Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Grāmatas Braila rakstā, audio, palielinātā drukā un vieglajā valodā

Iveta Rozentāle
00:00
20.04.2024
102
Bibl

Iespēja. Bibliotekāres Gunta Romanovska (no kreisās) un Irēna Lāce rāda, ka Cēsu pilsētas Valdemāra bibliotēkā ir pieejamas grāmatas ne tikai vājredzīgiem un neredzīgiem cilvēkiem, bet arī tiem, kuriem citu iemeslu dēļ grūti lasīt parastajā drukā. FOTO: Iveta Rozentāle

Cēsu pilsētas Valdemāra bibliotēkā, kas daudziem labāk zināma ar iepriekšējo nosaukumu Neredzīgo bibliotēka, grāmatas lasa ne tikai vājredzīgi un neredzīgi cilvēki, bet arī tie, kuriem citu iemeslu dēļ grūti lasīt parasto druku. Tas var būt gultas režīms pēc traumas, operācijas, pēc insulta, infarkta vai ir grūtības fiziski noturēt grāmatu rokās.

Dienā bibliotēku vidēji ap­meklē 10 līdz 15 lasītāji. Pavisam pakalpojumus izmanto 103 cilvēki, daļa lasa arī parastajā iespiedrakstā izdotās grāmatas, arī žurnālus, laikrakstus. Bibliotekāre Irēna Lāce pastāsta, ka vispieprasītākās ir audiogrāmatas. Tās joprojām ierakstītas diskos, bet pamazām tiek pārnestas uz citiem datu nesējiem, kas lietojami ērtāk. Audiogrāmatas pieejamas arī digitālā veidā, tās var lejuplādēt sistēmā “Balss”, ik nedēļu piecas. “Lasītāji, kuri atbilst Ministru kabineta noteiktajai kategorijai – vājredzīgi, neredzīgi vai ar citām lasīšanas grūtībām    – , raksta iesniegumu, atsūta to man uz bibliotēku, un es izveidoju atsevišķu lejuplādes kontu, no kura katrs pats vai ar bibliotekāres palīdzību var lejuplādēt audiogrāmatas un klausīties. Cilvēkam nav jāierodas Cēsīs, viņš to var izdarīt sava pagasta bibliotēkā. Sistēma “Balss” darbojas jau vairākus gadus, iepriekš tā bija pieejama tikai neredzīgo bibliotēkās reģistrētajiem lietotājiem.

I.Lāce teic, ka, kopš noteikumos atrunāts, ka audiogrāmatas paredzētas ne tikai vājredzīgiem un neredzīgiem cilvēkiem, bet arī citām iedzīvotāju grupām, ja ir lasīšanas grūtības, šo iespēju tiešām izmanto plašāk. Piemēram, jaunai meitenei pēc galvas traumas bija jāievēro gultas režīms, lasīt nevarēja, bet literatūra jaunietei ļoti patika. Audiogrāmatas bija iespēja turpināt savu aizraušanos. “Tāpat ielasītos darbus klausās cilvēki pēc pārciesta insulta vai infarkta, ja redze pasliktinājusies uz brīdi, kā arī veci cilvēki, kuriem vairs nav tik laba redze vai ir jāguļ gultā un fiziski grāmatu rokās vairs nevar noturēt. Audiogrāmata ļauj turpināt bagātināties literatūras pasaulē.”

No jaunākajām audiogrāmatām bibliotēkā pieejama Dainas Grūbes “Vienīgie”, Jāņa Ūdra “Belkanto ešafota ēnā”, Agneses Zarānes “Laba meitene”, Valē­rijas Perēnas “Svaigs ūdens puķēm”, Fredas Vargasas “Zilo apļu vīrs”. Lielajā drukā ir Luīzes Pastores “Slepenā parole”, Valda Rūmnieka “Pazudušais gredzens” un “Zaļais gredzens”, Leldes Kovaļovas “Aizdomas”, Ingunas Dimantes “Melno kleitu čuksti”, Džona Skalzi “Spoku brigādes”. Ir arī grāmatas vieglajā valodā, palielinātā drukā un zīmju valodā. Irēna Lāce skaidro, ka palielinātā drukā grāmatas visbiežāk lasa vājredzīgi cilvēki, jo parastā lieluma burtus nespēj izlasīt. “Bet tās var noderēt arī bērniem ar lasīšanas grūtībām, jo mums ir arī bērnu grāmatas,” paskaidro bibliotekāre. Viņa pastāsta, ka grāmatās vieglajā valodā pasaka ir uzrakstīta vienkāršos teikumos, ar vienkāršiem vārdiem, bez epitetiem, lai sižets viegli saprotams. Šie izdevumi vairāk paredzēti cilvēkiem ar attīstības traucējumiem, patlaban tie nav pieprasīti. Tāpat ir izdevumi zīmju valodā. “Un, protams, mums ir arī grāmatas Braila rakstā. Tās aktīvi lasa trīs četri cilvēki. Braila rakstu prot kādi desmit mūsu bibliotēkas lasītāji, jaunākie ir pielāgojušies dzīvošanai sabiedrībā, māk atrast internetā vajadzīgo,” vērtē I.Lā­ce.

