Ceturtdiena, 2. maijs
Vārda dienas: Zigmunds, Sigmunds, Zigismunds

Grāmatas Braila rakstā, audio, palielinātā drukā un vieglajā valodā

Iveta Rozentāle
00:00
20.04.2024
75
Bibl

Iespēja. Bibliotekāres Gunta Romanovska (no kreisās) un Irēna Lāce rāda, ka Cēsu pilsētas Valdemāra bibliotēkā ir pieejamas grāmatas ne tikai vājredzīgiem un neredzīgiem cilvēkiem, bet arī tiem, kuriem citu iemeslu dēļ grūti lasīt parastajā drukā. FOTO: Iveta Rozentāle

Cēsu pilsētas Valdemāra bibliotēkā, kas daudziem labāk zināma ar iepriekšējo nosaukumu Neredzīgo bibliotēka, grāmatas lasa ne tikai vājredzīgi un neredzīgi cilvēki, bet arī tie, kuriem citu iemeslu dēļ grūti lasīt parasto druku. Tas var būt gultas režīms pēc traumas, operācijas, pēc insulta, infarkta vai ir grūtības fiziski noturēt grāmatu rokās.

Dienā bibliotēku vidēji ap­meklē 10 līdz 15 lasītāji. Pavisam pakalpojumus izmanto 103 cilvēki, daļa lasa arī parastajā iespiedrakstā izdotās grāmatas, arī žurnālus, laikrakstus. Bibliotekāre Irēna Lāce pastāsta, ka vispieprasītākās ir audiogrāmatas. Tās joprojām ierakstītas diskos, bet pamazām tiek pārnestas uz citiem datu nesējiem, kas lietojami ērtāk. Audiogrāmatas pieejamas arī digitālā veidā, tās var lejuplādēt sistēmā “Balss”, ik nedēļu piecas. “Lasītāji, kuri atbilst Ministru kabineta noteiktajai kategorijai – vājredzīgi, neredzīgi vai ar citām lasīšanas grūtībām    – , raksta iesniegumu, atsūta to man uz bibliotēku, un es izveidoju atsevišķu lejuplādes kontu, no kura katrs pats vai ar bibliotekāres palīdzību var lejuplādēt audiogrāmatas un klausīties. Cilvēkam nav jāierodas Cēsīs, viņš to var izdarīt sava pagasta bibliotēkā. Sistēma “Balss” darbojas jau vairākus gadus, iepriekš tā bija pieejama tikai neredzīgo bibliotēkās reģistrētajiem lietotājiem.

I.Lāce teic, ka, kopš noteikumos atrunāts, ka audiogrāmatas paredzētas ne tikai vājredzīgiem un neredzīgiem cilvēkiem, bet arī citām iedzīvotāju grupām, ja ir lasīšanas grūtības, šo iespēju tiešām izmanto plašāk. Piemēram, jaunai meitenei pēc galvas traumas bija jāievēro gultas režīms, lasīt nevarēja, bet literatūra jaunietei ļoti patika. Audiogrāmatas bija iespēja turpināt savu aizraušanos. “Tāpat ielasītos darbus klausās cilvēki pēc pārciesta insulta vai infarkta, ja redze pasliktinājusies uz brīdi, kā arī veci cilvēki, kuriem vairs nav tik laba redze vai ir jāguļ gultā un fiziski grāmatu rokās vairs nevar noturēt. Audiogrāmata ļauj turpināt bagātināties literatūras pasaulē.”

No jaunākajām audiogrāmatām bibliotēkā pieejama Dainas Grūbes “Vienīgie”, Jāņa Ūdra “Belkanto ešafota ēnā”, Agneses Zarānes “Laba meitene”, Valē­rijas Perēnas “Svaigs ūdens puķēm”, Fredas Vargasas “Zilo apļu vīrs”. Lielajā drukā ir Luīzes Pastores “Slepenā parole”, Valda Rūmnieka “Pazudušais gredzens” un “Zaļais gredzens”, Leldes Kovaļovas “Aizdomas”, Ingunas Dimantes “Melno kleitu čuksti”, Džona Skalzi “Spoku brigādes”. Ir arī grāmatas vieglajā valodā, palielinātā drukā un zīmju valodā. Irēna Lāce skaidro, ka palielinātā drukā grāmatas visbiežāk lasa vājredzīgi cilvēki, jo parastā lieluma burtus nespēj izlasīt. “Bet tās var noderēt arī bērniem ar lasīšanas grūtībām, jo mums ir arī bērnu grāmatas,” paskaidro bibliotekāre. Viņa pastāsta, ka grāmatās vieglajā valodā pasaka ir uzrakstīta vienkāršos teikumos, ar vienkāršiem vārdiem, bez epitetiem, lai sižets viegli saprotams. Šie izdevumi vairāk paredzēti cilvēkiem ar attīstības traucējumiem, patlaban tie nav pieprasīti. Tāpat ir izdevumi zīmju valodā. “Un, protams, mums ir arī grāmatas Braila rakstā. Tās aktīvi lasa trīs četri cilvēki. Braila rakstu prot kādi desmit mūsu bibliotēkas lasītāji, jaunākie ir pielāgojušies dzīvošanai sabiedrībā, māk atrast internetā vajadzīgo,” vērtē I.Lā­ce.

