-Darbs bija jāveic īsā laikā. Braucām četras ekipāžas – mums talkā nāca kolēģi no citiem rajoniem. Saimnieki izprata situāciju un bija atsaucīgi, tomēr nācās iet katrā lauku sētā, jo šādos gadījumos nepaļaujamies uz lauksaimniecības datu centra dzīvnieku reģistra datu bāzi, – pastāstīja rajona epizootoloģe Indra Tomiņa.
Teritorijā, kas iekļaujas apsekojamā zonā, nav lielu cūku audzēšanas saimniecību. Lielākais dzīvnieku skaits novietnē – 15.
– Lai veiktu papildu laboratoriskos izmeklējumus, sestdien un svētdien Stalbes un Straupes pagasta mežos notiks mežacūku medības. Tajās tiek iesaistīti četri mednieku kolektīvi, kuru medību teritorija atrodas šajos meža masīvos, un tiks nošauts noteikts mežacūku skaits. Šobrīd uzskatām, ka cūku mēris varētu būt skāris tikai nelielu populāciju, kas dzīvojusi noslēgtā teritorijā kādā Kaijciema purvā. Tikai lielajā salā, kad purvs sācis aizsalt, mežacūkas kļuvušas par mednieku mērķi, – skaidroja I.Tomiņa.
Medības sestdien un svētdien notiks arī astoņos Limbažu rajona un vienā Valmieras rajona pagastā, kur jau veikta saimniecību apsekošana un asins paraugu noņemšana cūkām.
Aizdomas par klasisko cūku mēri radās, kad PVD nacionālajā diagnostikas centrā tika veikti infekcijas slimību valsts uzraudzības programmas izmeklējumi paraugiem, kas ņemti no simts nomedītām mežacūkām visā Latvijā. To skaitā – divi paraugi no Kaijciema mežos nošautām cūkām. Ekspertiem pagaidām aizdomīgs šķiet viens no tiem.
Klasiskais cūku mēris nav bīstams cilvēkiem, cilvēki ar to neinficējas, taču tā ir ļoti lipīga cūku infekcijas slimība, kas izplatās ļoti strauji. Slimība var radīt lielus saimnieciskus zaudējumus cūku audzētājiem un valstij, jo, ja cūku mēris tiek konstatēts, jālikvidē visi slimie dzīvnieki, jāveic papildu aizsardzības un uzraudzības pasākumi, kā arī iespējami starptautiskās tirdzniecības ierobežojumi gaļas un gaļas produktu eksportam.
-Pagaidām cūku audzētājiem nav iemesla uztraukumam, taču vajadzētu ievērot piesardzības pasākumus – nepieļaut nepiederošu personu atrašanos novietnē un tās teritorijā, novietot pie dzīvnieku novietnes durvīm dezinfekcijas paklājiņus, neievest novietnē dzīvniekus bez saskaņošanas ar apkalpojošo veterinārārstu un nepieļaut mājas cūku saskari ar mežacūkām, – pastāstīja I.Tomiņa.
Ja laboratoriskie izmeklējumi būs pozitīvi, pārtikas un veterinārais dienests par konstatēto slimību ziņos starptautiskajam epizootiju birojam, Eiropas Komisijai un kaimiņvalstu kompetentajām uzraudzības iestādēm. Tāpat PVD lūgs Eiropas Komisijai atļauju uzsākt meža cūku vakcināciju.
Pēdējais mežacūku saslimšanas gadījums ar klasisko cūku mēri Latvijā konstatēts 1992.gadā, bet mājas cūkas pēdējo reizi ar šo slimību slimoja 1996.gadā.
Līdz 2002.gadam mūsu valstī mežacūkas vakcinēja pret klasisko cūku mēri, taču vakcināciju pārtrauca, jo desmit gadus netika konstatēta neviena saslimšana. Pagājušajā gadā nacionālajā diagnostikas centrā veikti 679 izmeklējumi uz klasisko cūku mēri, taču visi izmeklējumu rezultāti bija negatīvi.
Komentāri