Lai arī lepojamies ar Cēsu vecpilsētu, nevar nemanīt, ka tās attīstība apstājusies. Ēkas stāv tukšas, neapsaimniekotas, bet ne jau ar tādām var pievilināt tūristus. Kā viens no apskates objektiem pilsētā minēta ēka Rīgas ielā 24, pazīstama kā Harmonijas nams. Šobrīd gar to uzbūvēti drošības tuneļi, jo, izrādās, ārēji itin košā ēka ir katastrofālā stāvoklī. Uz pilsētas jubileju to ārēji uzfrišināja, bet iekšpusē tā ir tukša un pamesta.
Ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, viena no vecākajām mūra ēkām pilsētā. Celta XVIII gs. pirmajā pusē kā dzīvojamā māja, bet gadsimta beigās, kad to savā īpašumā ieguva vācu kultūras biedrība “Harmonija”, sākās tās sabiedriskā dzīve. Ilgus gadus nams pulcēja vietējo vācu inteliģenci. Gandrīz pusotru gadsimtu te bija Cēsīs vienīgā zāle, kur notika koncerti, priekšlasījumi un sarīkojumi. XX gs. sākumā te atradās viens no pirmajiem pilsētas kinoteātriem. Šajā namā 1879.gadā dzimis latviešu operas pamatlicējs Alfrēds Kalniņš.
2002.gadā īpašumu no pašvaldības iegādājās Vizma Sarnofa. Parakstot nekustamā īpašuma pirkuma līgumu, īpašniece apliecināja – viņai zināms, ka ēka ir valsts nozīmes arhitektūras un vēstures piemineklis, kā arī apņemas ievērot noteiktos norādījumus un apzinās apgrūtinājumus, kas saistīti ar konkrētā nekustamā īpašuma būvniecību. Privatizācijas projektā V.Sarnofa norādīja, ka apņemas līdz 2004. gada vasaras tūrisma sezonai nodot ekspluatācijā ēkas pirmos divus stāvus.
Ideja bija laba, bet… Kaut kas nobruka, un sākās savdabīgs riņķa dancis. Nevarēdama izpildīt apņemšanos, īpašniece iesniedza domē lūgumu pagarināt nekustamā īpašuma nodošanas ekspluatācijā termiņu. Pašvaldība piekrita, taču, pienākot nākamajam termiņam, atkal sekoja iesniegums ar lūgumu vēlreiz termiņu pagarināt. Tā tas turpinājās gadu no gada, bet ēkas stāvoklis arvien vairāk pasliktinājās. Jau 2004.gadā speciālisti konstatēja, ka bēniņu pārsegumu sijas ilgstoša mitruma iedarbības dēļ daudzviet ievērojami bojātas un ir neapmierinošā tehniskā stāvoklī. Arī pārsegumu sijas satrupējušas ar pilnīgu nestspējas zudumu un atrodas avārijas stāvoklī, proti, šīs var sabrukt. Arī bojāto un deformēto jumta konstruktīvo elementu tehniskais stāvoklis tika novērtēts par neapmierinošu.
Gadi gāja, bet situācija neuzlabojās. Pērn oktobrī Cēsu dome saņēma Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Cēsu pilsētas galvenās inspektores vēstuli “Par ēkas Cēsīs, Rīgas ielā 24, apsekošanas rezultātiem”. Tajā konstatēts, ka otrā stāva loga ailas pārsedze jebkurā brīdī var iebrukt, izteikts arī pieļāvums, ja būs liela sniega slodze, jumta un otrā stāva konstrukcija var iebrukt, apdraudot cilvēku drošību. Lai saglabātu
valsts nozīmes arhitektūras pieminekli, ieteikts nekavējoties uzsākt remontus.
Cēsu pilsētas būvinspektors apsekoja būvi un uzdeva ēkas īpašniecei nekavējoties nomainīt
un pastiprināt galvenās nesošās konstrukcijas.
Decembra sākumā, redzot, ka situācija tikai pasliktinās, bet ēkas glābšanas darbi nenotiek, pašvaldība spēra kardinālus soļus, pieņemot lēmumu un uzdodot nekavējoties sākt pārsegumu un jumta konstrukciju pastiprināšanu, īstenot to līdz šī gada 31.janvārim. Ja tas netiks darīts, pašvaldība veiks piespiedu sakārtošanas darbus, finansējot tos no Cēsu domes līdzekļiem, pēc tam piedzenot iztērēto summu no ēkas īpašnieces. Lēmums tika pieņemts, lai novērstu personu drošības, dzīvības, veselības un mantas apdraudējumu, kā arī nodrošinātu
valsts nozīmes arhitektūras un vēstures pieminekļa saglabāšanu.
Šis lēmums beidzot iekustināja darbus, nekavējoties tika uzbūvēts kājnieku tunelis gar ēkas fasādēm pret Rīgas ielu un Rožu laukumu. Kā informēja V. Sarnofas pārstāvis, izstrādāts projekts ēkas konstrukciju pagaidu pastiprināšanai. Darbu veicēji aprēķinājuši nepieciešamo materiālu apjomu, izmaksas un izvērtējuši piegādātājus, patlaban veido specifiskajiem darbiem vajadzīgās palīgierīces. Viena no tām – jumta dakstiņu transportēšanas lente, kas nepieciešama sakarā ar liegumu atkritumu konteinerus novietot Rīgas ielā vai Rožu laukumā. Plānots, ka nepieciešamie darbi
tiks pabeigti noteiktajā termiņā, bet pavasarī iecerēts veikt jau nopietnāku nostiprināšanu.
Bet kas tālāk, šobrīd nav zināms. Maz ticams, ka tuvākajos gados redzēsim šīs ēkas atdzimšanu, vienīgais ieguvums būs drošības sajūta. Tas arī nav maz, bet ne jau šādu rezultātu dome gribēja redzēt, pārdodot šo īpašumu.
Komentāri