Latvijas Neredzīgo bibliotēka reizi mēnesī izdod arī audiožurnālu, kurā atlasa interesantākos rakstus no dažādiem žurnāliem, iekļaujot tēmas par aktualitātēm Latvijā, pasaulē, personībām, zinātni, veselību, psiholoģiju, sportu, ceļojumiem, dabu, jokiem. Valdemāra bibliotēkā reizi nedēļā divas stundas notiek priekšā lasīšana. Gunta Romanovska lasa fragmentus no laikraksta “Druva” un pašvaldības izdevuma “Cēsu Vēstis”, bet Irēna Lāce – no žurnāliem.

Tāpat kā citās bibliotēkās arī Valdemāra bibliotēkā notiek gan informatīvi un kultūras pasākumi, gan izstādes. Reizi ceturksnī ilggadējā bibliotēkas vadītāja Aina Karele stāsta par ceturkšņa jubilāriem – novadniekiem un Latvijas personībām. Maijā vēsturniece Dace Cepurīte stāstīs par Cēsu namiem. Arvien darbojas arī teātris, kuram bibliotēka ir mājvieta, top jaunas izrādes. Irēna Lāce uzsver, ka uz pasākumiem aicināts ikviens, ne tikai bibliotēkā reģistrētie lasītāji.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vidzemē ugunsdzēsējiem glābējiem septiņi izsaukumi

12:33
02.05.2024
6

Aizvadītajās diennaktīs, laika posmā no šī gada 30. aprīļa plkst. 6.30 līdz 2. maija plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona pārvalde saņēma septiņus izsaukumus – divus uz ugunsgrēku dzēšanu, četrus uz glābšanas darbiem, bet vēl viens bija maldinājums. Otrdien ugunsdzēsēju glābēju palīdzība bija nepieciešama Lakstīgalu ielā Limbažos, kur dega nepieskatīts ugunskurs 0.5m2 platībā, kā […]

Valmieras novadā nozog auto

12:31
02.05.2024
13

Aizvadītajās dienās Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 138 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 17 ceļu satiksmes negadījumi, kur vienā gadījumā viena cietusi persona. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 210 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 159 par ātruma pārsniegšanu, kā arī trijos gadījumos […]

Cēli un droši uz Raunas Staburagu

00:00
02.05.2024
37

Līdz Raunas Staburagam pa stāvo gravu tagad ved metāla kāpnes. “Skaists un sarežģīts darbs paveikts,” atzina būvuzraugs Juris Bērziņš un pastāstīja, ka būvnieki darbus sāka pērn rudenī, demontēja vecās kāpņu konstrukcijas. Stabura­ga kāpnes būvētas no ilgtspējīga kompozītmateriāla, kas stiprināts uz skrūvpāļiem balstīta metāla karkasa. “Kāpnes paredzētas divvirziena plūsmai, pa vidu ir margas. Projekts tapa kovida […]

'Ābolu dzeltenie' - tautas selekcionēta kāļu šķirne

05:10
01.05.2024
84

Kālis nav tas dārzenis, ko daudzi liek ikdienas galdā. Gan tāpēc, ka nav tik populārs kā citi, piemēram, kartupeļi, gan tāpēc, ka īsti garšīgus kāļus vairs nevar nopirkt. Latvijā tos audzē retais. Sens un dažādi izmantojams “Kālis tāpat kā rācenis un rutks ir senākais sakņaugs Latvijā. Avoti liecina, ka tas audzēts jau    viduslaikos, bet […]

Brīvības cīnītājus atceras Cēsīs un Igaunijā

00:00
01.05.2024
44

Vasarā plaši tiks atzīmēta  Cēsu kauju 105. gadadiena. Toreiz blakus par savu brīvību cīnījās latvieši un igauņi. 23. aprīlī,  Svētā Jura,  karavīru aizbildņa, dienā Igaunijā piemin un godā kritušos karavīrus.  Jau 12 gadu svinīgajā pasākumā Tori piedalās arī cēsnieki. Latviešu strēlnieku apvienības Cēsu nodaļas vadītāja vietnieks Ēvalds Krieviņš aizdedza piemiņas uguni Veselavas kapos pie brīvības […]

Eiropas karoga krāsās iemirdzēsies svētku instalācijas

09:58
30.04.2024
75

Par godu Latvijas divdesmitgadei Eiropas Savienībā 1. maijā četrās Latvijas pilsētās – Rīgā, Rēzeknē, Cēsīs un Liepājā – Eiropas karoga krāsās iemirdzēsies svētku instalācijas. Rīgā gaismas stari tieksies debesīs pie Brīvības pieminekļa, Rēzeknē – pie Latgales vēstniecības “GORS”, Cēsīs – pie Vidzemes koncertzāles, savukārt Liepājā – “Rožu laukumā”. Mūsu izvēlētais ceļš – dzīvot demokrātijā, un […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
25
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
36
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
24
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
61
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
50
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi