Piecpadsmit gadi. Tik ilgi jau Cēsīs darbojas kultūras biedrība “Harmonija”. Te ir tās štāba mītne, kas jau reizi mainījusies. Pirms 15 gadiem biedrība darbību uzsāka vēsturiskajā Harmonijas namā, no tā arī tapa biedrības nosaukums. Pie biedrības dibināšanas šūpuļa stāvēja trīs dūšīgas cēsnieces – Olita Ansone, Dzidra Olengoviča un Rūta Groša. Tur bija plašas telpas ne tikai radošajam darbam un sanāksmēm, bet arī izstāžu organizēšanai. Privatizācijas process spieda no Rīgas ielas nama aiziet. Tad Cēsu dome atvēlēja telpas (tiesa, daudz šaurākas, bet paldies arī par tām) Vaļņu ielā 12 a.
“Harmonija”. Tā apvieno visas Vidzemes, ne tikai mūsu rajona radošos ļaudis. Pulcē viņus, lai apmainītos domām, diskutētu, rosina radošam darbam. Lai to stimulētu, izdod viņu darbus grāmatās. Aina Karele reizi ceturksnī gatavo dzejas kopu publicēšanai “Druvā”. Viņa arī piedalās darbu vērtēšanā ikgadējā literārā konkursā, ko organizē “Harmonija” sadarbībā ar “Druvu”. Nav visā Latvijā otras tādas biedrības, kam tik plaša izdevējdarbība. 15 gados izdotas 30 grāmatas, katru gadu iznāk vidēji divas.
Kultūras biedrību prasmīgi un ar lielu ieinteresētību vada Dzidra Olengoviča. Nav viegli kopā saturēt tik atšķirīgus radošos ļaudis, katram ir savas īpatnības, ar kurām jārēķinās, kuras prasmīgi jāiekļauj attiecību veidošanā. Tiek meklēta nauda grāmatu izdošanai un cita veida darbībai. Atbalstu sniegusi rajona padome, tās izpilddirektors Māris Niklass ir “Harmonijas” biedrs, un Cēsu dome, Gints Šķenders nereti sniedzis atbalstu grūtās situācijās, kā arī privātfirmas. Gatavoti projekti dažādu fondu naudas piesaistei. Kopā ar saticīgajiem harmonijiešiem tiek veidots pasākumu kalendārs. Viens no tādiem 2009. gadā acīmredzot būs Dzidras Olengovičas 80 gades atcere.
Gandrīz visu izdoto grāmatu redaktors bijis Jānis Polis, kādreizējais Kaudzīšu muzeja direktors, tagad alūksnietis, kopā ar kundzi nodibinājis izdevējfirmu “Selja”. Taču joprojām ir arī cēsnieks. Pats būdams savdabīgs literāts, kādreiz rakstījis arī dzejas, bet īpaši specializējies kultūrvēsturisku aprakstu jomā, spēj jaunajiem un arī ne vairs jaunajiem autoriem palīdzēt , iesaka kaut ko papildināt, no kaut kā atteikties savās grāmatās. Daudzās no tām jūtama redaktora redzīgā acs un prasmīgā roka. Arī pašam “Harmonija” izdevusi kultūrvēsturisku apcerējumu krājumu par Piebalgu “Pie tēvu zemes dārgās”.
Visu “Harmonijas” izdoto grāmatu maketētāja, dažām arī māksliniece bijusi Anda Nordena. Visas iespiestas SIA “Lapa” Valmieras tipogrāfijā.
Kādas grāmatas izdotas? Jubilejas reizē tās raksturoja J. Polis, kurš rediģējis 25. “Harmonijas” izdevējdarbība atšķiras no lielo privātfirmu produkcijas, kurā daudz grāmatu viendienīšu, kā kādreiz teica, lubu literatūras, arī saturā mazvērtīgi tulkojumi. “Kāds labums no daudzajām izdotajām grāmatām latviešu tautai,” brīnās J. Polis. “Harmonija” izdevusi tikai vietējo autoru grāmatas. Pirmie izdoti divu dzejnieču – Evas Dortānes un Agras Dages – krājumi. Gadsimta nogalē četri cēsnieki – Jānis Polis, Dzidra Olengoviča, Valensija Oša un Daina Rubule – publicēšanai sagatavoja Vidzemes dzejnieku kopkrājumu “Man vārds ir uz mēles…”. Tajā publicēti 50 autoru darbi. Līdz ar jauno dzejnieku un toreiz mazāk zināmu mūsu rajona dzejnieku rindām te lasāmi Ilgas Bērzas, Adīnas Ķirškalnes, Olgas Lisovskas, Jonāsa Miesnieka dzejoļi. Šāds vietējo autoru kopkrājums bija pirmais valstī. Alūksnieši tādu spēja izdot tikai deviņus gadus vēlāk un arī vienīgi ar Jāņa Poļa iniciatīvu.
Nozīmīgs izdevums bijis Modra Mincenberga satīras un humora kopojums. Par šāda rakstura darbiem J. Polis saka: “Tie veic tautas pašattīrīšanos, kas latviešiem tik ļoti vajadzīga. Līdzēt var vienīgi tā, ne labējie, ne kreisie.” To viņš attiecināja arī uz tikko notikušajām 13. janvāra nekārtībām Rīgā.
Kā augstas klases provi J. Polis nosauc Valtera Puriņa darbu kopojumu, kas iznācis 2003. gadā: “To vajadzēja izdot agrāk. V. Puriņš bija to pelnījis.”
Visražīgākā “Harmonijas” autore bijusi Dzidra Inkina, kurai izdotas trīs grāmatas. Divi dzejas krājumi izdoti Ilgai Bērzai un Olgai Radziņai.
Divas “Harmonijas” grāmatas guvušas īpaši augstu vērtējumu pasaulē. Tās ir “Cēsu hronika”, izdota 2006., Cēsu 800. jubilejas gadā, un Viljara Tooma “Vidusvidzemnieku biogrāfiskā vārdnīca”. Par abām tām interesējušās vairākas Rietumvalstu nozīmīgas bibliotēkas, dažas arī iegādājušās. Žēl, ka abas vēl nepietiekami novērtētas mūsu rajonā un Vidzemē vispār. Abas satura nopietnības un zinātniskuma dēļ ir attiecīgās jomas grāmatniecības celmlauži Latvijā. Ne vienai, ne otrai nav līdzīgu izdevumu valstī. Pat “Rīgas hronika” nav pelnījusi tik atzinīgu novērtējumu (to atzīst arī Latvijas vēsturnieki), kā “Cēsu hronika”.
“Harmonijā” darbojas arī piecu gleznotāju grupa, ko vada Leons Staris, ir arī viena fotogrāfe – Brigita Zīle. Grupas biedri veic mākslas darbu popularizēšanu skolās, bibliotēkās, kultūras iestādēs, muzejos, pansionātos.
Nav aizmirsti aizsaulē aizgājušie “Harmonijas” biedri. Arī 15 gadē viņu piemiņa tika godināta ar labiem vārdiem un klusuma brīdi. Katra veikums ierakstīts vēl neuzrakstītajā “Harmonijas” vēsturē. Tāda taps, par to var nešaubīties.
Atliek cerēt, ka “Harmonijas” darbībai jūtamus robus necirtīs ekonomiski sociālā situācija valstī un teritoriālā reforma.
Komentāri