”Druva” uzsāk rubriku, kurā centīsies noskaidrot, kā savu ceļu uzturēšanā šogad veicies pašvaldībām un kā tās gatavas ziemas ceļiem.
Par Līgatnes pagasta situāciju stāsta ceļu meistars Arnis Matrozis.
-Līgumi par ceļu tīrīšanu no sniega noslēgti ar četriem pagasta uzņēmējiem: zemnieku saimniecībām ”Avotiņi” un ”Gubkalni”, SIA ”Asaru krogs” un SIA ”Līgatnes ābele”, ar kurām labi sadarbojamies jau ilgāku laiku. Varam paļauties, ka darbs būs paveikts kārtīgi. Protams, nevarētu teikt, ka nekad nekas neaizkavējās, bet nav bijusi situācija, ka kāda piena mašīna nav varējusi iebraukt vai kāds bērns nav aizvests uz skolu, – stāsta A.Matrozis.
Izraugoties uzņēmumus, kas tīra sniegu, ņemts vērā teritoriālais princips. Pagasta teritorija ir plaša, kopējais ceļu tīkls garš – 111,7 kilometri. Lai izšķūrētu ceļus laikus, svarīgs gan darba apjoms, gan tehnikas atrašanās vieta. Jo tā tuvāk tīrāmajam iecirknim, jo darbs tiks izdarīts ātrāk.
Pagasta centru tīra pašvaldības tehnika. Reizēm nācies piepalīdzēt arī kādā valsts ceļa posmā. Ne jau tādēļ, ka tos netīrīja, bet tādēļ, ka pirmām kārtām, atbalstoši ceļu kategorijām, tika sakoptas lielās maģistrāles, tikai pēc tam zemākas klases ceļi. Bet, piemēram, lai aizvestu bērnus uz skolu, autobusam uz Ratniekiem bija jātiek agri no rīta. Tādēļ darbā iesaistījās pašvaldības tehnika. Taču šoziem acīmredzot situācija būs labāka, jo vairāku valsts ceļu posmu kategorija mainījusies no zemākas uz augstāku klasi.
Pašvaldība sniedz arī pakalpojumus – tīra māju iebraucamo ceļus, ja īpašnieks par to noslēdz līgumu. Īpaši tas svarīgi to sētu iemītniekiem, kur pievedceļi gari.
Aizvadītajā sezonā pagasta ceļos veikti nelieli remonti, piecās vietās ieliktas jaunas caurtekas, atjaunoti grāvji. Lielāki darbi notikuši tā sauktajā vecajā Nītaures ceļā. Posmā pirms Priežkalniem gan atjaunoti grāvji un ievietota caurteka, gan uzvesta grants un izcirsti krūmi, kas noēnoja ceļu, neļaujot tam žūt. Vieta, kas pavasaros un rudeņos nebija izbraucama, tagad ir sakārtota.
Pagasta centrā nomainītas 20 ceļa zīmes. Koka stabi nomainīti ar metāla, turklāt iebetonēti, lai dauzoņas nevar tos izlauzt, kā tas līdz šim bieži noticis.
Greiderēšana sausās vasaras dēļ šogad veikta tikai divas reizes. Arī pirms sala iestāšanās tas nav paspēts, jo traucēja lietus. A.Matrozis atzīst, ka greiderēt pagasta ceļus ir grūti. Grants segums nolietots. Strādājot ar greideri, tiek skarti dziļāki ceļa slāņi.
-Grants segums nav atjaunots 15 gadus, bet teorētiski to vajadzētu darīt katrus četrus gadus. Taču diezin vai tuvākajā laikā spēsim to paveikt. Lai izveidotu vismaz desmit centimetru biezu slāni, viena kilometra atjaunošanai vajag 500 kubikmetru grants. Grants ceļu pagastā ir daudz, pavisam 107 kilometri. Seguma atjaunošana, rēķinot pašreizējās degvielas cenas, izmaksātu vairāk par pusmiljonu latu, – skaidro A.Matrozis.
Tuvākais grants karjers, kurā ir grantētam ceļam piemērots materiāls, atrodas tālu, Ogres rajona Lielajos Kangaros. Materiāla atvešanu sadārdzina degvielas augstās cenas. Puškina karjerā, kas atrodas daudz tuvāk, Amatas novadā, grants piemērota tikai asfaltētu ceļu būvei. Tajā maz māla piemaisījuma, tā neblietējas, tādēļ neder grants segumam.
Komentāri