Sestdiena, 27. jūlijs
Vārda dienas: Marta, Dita, Dite

Grāmatas Braila rakstā, audio, palielinātā drukā un vieglajā valodā

Iveta Rozentāle
00:00
20.04.2024
117
Bibl

Iespēja. Bibliotekāres Gunta Romanovska (no kreisās) un Irēna Lāce rāda, ka Cēsu pilsētas Valdemāra bibliotēkā ir pieejamas grāmatas ne tikai vājredzīgiem un neredzīgiem cilvēkiem, bet arī tiem, kuriem citu iemeslu dēļ grūti lasīt parastajā drukā. FOTO: Iveta Rozentāle

Cēsu pilsētas Valdemāra bibliotēkā, kas daudziem labāk zināma ar iepriekšējo nosaukumu Neredzīgo bibliotēka, grāmatas lasa ne tikai vājredzīgi un neredzīgi cilvēki, bet arī tie, kuriem citu iemeslu dēļ grūti lasīt parasto druku. Tas var būt gultas režīms pēc traumas, operācijas, pēc insulta, infarkta vai ir grūtības fiziski noturēt grāmatu rokās.

Dienā bibliotēku vidēji ap­meklē 10 līdz 15 lasītāji. Pavisam pakalpojumus izmanto 103 cilvēki, daļa lasa arī parastajā iespiedrakstā izdotās grāmatas, arī žurnālus, laikrakstus. Bibliotekāre Irēna Lāce pastāsta, ka vispieprasītākās ir audiogrāmatas. Tās joprojām ierakstītas diskos, bet pamazām tiek pārnestas uz citiem datu nesējiem, kas lietojami ērtāk. Audiogrāmatas pieejamas arī digitālā veidā, tās var lejuplādēt sistēmā “Balss”, ik nedēļu piecas. “Lasītāji, kuri atbilst Ministru kabineta noteiktajai kategorijai – vājredzīgi, neredzīgi vai ar citām lasīšanas grūtībām    – , raksta iesniegumu, atsūta to man uz bibliotēku, un es izveidoju atsevišķu lejuplādes kontu, no kura katrs pats vai ar bibliotekāres palīdzību var lejuplādēt audiogrāmatas un klausīties. Cilvēkam nav jāierodas Cēsīs, viņš to var izdarīt sava pagasta bibliotēkā. Sistēma “Balss” darbojas jau vairākus gadus, iepriekš tā bija pieejama tikai neredzīgo bibliotēkās reģistrētajiem lietotājiem.

I.Lāce teic, ka, kopš noteikumos atrunāts, ka audiogrāmatas paredzētas ne tikai vājredzīgiem un neredzīgiem cilvēkiem, bet arī citām iedzīvotāju grupām, ja ir lasīšanas grūtības, šo iespēju tiešām izmanto plašāk. Piemēram, jaunai meitenei pēc galvas traumas bija jāievēro gultas režīms, lasīt nevarēja, bet literatūra jaunietei ļoti patika. Audiogrāmatas bija iespēja turpināt savu aizraušanos. “Tāpat ielasītos darbus klausās cilvēki pēc pārciesta insulta vai infarkta, ja redze pasliktinājusies uz brīdi, kā arī veci cilvēki, kuriem vairs nav tik laba redze vai ir jāguļ gultā un fiziski grāmatu rokās vairs nevar noturēt. Audiogrāmata ļauj turpināt bagātināties literatūras pasaulē.”

No jaunākajām audiogrāmatām bibliotēkā pieejama Dainas Grūbes “Vienīgie”, Jāņa Ūdra “Belkanto ešafota ēnā”, Agneses Zarānes “Laba meitene”, Valē­rijas Perēnas “Svaigs ūdens puķēm”, Fredas Vargasas “Zilo apļu vīrs”. Lielajā drukā ir Luīzes Pastores “Slepenā parole”, Valda Rūmnieka “Pazudušais gredzens” un “Zaļais gredzens”, Leldes Kovaļovas “Aizdomas”, Ingunas Dimantes “Melno kleitu čuksti”, Džona Skalzi “Spoku brigādes”. Ir arī grāmatas vieglajā valodā, palielinātā drukā un zīmju valodā. Irēna Lāce skaidro, ka palielinātā drukā grāmatas visbiežāk lasa vājredzīgi cilvēki, jo parastā lieluma burtus nespēj izlasīt. “Bet tās var noderēt arī bērniem ar lasīšanas grūtībām, jo mums ir arī bērnu grāmatas,” paskaidro bibliotekāre. Viņa pastāsta, ka grāmatās vieglajā valodā pasaka ir uzrakstīta vienkāršos teikumos, ar vienkāršiem vārdiem, bez epitetiem, lai sižets viegli saprotams. Šie izdevumi vairāk paredzēti cilvēkiem ar attīstības traucējumiem, patlaban tie nav pieprasīti. Tāpat ir izdevumi zīmju valodā. “Un, protams, mums ir arī grāmatas Braila rakstā. Tās aktīvi lasa trīs četri cilvēki. Braila rakstu prot kādi desmit mūsu bibliotēkas lasītāji, jaunākie ir pielāgojušies dzīvošanai sabiedrībā, māk atrast internetā vajadzīgo,” vērtē I.Lā­ce.

Latvijas Neredzīgo bibliotēka reizi mēnesī izdod arī audiožurnālu, kurā atlasa interesantākos rakstus no dažādiem žurnāliem, iekļaujot tēmas par aktualitātēm Latvijā, pasaulē, personībām, zinātni, veselību, psiholoģiju, sportu, ceļojumiem, dabu, jokiem. Valdemāra bibliotēkā reizi nedēļā divas stundas notiek priekšā lasīšana. Gunta Romanovska lasa fragmentus no laikraksta “Druva” un pašvaldības izdevuma “Cēsu Vēstis”, bet Irēna Lāce – no žurnāliem.

Tāpat kā citās bibliotēkās arī Valdemāra bibliotēkā notiek gan informatīvi un kultūras pasākumi, gan izstādes. Reizi ceturksnī ilggadējā bibliotēkas vadītāja Aina Karele stāsta par ceturkšņa jubilāriem – novadniekiem un Latvijas personībām. Maijā vēsturniece Dace Cepurīte stāstīs par Cēsu namiem. Arvien darbojas arī teātris, kuram bibliotēka ir mājvieta, top jaunas izrādes. Irēna Lāce uzsver, ka uz pasākumiem aicināts ikviens, ne tikai bibliotēkā reģistrētie lasītāji.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Izrāda senču mantojuma pūra lādes

00:00
27.07.2024
8

Pie Stalbes Tautas nama otro gadu tika rādīts, kas glabājas pagasta dzimtu pūra lādēs. Ikviens bija aicināts neturēt sveci zem pūra un muzikālās noskaņās dalīties ar senču atstāto mantojumu un arī ar paša darināto. Pasākumā bija skatāmi daudzi krāšņi zeķu un cimdu pāri, tamborētas endzetes spilvendrānām, izšūti dekoratīvie spilveni, grīdceliņi un citi rokdarbi. Par katru […]

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
22

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
233

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
59

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
34

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
83

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
65
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
29
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
32
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi