Trešdiena, 26. marts
Vārda dienas: Eiženija, Ženija

Iedvesmot ar savu stāstu un izdejot emocijas

Iveta Rozentāle
00:00
04.04.2024
602
Viva (2)

Kad deja ir dzīve. Lai arī stalbēniete Līga Laudiņa šobrīd pārvietojas ratiņkrēslā, viņas mīlestība uz deju nav mazinājusies ne par kripatiņu. Tā būs redzama arī deju grupas “Viva” 25 gadu jubilejas koncertā “SAPŅTājas”. FOTO: Iveta Rozentāle

Cēsu Bērnu un jauniešu centra deju grupa “Viva” cītīgi gatavojas 25.jubilejas koncertam “SAPŅOTājas”, kurā izdejos savas emocijas un sapņus.

Koncerts ir īpašs, tajā dejos arī ilggadēja grupas dalībniece, stalbēniete Līga Laudiņa, kura pirms pāris gadiem neveiksmīgas medicīniskas manipulācijas dēļ nokļuva ratiņkrēslā.

Tagad jaunā meitene regulāri apmeklē fizioterapeitu, tomēr ikdienā saskaras ar spēcīgām sāpēm, ko varētu palīdzēt mazināt pretsāpju sūkņa implantēšana Vācijā. Tas arī dotu cerību iespējai sākt staigāt. “Viva” vadītāja Inga Cipe aicina: “Satiksimies koncertā 6. aprīlī Cēsu koncertzālē, kur katram būs iespēja redzēt Līgu uzstājamies un piedalīties viņas sapņa īstenošanā, ziedojot meitenes ārstēšanai Vācijā. Es ticu, ka pienāks brīdis, kad Līga atkal varēs nostāties uz savām kājām un dejot tāpat kā senāk!”

I.Cipe saka, ka atbalstā jaunietei no visas sirds piedalās dejotāju kolektīvs. “Mūsu vislielākais sapnis, ka, darot to, kas tik ļoti patīk, varēsim palīdzēt kādam no sava kolektīva. Mēs nekad nezinām, kā dzīve var iegriezties. Šis ir stāsts, ka sapņot un īstenot sapņus var turpināt arī tad, ja dzīve iegriežas pavisam negaidīti! Līga un viņas ģimene mums ir ļoti liela iedvesma, spēka avots un arī apliecinājums nepadoties, neskatoties ne uz ko. Mēs visi mācāmies iejūtību, drosmi, piemēru, ka, pat ja notiek kas neglābjams, tās nav beigas, vēl ir tik daudz iespēju, kā tomēr darīt. Tā mēs visi bagātināmies. Novērtēju Līgas ģimeni, kas ir tik atbalstoša.”

Arī Līga uzsver, ka bez ģimenes grūto brīdi nebūtu varējusi pārvarēt, un ir ļoti pateicīga, ka vecāki gatavi viņu visur izvadāt, vienmēr atbalsts ir arī brāļi Roberts un Viesturs. Līgas mamma Sandra atklāj, ka viņai ļoti patīk vest bērnus uz mēģinājumiem, sporta pasākumiem, mammai svarīgi, lai viņi var būt aktīvi. Inga Cipe atzīmē, ka Līgas mamma arī vienmēr ļoti palīdzējusi deju kolektīvam.

Līga Laudiņa, vidusskolniece, “Vivā” dejoja no pirmās klases. “Deju iemīlēju uzreiz. Man patīk dejas radīšanas process, mēģinājumi, koncerti, sajūta uz skatuves. Vienmēr ar prieku braucu gan uz mēģinājumiem, gan koncertiem. Man ļoti mīļa ir vadītāja, kolektīvs, kas bija tik ģimenisks, ka kļuva par otrajām mājām. Tik daudz kas kopā piedzīvots – nometnes, Dziesmu un Deju svētki -, bet īpaši atceros pirmo koncertbraucienu uz ārzemēm, Vāciju, vēl pavisam maziņai esot, kad vēl ir bail, bet kolektīvs dod drosmi ļauties piedzīvojumam. Deja manā sirdī ir uz palikšanu. Tāpēc esmu ļoti pagodināta, ka mani uzaicināja uzstāties jubilejas koncertā. Dejošanas visu laiku ļoti pietrūka. Man ļoti daudz nozīmē tas, ka vadītāja izdomāja īpašu horeogrāfiju, lai es varētu piedalīties. Šobrīd izbaudu ikvienu mirkli dejā,” emocijās dalās Līga.

Arī Inga Cipe piebilst: “Veidojot horeogrāfiju, vienmēr domāju par meitenēm, kuras dejos, viņu raksturiem, jo deja ir stāsts un deju kustībā meitenes izsaka savas emocijas. “Viva” ir emociju krātuve. Tāpēc ir tik īpaši, ka kolektīvs ir kā radoša ģimene, kur mācāmies attiecības, dalāmies emocijās un savā piedzīvotajā.”
   

Lai gan Līga nu jau divus gadus nevar dejot tā, kā to turpina kolektīva biedrenes, dejošana ir devusi gan fizisko izturību, gan rūdījumu, un viņai ļoti patīk aktīvs dzīvesveids. Jauniete šoziem ar instruktoru Dāvi Si­minaiti “Žagarkalnā” iemācījās braukt ar sēdslpēpi, pievērsusies ratiņdejām, sporto un domā par piedalīšanos parasportā. Bet pēc atgriešanās no slimnīcas, kur varējusi tikai gulēt, meitene atklājusi savu gleznošanas talantu.

Par izjūtām un pārdzīvoto viņa rakstījusi domrakstu “Kas ir mans varonis?”, kur vidusskolēnu grupā ieguvusi pirmo vietu. Viņa raksta: “Visas dzīves garumā mēs saskaramies ar dažādiem izaicinājumiem un šķēršļiem. Arī man tādi ir, bija un būs. Pirms divarpus gadiem no meitenes, kas savu dzīvi nevarēja iedomāties bez dejošanas, tagad esmu meitene, kas cer, ka atkal varēšu staigāt, būšu vesela un dzīvošu dzīvi, kādu biju iztēlojusies un par kuru biju sapņojusi. Mani varoņi nav supervaroņi vai slepenie glābēji no filmām. Viņi ir pavisam parasti cilvēki man apkārt. Viņu spēks slēpjas ikdienas darbos un attieksmē.”

Arī “Druvai” L.Laudiņa pastāsta, ka par vislielākajiem varoņiem uzskata savu ģimeni, kas palīdzējusi iet cauri viņas smagajam dzīves posmam: “Viņu varonība ir acīmredzama – tā ir mīlestība, nebeidzama gatavība palīdzēt, atbalsts un nemitīgi centieni uzlabot manu dzīves kvalitāti, un dot iespēju man piepildīt savus sapņus.” Iedvesmu Līgai sniedz arī viņas līdzcilvēki – fizioterapeiti, draugi un jauniepazīti cilvēki: “Mani iedvesmo Latvijas parasportisti Diāna Krūmiņa, Aigars Apinis, Ieva Melle, Poļina Rožkova, Annija Kļaviņa un visi parabasketbolisti.” Viņa pastāsta, ka pārdzīvotais padarījis arī viņu pašu stiprāku, varonīgāku: “Ne­skatoties uz to, ka dzīvoju nebeidzamās sāpēs, dzīvoju ar sarežģītām diagnozēm un fiziskiem ierobežojumiem, es turpinu smaidīt, priecāties par dzīvi, kāda tā ir.”

Līgas dzīves stāsts, pieredze, viņas un ģimenes pozitīvais skats uz dzīvi, gaišums un cerība bija ļoti būtiska koncerta programmas veidošanā. Inga Cipe pastāsta: “Ideja par koncertu radās dejotājām, kas jau kādu laiku vairs nav kolektīva dalībnieces. Kad viņas uzzināja par Līgu, viņas stāstu, radās gan koncerta nosaukums “SAPŅOTājas”, gan koncerta sižetiskā līnija. Redzu, ka esmu meitenēm iedevusi to īpašo dejas dzirksti, aicinājusi sapņot, un tagad meitenes sapņo un rada.”

Mūsdienu deju grupa “Viva” darbojas jau 30 gadus, ietverot gan laikmetīgās dejas, gan džeza, hip-hopa un citus mūzikas žanrus. Bet ar nosaukumu “Viva”, ko izdomāja viena no dejotājām Anete Veldre, kolektīvs pastāv 25 gadus. “Domājot par koncertu, man ir sajūta par brīnišķīgu satikšanos. Dejos meitenes, kurām jau ir vairāk nekā 30 gadu, būs arī deja kopā ar dejotāju mazulīšiem, ar dziedātāju Renāru Kauperu,” atklāj I.Cipe. Koncertā uzstāsies ap 100 “Vivas” dejotāju un vēl tikpat deju draugu no citiem kolektīviem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

25.marts dzīvo represēto atmiņās

00:00
26.03.2025
15

Tas jāizprot jaunajai paaudzei Pavasaris, mostas daba, bet šodien Latvijā pie karogiem sēru lentes. 1949. gada 25. marta deportācijas ir viena no drūmākajām Latvijas vēstures lappusēm. Dažās dienās padomju okupantu vara otro reizi īstenoja masu deportāciju. Liepas bibliotēkā savāktas un glabājas liepēniešu, kurus no 1941. līdz 1953.gadam    skāra represijas, atmiņas.  Te jau daudzus gadus […]

Pasniegtas “Gada balvas kultūrā”

06:35
25.03.2025
44

Cēsu novadā pirmoreiz pasniegtas “Gada balvas kultūrā”. Ikviens varēja ieteikt cilvēkus, kuri, viņaprāt, par pērn ieguldīto darbu pelnījuši pagodinājumu. Laureāti saņēma pašvaldības Goda rakstu un mākslinieka Ēro Rasa darināto piemiņas balvu, kurā stiklā mirdzošā zvaigzne atgādinās, cik nozīmīgs novada kultūras dzīvē ir šis gads, kad iesākas jauna tradīcija. Katrā nominācijā bija ieteikti vairāki cilvēki, notikumi, […]

Stiprina sociālo darbinieku vērtību

00:00
25.03.2025
58

Atzīmējot Pasaules sociālo darbinieku dienu, Cēsu novada pašvaldībā godināja Sociālā dienesta darbiniekus. Vidzemes koncertzāles kinozālē svētku noskaņā sveica katras nodaļas gada darbinieku, pasniedza pateicības darbiniekiem, kuru veikumu cildināšanai bija ietikuši nodaļu vadītāji. Pēc oficiālās daļas visi noskatījās filmu “Vecāku sapulce”. Uzrunājot sociālos darbiniekus, Sociālā dienesta vadītāja Inga Kārkliņa sacīja: “Šodien vēlos izteikt visdziļāko pateicību par […]

Cēsu Valsts ģimnāzijas saime atgriežas mājās

00:00
24.03.2025
76

20.martā, pēc apjomīgiem rekonstrukcijas darbiem atklāta Cēsu Valsts ģimnāzijas atjaunotā ēka. Mācību iestāde, kuras sākotnējais nosaukums ir Cēsu Valsts vidusskola, dibināta 1925.gadā, un šogad skola atzīmē simtgadi. Ģimnāzijas vēsturiskās ēkas celtniecība sākās dažus gadus pēc skolas dibināšanas – 1937. gada pavasarī, kad kalniņā aiz sliežu ceļa svinīgi ielika pamatakmeni jaunbūvei. Tā projekta autors bija Indriķis […]

Sēja nav tikai pavasara ziņā

00:00
23.03.2025
51

“Plaukstas lieluma pavasaris” – ar tādu nosaukumu pirms aktīvās darba sezonas zemnieki satikās Agroresursu un ekonomikas institūta Priekuļu pētniecības centrā, lai  uzzinātu jaunākās tendences un citas aktualitātes zemkopībā.  Drabešu pagasta zemnieku saimniecības “Kalna Smīdes” saim­nieks Jānis Sietiņsons “Dru­vai” atzina,  ka pavasaris vienmēr ir pārdomu brīdis. “Var sēt un var nesēt, bet abos gadījumos ir jābūt […]

Aicina uzmanīties no krāpniekiem, kas iedzīvotājiem sūta īsziņas tiesas vārdā

13:16
22.03.2025
27

Valsts policija aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem, jo krāpnieki iedzīvotājiem nosūta viltus īsziņas tiesas vārdā, lai iegūtu piekļuvi bankas datiem un izkrāptu naudu – šogad šādā veidā Latvijā jau izkrāpti vairāk nekā 26 000 eiro. Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldē saņemta informācija par kārtējo krāpšanas gadījumu – šoreiz krāpnieki iedzīvotājam nosūtījuši īsziņu Tiesu administrācijas portāla tiesas.lv […]

Tautas balss

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
17
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
32
33
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Tautiskās dejas rada pavasarīgu noskaņu

11:42
20.03.2025
14
Skatītāja raksta:

“Priecājos par tradicionālo koncertu “Uzziedi dejā!”, kas notika Priekuļos. Redzēt vienuviet tik daudz labu deju kolektīvu, gan pašus priekuliešus, gan citus, ir skaisti. Guvu tik jaukus iespaidus un pavasarīgu noskaņu,” pau­da skatītāja.

Grausti pavasara saulītē

11:42
20.03.2025
28
Lasītāja Z. raksta:

“Privātīpašums ir neaizskarams, bet vai tomēr neesam to padarījuši par pārlieku neaizskaramu? Tā liek domāt grausti, kas redzami Cēsīs. Starp Vaļņu un Rīgas ielu ir īpašums, kur slienas drupas, nu gluži kā vēstures pieminekļi. Bet vieta vismaz sakārtota. Daudz bēdīgāk izskatās vecā pienotavas ēka, īpaši tas redzams tagad, kad spoži spīd sau­le, bet koki un […]

Smiltis jāslauka ar slotu, ne jāpūš ar gaisu

11:41
19.03.2025
25
Seniore raksta:

“Man ļoti nepatīk, ka pilsētas ielās smiltis tīra ar gaisa pūtējiem. Kāda no tā jēga! Smiltis tikai uzpūš gaisā, pēc tam tās nosēžas visā tuvākajā apkārtnē. Var jau būt, ka kāda ielas mala kļūst tīrāka, bet kopumā vide gan ne. Pareizāk noteitki ir ziemā sakrājušās smiltis no asfalta tīrīt ar parasto paņēmienu – slotām un […]

Sludinājumi