Cēsis tikušas pie pirmā 2009. gada bērniņa. Cēsnieku Artimoviču ģimenē 1. janvārī piedzima otrā atvasīte.
Bijis domāts, ka Keita dzims 6. janvārī. Tā kā mazā bija plānots ķeizarbērniņš, tad satraukuma ģimenē nav bijis. Vien 31. decembra vakarā Ilze jutusi, ka mazā negrib nogaidīt tās dažas dienas un steidzas vecākus un trīs gadus veco brālīti Reini iepriecināt tieši gadu mijā.
“Kad zvanīju dakterei un stāstīju, kā jūtos, brālītis tikai sacīja – pasaki dakterītei, ka es gribu māsu! Reinītis ļoti māsu gaidīja. Un tagad jau zina, kas būs jādara, kad māsa būs no
slimnīcas mājā – būs jāauklē, jāmaina autiņbiksītes. Mēs esam ļoti priecīgi par šī gada laimīgo sākumu,” sacīja Ilze Artimoviča, bet tētis Ivars stāstīja, ka mazā ir ļoti mierīgs bērniņš. Piedzimstot svērusi nedaudz vairāk par trim kilogramiem, pasaulē nākusi pulksten 1.34.
“Mēs ar dakterīti sarunājām, ka mājās noskatīsimies salūtu un tad visi brauksim uz slimnīcu,” tā lielo dienu atcerējās Ilze. Ģimeni neizbrīna, ka izvēlējušies būt vismaz divu bērnu vecāki, jo paši nākuši no kuplām ģimenēm. Ilze augusi piecu bērnu, bet Ivars triju bērnu pulkā.
“Mums sanācis kā pēc grāmatas – vecākais ir dēls, tagad meitiņa. Brālis varēs būt stiprākais un māsu aizstāvēt,” prātoja Ilze, bet Ivars sacīja: “Divus bērniņus ģimenē noteikti gribējām. Krīzes taču nāk un iet, bet bērni paliek, kur vēl lielāku prieku?” Ilze strādājusi veikalā “Elīze” par pārdevēju, Ivars ir uzņēmējs transporta sfērā.
“Par valsts ekonomiku pašlaik daudz nedomājam, jo viss mainās. Vienīgi ļoti priecājos, ka valstī neatcēla māmiņu algas. Ar šo naudiņu vismaz vienu gadu gan bijām rēķinājušies,” sacīja Keitas māmiņa, bet tētis atzinās, ka ļoti centīsies, lai jau vasarā, kad mazā būs apvēlusies, ģimene varētu sākt dzīvot jaunajā mājā. Pašlaik tā tiek celta, esot vien darbu astītes palikušas.
Par darbu Jaungada naktī priecājas arī Cēsu rajona slimnīcas dzemdību nodaļas kolektīvs. “Neizskaidrojami, bet decembrī dzima ļoti maz bērnu. Bijām taču plānojuši, ka pērnajā gadā pie mums pasaulē būs nākuši 500 bērni, bet sanāca, ka 475. Svētku laiks arī bija ļoti mierīgs, tāpēc priecājos, ka Jaungada naktī bija darbiņš. Ilze piezvanīja, un mēs sarunājām, ja vien būs iespējams, tad neliksim mazajai uz pleciem veselu vecu gadu. Viņa ir pelnījusi būt jaunā gada brīnums,” tā dzemdību nodaļas vadītāja Sandra Kumpiņa un daktere sprieda: “ Par laimi, līdz gados jauno cilvēku prātiem dziļi nenokāpj informācija par situāciju valstī. Viņi priecājas par dzīvi, to dzīvo. Un, ja bērniņu ģimene vēlas, tad arī laiž pasaulē. Es pati sievietēm, kuras domā par bērniņiem, saku – jādzemdē ir tad, kad tu to vēlies, kad vari. Un tā ir jaunība. Neviens taču nevar zināt, kas būs pēc desmit gadiem. Un, ja arī būs labāk, vai tad tiksi pie bērniņa? Galu galā bērni dzima arī kara un revolūciju laikos un dzīvoja, bija laimīgi.”
Ieskatoties dzemdību nodaļā reģistrētajos datos, katru mēnesi ģimenēs dzimuši dēli un meitas. Puikas un meitenes pērn sanākuši līdzīgā skaitā, bet visvairāk mazuļu pasauli ieraudzījuši līdz ar pieneņu un ābeļu ziedēšanu – maijā.
Komentāri