Latvijas Neredzīgo bibliotēka reizi mēnesī izdod arī audiožurnālu, kurā atlasa interesantākos rakstus no dažādiem žurnāliem, iekļaujot tēmas par aktualitātēm Latvijā, pasaulē, personībām, zinātni, veselību, psiholoģiju, sportu, ceļojumiem, dabu, jokiem. Valdemāra bibliotēkā reizi nedēļā divas stundas notiek priekšā lasīšana. Gunta Romanovska lasa fragmentus no laikraksta “Druva” un pašvaldības izdevuma “Cēsu Vēstis”, bet Irēna Lāce – no žurnāliem.

Tāpat kā citās bibliotēkās arī Valdemāra bibliotēkā notiek gan informatīvi un kultūras pasākumi, gan izstādes. Reizi ceturksnī ilggadējā bibliotēkas vadītāja Aina Karele stāsta par ceturkšņa jubilāriem – novadniekiem un Latvijas personībām. Maijā vēsturniece Dace Cepurīte stāstīs par Cēsu namiem. Arvien darbojas arī teātris, kuram bibliotēka ir mājvieta, top jaunas izrādes. Irēna Lāce uzsver, ka uz pasākumiem aicināts ikviens, ne tikai bibliotēkā reģistrētie lasītāji.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Seši padomi bērnu drošībai internetā vasaras brīvlaikā

06:29
03.07.2024
3

Vasaras brīvdienās bērni mēdz pavadīt internetā ilgākas stundas nekā skolas laikā. Tādēļ vecāku pienākums ir parūpēties, lai bērni pavadītu savos datoros un viedierīcēs pēc iespējas mazāk laika, un lieku reizi atgādināt, ka internets nedrīkst aizstāt saziņu un attiecības klātienē. Gādājot par bērnu drošību internetā, ir vērts izrunāt ar viņiem virkni būtisku kiberhigiēnas jautājumu. Pirmkārt, ir […]

Ceļa zīme vērīgākos var samulsināt

06:10
03.07.2024
5

Redakcijā vērsās cēsniece V., paužot neizprati par ceļa apzīmējumiem atjaunotajā ielas posmā Cēsīs, Bērzainē. Ceļa zīmē norādītie celiņi gājējiem un velobraucējiem nesakrīt ar apzīmējumiem uz asfalta. Ja ņem vērā apzīmējumus ceļa zīmē, tad iznāk, ka riteņbraucējiem jāturpina pārvietoties pa gājējiem paredzēto ietvi, savukārt gājējiem jāiet pa velo celiņu. “Druva” sazinājās ar Cēsu novada Īpašumu apsaimniekošanas […]

Āraisim ir noslēpumi. Arheologi tos atklāj

00:00
03.07.2024
10

Divas dienas Āraišu ezerā lietuviešu zemūdens arheoloģes, Klaipēdas universitātes pētnieces Elenas Pranckenaites vadībā pētīja iespējamo būvju atliekas. Pēdējo reizi šāda izpēte notika pirms 30 gadiem, 1994.gada vasarā. Toreiz nirējs Voldemārs Rains zem ezera dūņu slāņa konstatēja koka žoga paliekas.   “Zemūdens arheologi veica visa ezera skenēšanu ar 3D sān­skata sonāru, ekrānā uzreiz bija redzams, kas atrodas […]

Vētra atcēla kapu svētkus Cēsu Meža kapos

13:18
02.07.2024
238

Par to, ka šīs nedēļas nogalē plānotie kapu svētki Meža kapos nenotiks, Cēsu novada dome vēstīja jau otrdienas, 2.jūlija rītā. Pašvaldība arī ziņoja, ka kapsētas sakopšanā strādā vietvaras darbinieki, bet tiek meklēts ārpakalpojuma sniedzējs. Pirmdienas, 1.jūlija pēcpusdienā, vēja brāzmas pamatīgi postīja Cēsu Mežu kapu jaunāko apbedījumu kalniņu un tai pretim esošo vecākās kapsētas daļu. Lauztas […]

Par laupīšanu grupā policija Valmierā aiztur divus vīriešus

09:10
02.07.2024
27

Aizvadītajā piektdienā Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Rietumvidzemes iecirkņa amatpersonas par laupīšanu grupā Valmierā aizturēja divus vīriešus, kuri, pielietojot vardarbību, aplaupīja kādu vīrieti. Par notikušo sākts kriminālprocess, izmeklēšana kriminālprocesā turpinās. Aizvadītajā piektdienā, 28.jūnijā, ap pulksten 16.17 Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Rietumvidzemes iecirkņa amatpersonas saņēma izsaukumu uz Strazdu ielu, Valmierā, kur, pielietojot vardarbību, tika aplaupīts […]

Lauksaimniecībā jaunas šķirnes, metodes un tehnoloģijas

00:00
02.07.2024
51

Saimniekošana laukos attīstās, zinātnieki rada jaunas augstražīgas šķirnes, tiek izstrādātas jaunas tehnoloģijas, zemnieki apgūst un izmanto jaunas pieredzes. Latvijas Lauku konsultāciju centra (LLKC) augkopības konsultanti no visas Latvijas apmeklēja Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Priekuļu pētniecības centru, zemnieku saimniecības “Kliģeni” siltumnīcas Cēsīs, “Kalna Smīdes 1” Drabešu pagastā un “Eicēnus” Straupes pagastā. “Reizi gadā braucam uz […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
18
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi