Cēsu pilsētas Valdemāra bibliotēkā, kas daudziem labāk zināma ar iepriekšējo nosaukumu Neredzīgo bibliotēka, grāmatas lasa ne tikai vājredzīgi un neredzīgi cilvēki, bet arī tie, kuriem citu iemeslu dēļ grūti lasīt parasto druku. Tas var būt gultas režīms pēc traumas, operācijas, pēc insulta, infarkta vai ir grūtības fiziski noturēt grāmatu rokās.
Dienā bibliotēku vidēji apmeklē 10 līdz 15 lasītāji. Pavisam pakalpojumus izmanto 103 cilvēki, daļa lasa arī parastajā iespiedrakstā izdotās grāmatas, arī žurnālus, laikrakstus. Bibliotekāre Irēna Lāce pastāsta, ka vispieprasītākās ir audiogrāmatas. Tās joprojām ierakstītas diskos, bet pamazām tiek pārnestas uz citiem datu nesējiem, kas lietojami ērtāk. Audiogrāmatas pieejamas arī digitālā veidā, tās var lejuplādēt sistēmā “Balss”, ik nedēļu piecas. “Lasītāji, kuri atbilst Ministru kabineta noteiktajai kategorijai – vājredzīgi, neredzīgi vai ar citām lasīšanas grūtībām – , raksta iesniegumu, atsūta to man uz bibliotēku, un es izveidoju atsevišķu lejuplādes kontu, no kura katrs pats vai ar bibliotekāres palīdzību var lejuplādēt audiogrāmatas un klausīties. Cilvēkam nav jāierodas Cēsīs, viņš to var izdarīt sava pagasta bibliotēkā. Sistēma “Balss” darbojas jau vairākus gadus, iepriekš tā bija pieejama tikai neredzīgo bibliotēkās reģistrētajiem lietotājiem.
I.Lāce teic, ka, kopš noteikumos atrunāts, ka audiogrāmatas paredzētas ne tikai vājredzīgiem un neredzīgiem cilvēkiem, bet arī citām iedzīvotāju grupām, ja ir lasīšanas grūtības, šo iespēju tiešām izmanto plašāk. Piemēram, jaunai meitenei pēc galvas traumas bija jāievēro gultas režīms, lasīt nevarēja, bet literatūra jaunietei ļoti patika. Audiogrāmatas bija iespēja turpināt savu aizraušanos. “Tāpat ielasītos darbus klausās cilvēki pēc pārciesta insulta vai infarkta, ja redze pasliktinājusies uz brīdi, kā arī veci cilvēki, kuriem vairs nav tik laba redze vai ir jāguļ gultā un fiziski grāmatu rokās vairs nevar noturēt. Audiogrāmata ļauj turpināt bagātināties literatūras pasaulē.”
No jaunākajām audiogrāmatām bibliotēkā pieejama Dainas Grūbes “Vienīgie”, Jāņa Ūdra “Belkanto ešafota ēnā”, Agneses Zarānes “Laba meitene”, Valērijas Perēnas “Svaigs ūdens puķēm”, Fredas Vargasas “Zilo apļu vīrs”. Lielajā drukā ir Luīzes Pastores “Slepenā parole”, Valda Rūmnieka “Pazudušais gredzens” un “Zaļais gredzens”, Leldes Kovaļovas “Aizdomas”, Ingunas Dimantes “Melno kleitu čuksti”, Džona Skalzi “Spoku brigādes”. Ir arī grāmatas vieglajā valodā, palielinātā drukā un zīmju valodā. Irēna Lāce skaidro, ka palielinātā drukā grāmatas visbiežāk lasa vājredzīgi cilvēki, jo parastā lieluma burtus nespēj izlasīt. “Bet tās var noderēt arī bērniem ar lasīšanas grūtībām, jo mums ir arī bērnu grāmatas,” paskaidro bibliotekāre. Viņa pastāsta, ka grāmatās vieglajā valodā pasaka ir uzrakstīta vienkāršos teikumos, ar vienkāršiem vārdiem, bez epitetiem, lai sižets viegli saprotams. Šie izdevumi vairāk paredzēti cilvēkiem ar attīstības traucējumiem, patlaban tie nav pieprasīti. Tāpat ir izdevumi zīmju valodā. “Un, protams, mums ir arī grāmatas Braila rakstā. Tās aktīvi lasa trīs četri cilvēki. Braila rakstu prot kādi desmit mūsu bibliotēkas lasītāji, jaunākie ir pielāgojušies dzīvošanai sabiedrībā, māk atrast internetā vajadzīgo,” vērtē I.Lāce.
Latvijas Neredzīgo bibliotēka reizi mēnesī izdod arī audiožurnālu, kurā atlasa interesantākos rakstus no dažādiem žurnāliem, iekļaujot tēmas par aktualitātēm Latvijā, pasaulē, personībām, zinātni, veselību, psiholoģiju, sportu, ceļojumiem, dabu, jokiem. Valdemāra bibliotēkā reizi nedēļā divas stundas notiek priekšā lasīšana. Gunta Romanovska lasa fragmentus no laikraksta “Druva” un pašvaldības izdevuma “Cēsu Vēstis”, bet Irēna Lāce – no žurnāliem.
Tāpat kā citās bibliotēkās arī Valdemāra bibliotēkā notiek gan informatīvi un kultūras pasākumi, gan izstādes. Reizi ceturksnī ilggadējā bibliotēkas vadītāja Aina Karele stāsta par ceturkšņa jubilāriem – novadniekiem un Latvijas personībām. Maijā vēsturniece Dace Cepurīte stāstīs par Cēsu namiem. Arvien darbojas arī teātris, kuram bibliotēka ir mājvieta, top jaunas izrādes. Irēna Lāce uzsver, ka uz pasākumiem aicināts ikviens, ne tikai bibliotēkā reģistrētie lasītāji.
Komentāri