidrot par prasību atbilstību darba likumdošanai, tāpat noskaidrot savas tiesības. Kursos īsā laikā var apgūt datorprasmes, valodas saziņas līmenī. Pie tam daudziem šķērslis darba tirgū ir ne tikai svešvalodu, bet arī valsts valodas nezināšana. Pie mums var labi iemācīties latviešu valodu,” stāstīja E. Simsone.

Latvieši svešajā zemē, pamanījuši milzīgo atšķirību savstarpējās attiecībās, vairs it kā neizjūt pazemojošo attieksmi no darba devēja, toties izjūt sociālo stabilitāti. Latvieši atzīst, ka pašu mājās saņēmuši naudu aploksnē, kam sekojušas zemas sociālās garantijas. Strādājot legāli Īrijā, ieceļotāji bauda plašākas tiesības. “Ja Īrijā man ir darbs, tad es jūtos stabili – algu saņemšu laikus. Ja zinu savas tiesības, tad došos uz atbilstošajām iestādēm, un tās man palīdzēs, ja manas tiesības tiks pārkāptas.”

Par Latvijas plusiem aptaujātie atzinuši, ka mūsu valstī ir lētāki un pieejamāki medicīniskie pakalpojumi, ir augstvērtīgāki vispārējās izglītības standarti un daudzveidīgāka kultūras dzīve, taču ,rezumējot atbildes par darba un dzīves vidi Īrijā, respondenti to vērtējuši kā stabilāku, drošāku un vērstu uz katra indivīda labklājību. Tāpat aptaujātie atzinuši, ka Latvijā trūkst viegli pieejamas informācijas par darba iespējām un precīzu ziņu par speciālistu pieprasījumu tuvā un tālākā nākotnē. “Valsts nostādnes nevaru komentēt, bet Cēsu domē par darba tirgus pētījumiem ir domāts. Tiek izstrādāta nodarbinātības stratēģija tuvākajiem gadiem, pētot darba tirgus perspektīvas. Jau nākamajā mācību gadā par vietējā darba tirgus tendencēm uzzinās pamatskolu, vidusskolu un ģimnāziju absolventi, lai izvēlētos

mācību iestādi turpmākās izglītības iegūšanai,” tā Evita Simsone.

Loģiski, ka SAK centusies noskaidrot, vai Latvijas iedzīvotāji vēlas atgriezties savā dzimtenē, lai strādātu, mācītos, veidotu ģimeni. Par svarīgākajiem priekšnoteikumiem latvieši minējuši iespējamo dzīves kvalitātes palielināšanos un valsts ekonomisko izaugsmi. Īpaši tiek uzsvērta nepieciešamība ES fondu naudu ieguldīt visas valsts attīstībā, cilvēkresursos, kā arī veicināt mazā un vidējā biznesa attīstību. Īrijā strādājošie latvieši paskaidro, ka vēlas strādāt savām spējām un izglītībai atbilstošu darbu, bet svešā zemē veic daudz melnāku darbu. “Cik ilgi es spēšu samierināties ar to, ka esmu ekonomiste, iepriekš strādāju bankā, bet tagad tikai viesmīle,” bija jautājusi kāda viesstrādniece. Ir daļa aptaujāto, kuri apgalvojuši, ka vēlas Latvijā sākt savu uzņēmējdarbību, bet nav bijusi iespēja.

SAK, rezumējot iegūtos pētījuma rezultātus, ir izstrādājusi ieteikumus valsts varai, pašvaldībām un uzņēmējiem, lai paaugstinātos labklājība un pakāpeniski mazinātos darbaspēka aizplūšana, tāpat izskanējis aicinājums uzturēt saikni ar izceļojušajiem, lai saglabātos viņu informatīvā un kultūras saikne ar Latviju. Atsevišķa SAK pārdomu sadaļa veltīta nodarbinātības politikas sakārtošanai, lai veidotos valsts pasūtījums izglītībā atbilstoši tirgus tendencēm, celtos profesionālās izglītības prestižs un darba devēji iesaistītos jau izglītošanas procesā. Faktiski daudziem darba devējiem pašiem jāapgūst darbinieku pareizas motivēšanas ābece.

Pētījumā uzsvērts, ka pašlaik no valsts ievērojami vairāk izbrauc LR pilsoņi, bet, ieviešot ES trešo valstu pilsoņu direktīvu, jau šajā gadā arī mūsu valsts nepilsoņi varēs kļūt par pilntiesīgiem ES pastāvīgajiem iedzīvotājiem, tas nozīmē, ka emigrējošo skaits varētu pieaugt. Speciālisti lēš, ka darba spēka aizplūšana no Latvijas turpināsies vēl vidēji piecus gadus.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Izstāde pārdomām par dzīvi un ne tikai

00:00
12.02.2025
10

Cēsu muzejā, Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē, apskatāma Polijas mākslinieces Lauras Makabresku fotogrāfiju izstāde “Mierinājums”. “Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu […]

Atdzimusi vēsturiskā Ieriķu stacijas ēka

00:00
11.02.2025
61
1

Ilgi gaidītu un skaistu brīdi aizvadītajā piektdienā piedzīvoja Ieriķu un apkārtnes iedzīvotāji. Vēsturiskā stacijas ēka, kas ilgāku laiku bija atstāta pamestībā un laika zoba pamatīgi apgrauzta, nu ir atdzimusi košā, gaišā, mūsdienīgā veidolā un    kļūs par vietējās kopienas kultūras un sabiedrisko aktivitāšu norises vietu. Kā pastāstīja Amatas pārvaldes vadītāja un galvenā šī projekta virzītāja […]

Nepaļauties tikai uz stārķi

00:00
10.02.2025
67
2

Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi Statistikas dati, kas apkopoti Cēsu novada Dzimtsarakstu nodaļā, izteiksmīgi raksturo demogrāfisko situāciju kopumā valstī. Ejam mazumā, turklāt strauji. Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi. Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Iveta Gabrāne piebilst, ka salīdzinājumā ar 2023. gadu, reģistrēto jaundzimušo skaits samazinājies par 43. […]

Vai to tiešām katrs ezis var…

00:00
09.02.2025
50

Latvieši nav tie, kas ikdienā dižojas, bet ir reizes, kad kaimiņiem jāparāda un pašiem sev jāpierāda, ka diženums nekur tālu nav jāmeklē. To apliecina Cēsu Izstāžu namā apskatāmā izstāde “Kas dižam dižoties”. Tajā Drabešu Amatu mājas meistaru un 45 mācekļu darbi. “Dižošanās vajadzīga, lai paši redzētu, kas paveikts, redzētu, ko citi dara, jo ikdienā dažādi […]

Ziņas par slēpošanas trašu galu… ir nedaudz pārspīlētas

00:00
08.02.2025
61
1

Ziema šogad skubina padomāt par kādu jaunu terminu starpsezonai no rudens līdz pavasarim. Ja janvārī zied vizbuļi, no sūnām spraucas gailenes un jau atgriežas gājputni…, tad nosaukt šo dabas ampelēšanos par ziemu mute neveras. Ja valodniekiem un meteorologiem nosaukuma izdomāšana šādai starpsezonai varētu būt interesants teorētisks vingrinājums, tad tiem, kuri nodarbojas ar slēpošanas trašu uzturēšanu, […]

Vajadzība pēc bezmaksas zupas porcijas palielinās

00:00
07.02.2025
209
7

Cēsīs darbojas divas zupas virtuves. Biedrības “Labāka rītdiena” uzturētajās “Karotēs” pēc siltas maltītes bez maksas var atnākt ikviens. Biedrības “Ģimenes centrs Mūsu nākotne” zupas virtuvē ēdienu piedāvā iedzīvotājiem, kuriem ir atbilstoša pašvaldības Sociālā dienesta izziņa. Zupas virtuvē “Karotes” janvārī izdalītas 3256 porcijas jeb aptuveni 1305 litri siltas zupas. Biedrības “Labāka rītdiena” valdes priekšsēdētāja Evija Jēkabsone […]

Tautas balss

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
10
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
35
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
27
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Atļauto ātrumu pārkāpt nedrīkst

11:30
07.02.2025
27
5
Lasītājs raksta:

“Pēc pagājušās trešdienas satiksmes negadījuma uz Cēsu -Madonas ceļa Taurenes pagastā atcerējos 7.janvāra “Druvas” komentāru par Satiksmes ministrijas rosināto nulles toleranci pret ātruma pārkāpējiem. Šķiet, autore to īsti neatbalstīja, norādot, ka nelaimes satiksmē izraisa arī ceļu infrastruktūra. Taču, domāju, piemēram, šī negadījuma nebūtu un nebūtu trīs cietušo, ja autovadītāji būtu ievērojuši atļauto ātrumu. Autovadītājiem ir […]

Vai alkohola veikalam jābūt centrā

17:17
02.02.2025
72
1
Seniore raksta:

“Kādu laiku nebiju viesojusies Cēsīs. Nu atbraucu un biju nepatīkami pārsteigta – pašā pilsētas centrā pie Vienības laukuma specializēts alkoholisko dzērienu veikals. Un tas laikā, kad runājam par Latvijas iedzīvotāju nodzeršanos, par to, ka jāsamazina alkohola patēriņš, ka lielveikalos jānorobežo plaukti, kuros tirgo alkoholiskos dzērienus. Nezinu, kam tas senais universālveikals pieder, bet brīnos par to […]

Sludinājumi