Iedvesmot ar savu stāstu un izdejot emocijas

Cēsu Bērnu un jauniešu centra deju grupa “Viva” cītīgi gatavojas 25.jubilejas koncertam “SAPŅOTājas”, kurā izdejos savas emocijas un sapņus.

Koncerts ir īpašs, tajā dejos arī ilggadēja grupas dalībniece, stalbēniete Līga Laudiņa, kura pirms pāris gadiem neveiksmīgas medicīniskas manipulācijas dēļ nokļuva ratiņkrēslā.

Tagad jaunā meitene regulāri apmeklē fizioterapeitu, tomēr ikdienā saskaras ar spēcīgām sāpēm, ko varētu palīdzēt mazināt pretsāpju sūkņa implantēšana Vācijā. Tas arī dotu cerību iespējai sākt staigāt. “Viva” vadītāja Inga Cipe aicina: “Satiksimies koncertā 6. aprīlī Cēsu koncertzālē, kur katram būs iespēja redzēt Līgu uzstājamies un piedalīties viņas sapņa īstenošanā, ziedojot meitenes ārstēšanai Vācijā. Es ticu, ka pienāks brīdis, kad Līga atkal varēs nostāties uz savām kājām un dejot tāpat kā senāk!”

I.Cipe saka, ka atbalstā jaunietei no visas sirds piedalās dejotāju kolektīvs. “Mūsu vislielākais sapnis, ka, darot to, kas tik ļoti patīk, varēsim palīdzēt kādam no sava kolektīva. Mēs nekad nezinām, kā dzīve var iegriezties. Šis ir stāsts, ka sapņot un īstenot sapņus var turpināt arī tad, ja dzīve iegriežas pavisam negaidīti! Līga un viņas ģimene mums ir ļoti liela iedvesma, spēka avots un arī apliecinājums nepadoties, neskatoties ne uz ko. Mēs visi mācāmies iejūtību, drosmi, piemēru, ka, pat ja notiek kas neglābjams, tās nav beigas, vēl ir tik daudz iespēju, kā tomēr darīt. Tā mēs visi bagātināmies. Novērtēju Līgas ģimeni, kas ir tik atbalstoša.”

Arī Līga uzsver, ka bez ģimenes grūto brīdi nebūtu varējusi pārvarēt, un ir ļoti pateicīga, ka vecāki gatavi viņu visur izvadāt, vienmēr atbalsts ir arī brāļi Roberts un Viesturs. Līgas mamma Sandra atklāj, ka viņai ļoti patīk vest bērnus uz mēģinājumiem, sporta pasākumiem, mammai svarīgi, lai viņi var būt aktīvi. Inga Cipe atzīmē, ka Līgas mamma arī vienmēr ļoti palīdzējusi deju kolektīvam.

Līga Laudiņa, vidusskolniece, “Vivā” dejoja no pirmās klases. “Deju iemīlēju uzreiz. Man patīk dejas radīšanas process, mēģinājumi, koncerti, sajūta uz skatuves. Vienmēr ar prieku braucu gan uz mēģinājumiem, gan koncertiem. Man ļoti mīļa ir vadītāja, kolektīvs, kas bija tik ģimenisks, ka kļuva par otrajām mājām. Tik daudz kas kopā piedzīvots – nometnes, Dziesmu un Deju svētki -, bet īpaši atceros pirmo koncertbraucienu uz ārzemēm, Vāciju, vēl pavisam maziņai esot, kad vēl ir bail, bet kolektīvs dod drosmi ļauties piedzīvojumam. Deja manā sirdī ir uz palikšanu. Tāpēc esmu ļoti pagodināta, ka mani uzaicināja uzstāties jubilejas koncertā. Dejošanas visu laiku ļoti pietrūka. Man ļoti daudz nozīmē tas, ka vadītāja izdomāja īpašu horeogrāfiju, lai es varētu piedalīties. Šobrīd izbaudu ikvienu mirkli dejā,” emocijās dalās Līga.

Arī Inga Cipe piebilst: “Veidojot horeogrāfiju, vienmēr domāju par meitenēm, kuras dejos, viņu raksturiem, jo deja ir stāsts un deju kustībā meitenes izsaka savas emocijas. “Viva” ir emociju krātuve. Tāpēc ir tik īpaši, ka kolektīvs ir kā radoša ģimene, kur mācāmies attiecības, dalāmies emocijās un savā piedzīvotajā.”
   

Lai gan Līga nu jau divus gadus nevar dejot tā, kā to turpina kolektīva biedrenes, dejošana ir devusi gan fizisko izturību, gan rūdījumu, un viņai ļoti patīk aktīvs dzīvesveids. Jauniete šoziem ar instruktoru Dāvi Si­minaiti “Žagarkalnā” iemācījās braukt ar sēdslpēpi, pievērsusies ratiņdejām, sporto un domā par piedalīšanos parasportā. Bet pēc atgriešanās no slimnīcas, kur varējusi tikai gulēt, meitene atklājusi savu gleznošanas talantu.

Par izjūtām un pārdzīvoto viņa rakstījusi domrakstu “Kas ir mans varonis?”, kur vidusskolēnu grupā ieguvusi pirmo vietu. Viņa raksta: “Visas dzīves garumā mēs saskaramies ar dažādiem izaicinājumiem un šķēršļiem. Arī man tādi ir, bija un būs. Pirms divarpus gadiem no meitenes, kas savu dzīvi nevarēja iedomāties bez dejošanas, tagad esmu meitene, kas cer, ka atkal varēšu staigāt, būšu vesela un dzīvošu dzīvi, kādu biju iztēlojusies un par kuru biju sapņojusi. Mani varoņi nav supervaroņi vai slepenie glābēji no filmām. Viņi ir pavisam parasti cilvēki man apkārt. Viņu spēks slēpjas ikdienas darbos un attieksmē.”

Arī “Druvai” L.Laudiņa pastāsta, ka par vislielākajiem varoņiem uzskata savu ģimeni, kas palīdzējusi iet cauri viņas smagajam dzīves posmam: “Viņu varonība ir acīmredzama – tā ir mīlestība, nebeidzama gatavība palīdzēt, atbalsts un nemitīgi centieni uzlabot manu dzīves kvalitāti, un dot iespēju man piepildīt savus sapņus.” Iedvesmu Līgai sniedz arī viņas līdzcilvēki – fizioterapeiti, draugi un jauniepazīti cilvēki: “Mani iedvesmo Latvijas parasportisti Diāna Krūmiņa, Aigars Apinis, Ieva Melle, Poļina Rožkova, Annija Kļaviņa un visi parabasketbolisti.” Viņa pastāsta, ka pārdzīvotais padarījis arī viņu pašu stiprāku, varonīgāku: “Ne­skatoties uz to, ka dzīvoju nebeidzamās sāpēs, dzīvoju ar sarežģītām diagnozēm un fiziskiem ierobežojumiem, es turpinu smaidīt, priecāties par dzīvi, kāda tā ir.”

Līgas dzīves stāsts, pieredze, viņas un ģimenes pozitīvais skats uz dzīvi, gaišums un cerība bija ļoti būtiska koncerta programmas veidošanā. Inga Cipe pastāsta: “Ideja par koncertu radās dejotājām, kas jau kādu laiku vairs nav kolektīva dalībnieces. Kad viņas uzzināja par Līgu, viņas stāstu, radās gan koncerta nosaukums “SAPŅOTājas”, gan koncerta sižetiskā līnija. Redzu, ka esmu meitenēm iedevusi to īpašo dejas dzirksti, aicinājusi sapņot, un tagad meitenes sapņo un rada.”

Mūsdienu deju grupa “Viva” darbojas jau 30 gadus, ietverot gan laikmetīgās dejas, gan džeza, hip-hopa un citus mūzikas žanrus. Bet ar nosaukumu “Viva”, ko izdomāja viena no dejotājām Anete Veldre, kolektīvs pastāv 25 gadus. “Domājot par koncertu, man ir sajūta par brīnišķīgu satikšanos. Dejos meitenes, kurām jau ir vairāk nekā 30 gadu, būs arī deja kopā ar dejotāju mazulīšiem, ar dziedātāju Renāru Kauperu,” atklāj I.Cipe. Koncertā uzstāsies ap 100 “Vivas” dejotāju un vēl tikpat deju draugu no citiem kolektīviem.