Cēsu domes sēdē apstiprināta pilsētas siltumapgādes koncepcija, ko pēc pašvaldības pasūtījuma izstrādāja firma “Datakom”. Uzņēmuma pārstāve Antra Kundziņa pirms pāris nedēļām ar to iepazīstināja tautsaimniecības komitejas deputātus un citus speciālistus.
Domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Mihaļovs informēja, ka daudzus gadus pilsētas siltumapgāde bijis jūtīgs jautājums, valdījis uzskats, ka dominē viena uzņēmēja viedoklis, citus ignorējot. Tāpēc pašvaldība nolēmusi pasūtīt pētījumu, lai veiktu centralizētās siltumapgādes sistēmas novērtējumu un izvirzītu priekšlikumus tās tālākai attīstībai.
Siltumtīkli ir nolietoti
Uzņēmums rūpīgi analizējis situāciju Cēsu siltumapgādē un valstī kopumā, izstrādājot apjomīgu dokumentu. Cēsu siltumtīklu uzņēmuma direktors Jēkabs Blaus atzina, ka koncepcija izstrādāta profesionāli un augstā līmenī.
Siltumenerģijas ražošanu pilsētā nodrošina sešas katlu mājas, kurās kā kurināmo izmanto dabas gāzi un koksni. Gandrīz 80 procentus kopējā siltuma daudzuma saražo katlu mājā Rūpniecības ielā, koksnes īpatsvars 2006.gadā sastādīja vien deviņus procentus.
Pētījumā secināts, ka vidējā enerģijas ražošanas efektivitāte Cēsīs ir 84 procenti, kas uzskatāms par samērā zemu rādītāju, taču to iespējams paaugstināt, veicot atbilstošus pasākumus. Norādīts arī, ka Cēsu katlu mājās ir pietiekamas rezerves jaudas jaunu patērētāju nodrošināšanai ar siltumenerģiju. Lai gan pēdējos gados jaunajos objektos labprātāk izbūvē lokālo apkuri, koncepcijas izstrādātāji norāda, ka siltuma patēriņa pieaugumu var sekmēt jaunu objektu būvniecība esošajās un jaunajās siltumapgādes zonās, kā arī objektu ar lokālo siltumapgādi pieslēgšanās centralizētai siltumapgādes sistēmai. Nepieciešams tikai pastiprināt patērētāju informēšanu, skaidrojot centralizētās un lokālās siltumapgādes priekšrocības un trūkumus.
Siltumtīklu kopējais garums ir aptuveni 21 km, tikai 24 procenti ir no rūpnieciski izolētām caurulēm. Kopējie siltumenerģijas zudumi uzņēmumā 2006.gadā bija 24 procenti, kas uzskatāmi par atbilstošiem šāda veida siltumtīkliem.
“Uzņēmuma tehniskie resursi, it īpaši siltumtīkli, ir diezgan nolietoti, tāpēc nepieciešama centrālo siltumpunktu un četrcauruļu sadales tīklu sistēmas likvidācija, katlu māju Zīļu un Turaidas ielā rekonstrukcija, kā arī esošo cauruļu maiņa siltumtrasēs ar rūpnieciski izolētām caurulēm. Tas ļautu zudumus samazināt līdz 10-12 procentiem,” norādīts dokumentā, vienlaikus atzīstot, ka līdzšinējā Cēsu centralizētās siltumapgādes sistēmas rekonstrukcija ļāvusi veiksmīgi uzsākt siltumenerģijas ražošanas un pārvades jautājumu sakārtošanu. Siltumtīklu maiņas rezultātā četru gadu laikā siltumenerģijas zudumi samazinājušies par aptuveni 17 procentiem.”
Gāzes atkarība
Patērētājus visvairāk, protams, interesē tarifs, kas arvien kāpj, un allaž liekas, ka tas ir par augstu. Salīdzinot siltumenerģijas tarifus Latvijas pilsētās, secināts, ka tarifs Cēsīs ir viens no augstākajiem. Tiesa, diskusiju laikā norādīts, ka nav iespējams veikt pilnīgi objektīvu salīdzinājumu, jo Liepājā, Jūrmalā, Jelgavā un vēl citās pilsētās gāzes cenas ir zemākas. Taču Liepājā ar zemākām gāzes cenām siltumenerģijas tarifs ir augstāks nekā Cēsīs.
Cēsu siltumenerģijas tarifā 86 procentus veido kurināmā izmaksas. Tā kā galvenais kurināmais ir gāze, esam atkarīgi no piegādātāja diktētajām cenām. Līdz ar to, pieaugot gāzes cenām, pieaug arī siltumenerģijas cenas.
Koncepcijā arī norādīts, ka samērā lielu īpatsvaru veido tā saucamās kapitāla izmaksas – nolietojums un aizdevumu samaksa, kopā aptuveni 5,5 procenti. Tas izskaidrojams ar lielajām, bet nepieciešamajām investīcijām koģenerācijas stacijās, kurās saražo aptuveni 85 procentus pilsētā patērētā siltuma.
Arvien pieaugot maksai par siltumu, pastāv iespēja, ka atsevišķas ēkas varētu atteikties no centralizētās siltumapgādes. Tomēr koncepcijā norādīts: „Sakarā ar dabas gāzes cenu diferencēšanos, kā rezultātā gāzes cena mazam patērētājam un siltumapgādes uzņēmumam var atšķirties 1,2 līdz pat gandrīz divas reizes (atkarībā no patēriņa grupas), maz ticams, ka patērētāji izvēlēsies lokālo siltumapgādi centralizētās vietā ekonomisku apsvērumu dēļ.”
Tautsaimniecības komitejā plašākās diskusijas notika par to, kas izdevīgāk, veidot lokālo apkuri vai izmantot centralizēto. Deputāts Jānis Beikmanis norādīja: „Ja salīdzina tikai tarifus, lokālā apkure ir lētāka. Bet jāņem vērā, ka nepieciešamas lielas investīcijas lokālās katlu mājas ierīkošanai, kam jāņem kredīts, arī gāzes cenas šai patērētāju grupai aug krietni vairāk. Rezultātā lokālajās tarifs būs lielāks nekā centralizētajai apkurei. Bieži cilvēki tikai parēķina, cik izmaksā gāze, un ir gatavi lokālajai apkurei, bet nedrīkst aizmirst, ka tā jāizbūvē, jāapkalpo.”
Citi sarunas dalībnieki citi norādīja, ka brīdī, kad kredīts nomaksāts, siltuma cena lokālajai apkurei varētu būt zemāka, bet nav zināms, kāda situācija energoresursu tirgū būs pēc šiem gadiem.
Siltināt un modernizēt
Pašlaik gāzes cenas Latvijā sasniegušas pasaules līmeni, tāpēc aktuālas kļuvušas ar siltuma patēriņu saistītās problēmas. „Datakom” speciālisti secinājuši, ka dzīvojamām ēkām Cēsīs, līdzīgi kā visā Latvijā, ir samērā zema energoefektivitāte. Uzbūvēto ēku siltuma zudumi ievērojami pārsniedz tos, kādi tiek pieļauti Rietumeiropas valstīs un Skandināvijā. Tāpēc nepieciešams likt lielāku akcentu uz energoefektivitātes paaugstināšanu. Veicot ēku siltināšanu, logu un durvju maiņu, kā arī siltumapgādes sistēmu modernizēšanu, iespējams ietaupīt daudz no pašreiz patērētās siltumenerģijas. Turklāt dzīvokļos tiks nodrošināts nepieciešamais komforts, pagarināsies ēkas kalpošanas laiks, uzlabosies fasādes izskats.
Koncepcijā atzinīgi novērtēta Cēsīs uzsāktā individuālo siltumpunktu uzstādīšanas programma, ko nepieciešams turpināt. Izbūvējot modernus, automatizētus patērētāju siltummezglus, iespējams pāriet no kvalitatīvās regulēšanas uz kvantitatīvo, kas ir ievērojami efektīvāka.
Dokumentā norādīts: „Moderniem siltummezgliem ir virkne priekšrocību. Būtisks faktors ir to darbības pilnīga automatizācija. Tas nozīmē, ka siltummezgla darbība var tikt vadīta stundas, diennakts, nedēļas laikā atkarībā no āra un telpas gaisa temperatūras, nepieļaujot siltuma pārtēriņu. Iespējams kvalitatīvi regulēt ēku apkures sistēmas, nodrošināt telpās optimālu, iedzīvotāju izvēlētu temperatūru. Dzīvokļi netiek pārkurināti, līdz ar to tiek ekonomēts kurināmais.” Ko tālāk
„Datakom” izstrādātajā pilsētas siltumapgādes koncepcijā norādīts arī turpmāk veicamais. Tostarp nepieciešams izstrādāt detalizētus tehniski ekonomiskos pamatojumus atsevišķiem pasākumiem: siltumtīklu posmu maiņai, koģenerācijas staciju attīstībai, jaunu siltumapgādes rajonu veidošanai un citiem.
Ieteikts arī saglabāt vienota uzņēmuma struktūru, kas aptver visas pilsētas centralizētās siltumapgādes zonas, kā arī siltumenerģijas ražošanas, pārvades un sadales posmus.
Koncepcijā piedāvātas divas attīstības stratēģijas. Īstermiņa stratēģija (2008.-2010.) paredz centrālo siltumpunktu un četrcauruļu sadales shēmas likvidāciju, siltumavotu efektivitātes paaugstināšanu Turaidas ielas 7 un Zīļu ielas 10 katlu mājā, biomasas izmantošanas uzsākšanu Rūpniecības ielas katlu mājā, kā arī koģenerācijas iekārtu uzstādīšanu Turaidas ielas 7 katlu mājā.
Ilgtermiņa stratēģijā (līdz 2010.-2020.) ieteikts veikt ēku energoefektivitātes pasākumus. Tiesa, par to īstenošanu atbildīgi namu īpašnieki, bet darbība cieši saistīta ar siltumapgādes plānošanu, jo ietekmē siltumslodzes un patēriņu, tāpēc nepieciešams sekot šim procesam. Nepieciešams divcauruļu siltumtīklus pakāpeniski nomainīt ar rūpnieciski izolētām caurulēm, kā arī īstenot koģenerācijas iekārtu maiņu Rūpniecības ielā 13.
Šķiet, tomēr svarīgākais no secinājumiem: „Cēsīs ieteicams saglabāt centralizēto siltumapgādi esošajās apgādes zonās, veicot atbilstošos energoefektivitātes pasākumus.”
Komentāri