Februāra beigās Cēsu muzejā atklātā izstāde “Nīderlande un Latvija: sadarbības partneri pagātnē un mūsdienās” ieinteresējusi daudzus mūsu novadniekus. Plašā izstāde dod labu ieskatu divu valstu attiecībās.
13. gadsimta sākumā tagadējo nīderlandiešu senči, īpaši frīzi no valsts ziemeļiem, pievienojās Teitoņu ordeņa bruņiniekiem un piedalījās krusta karos pret lībiešiem un kuršiem. Arī mūsu pusē, iespējams, kritis un apglabāts dažs turienes seniedzīvotājs.
Izstādes atklāšanā Nīderlandes vēstniekam Latvijā Robertam Šudebomam tika jautāts, vai senie kuršu vikingi tolaik nav nokļuvuši arī līdz tālajiem Ziemeļjūras krastiem. Viņš atbildēja noliedzoši. Bet kas zina? Kurši šķērsoja jūru jūras.
Četrus gadsimtus tirdzniecības noteikumus Baltijas reģionā diktēja Hanzas savienība, arī mūspuses dalībniekiem – Cēsīm, Straupei, Valmierai, Limbažiem. Ne viens vien Nīderlandes tirgotājs un kuģotājs šajos gadsimtos piestājis arī pie mūsu senčiem. Par tirdzniecības sakariem liecina arī Nīderlandē kalto monētu atradumi 43 vietās Latvijā. Raunā atrasta 501 monēta, tas ir lielākais Nīderlandes dālderu atradums Latvijā. Cēsu muzeja krājumā ir 72 Nīderlandes dālderi.
Pēc Krievijas cara Pētera I viesošanās Nīderlandē un Latvijas pievienošanas Krievijai ziemeļu kara laikā 18. gadsimta sākumā, te ieviesās nīderlandiešu stila dārzi. Tāds ir arī Rīgas vecākais – Viestura dārzs. Ar Holandes liepu ieaudzēšanu nodarbojās Latvijas kokaudzētavās. Rundāles pils dārzā ieaudzēja no Nīderlandes ievestās tulpes, narcises un krokusus. Holandes liepas aug arī Brīvības ielas alejā pie Ministru kabineta.
Nīderlandes ietekme Latvijā jūtama mēbeļu dizainā. Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā ir riekstkoka garderobe, kas atgādina nīderlandiešu mēbeles. Ilgu laiku galdnieki gatavoja krēslus, līdzīgus nīderlandiešu praktiskajiem un lētajiem izstrādājumiem. Latvijā izmantoja turienes apgleznotās flīzes, tās redzamas arī Reiterna namā Rīgā. Latvijā izplatījās Delftas porcelāna izstrādājumi.
Nīderlande atzina Latvijas neatkarību 1921. gadā. Diplomātiskās attiecības atjaunotas 1991. gada augustā.
50. gadu sākumā apmēram 200 latviešu bērni, kuri līdz tam uzturējās bēgļu nometnēs Vācijā, tika uzņemti nīderlandiešu ģimenēs. Karš izšķīra ģimenes dzīvei iecerētos. Tāds bija arī vēlākās latviešu mākslinieces un pasaku ilustratores Margaritas Stārastes liktenis. Viņas tikšanās ar savu iecerēto un īslaicīgā kopdzīve 90. gados ir vai pasakai līdzīga – sākums skaists, vidusdaļā iejaucas nelabie spēki, beigas atkal laimīgas.
Kopš 2004. gada Amsterdamas Karalisko orķestri vada latviešu diriģents Mariss Jansons.
Divas reizes latviešu valodā izdota Holandes ebreju meitenes Annes Frankas dienasgrāmata. Taču turienes rakstnieku darbi latviski gandrīz nav tulkoti un izdoti, kā tas paveicies zviedru, somu, norvēģu, pat beļģu literātiem, kurus mūsu lasītāji var baudīt apjomīgi.
Jau desmit gadus mototrasēs par pasaules čempiona titulu sacenšas latvietis Kristers Serģis un nīderlandietis Daniels Vilemsens ar saviem līdzbraucējiem. Pirmos gados triumfēja Kristers, pēdējie gadi ir veiksmīgi Danielam.
No abām valstīm nākuši pasaules čempioni šahā. Tie bijuši Makss Eive un Mihails Tāls.
Ar katru gadu izvēršas nīderlandiešu palīdzība Latvijai un abu valstu sadarbība. Ērgļu vidusskolai dāvinātais autobuss kļuvis pazīstams visā Latvijā. Īpašs stāsts ir par gleznotāja Vilhelma Purvīša dzimtās mājas “Vecjauži” saglabāšanu Ogres rajona Taurupes pagastā, pie pašas robežas ar Zaubes pagastu. Tās 1998. gadā nopirka nīderlandiete Margrēte Lestrādena, lai saglabātu kā Vilhelma Purvīša piemiņas vietu. Māju restaurēja dažādu tautību ļaudis, tā atrodas vairākus kilometrus attālu no tuvākajiem kaimiņiem. Drosmīgā Nīderlandes pilsone M. Lestrādena jau noorganizējusi vairākus starptautiskus sarīkojumus. “Vecjauži” arī turpmāk būs starptautisks kultūras centrs, kurā joprojām dzīvs Vilhelma Purvīša mākslinieka gars.
Nīderlande, ko bieži sauc arī par Holandi, ir viena no visbiezāk apdzīvotajām pasaules valstīm. Tās teritorija ir tikai divas trešdaļas no Latvijas apjoma, taču tajā dzīvo 16,5 miljoni iedzīvotāju (Latvijā – 2,2 miljoni). Vairāk nekā puse teritorijas ir zem jūras līmeņa.
Nīderlande ir imigrantu zeme, kopš 60. gadiem te katru gadu vidēji iebrauc 65 tūkstoši. Daudz bijis politisko imigrantu – 1956. gadā no Ungārijas, 1968. – no Čehoslovākijas, uz šejieni devušies kurdi, somāļi, dienvidslāvi, irākieši, irāņi.
Holande ir tulpju, vējdzirnavu, sūkņu staciju un dambju, velosipēdu, muzeju un koka tupeļu valsts. Turieniešiem piešķirtas 15 Nobela prēmijas.
Valsts ir karaliste. Kopš 1980. gada valsts galva ir karaliene Beatrikse. Viņa 2006. gada maijā apmeklējusi Latviju.
Nīderlande ir trešā lielākā lauksaimniecības produkcijas eksportētāja pasaulē, galvenokārt izved gaļas un piena produktus, dārzeņus. Valstī ir 86 miljoni vistu un 11 miljoni cūku. Govs dienā vidēji te dod 23 litrus piena. 70 procenti no Eiropas Savienībā pārdotajiem ziediem audzēti Nīderlandē.
Valsts ir lielākais starptautiskās piegādes centrs. 25 procentus no visiem kravu pārvadājumiem un 40 procentus no jūras pārvadājumiem Eiropā veic holandiešu uzņēmumi.
Izstāde Cēsu muzejā būs atvērta līdz 19. martam.
Komentāri