Ungurmuižas svinību zāle, blakus telpas todien bija cilvēku pilnas. Sabraukuši no tuvējas apkārtnes, arī Jaunpiebalgas, Vecpiebalgas, Cesvaines, Valmieras un Rīgas, te satikās rakstnieces Ingunas Baueres talanta cienītāji.
Viņi gribēja būt klāt jaunākā romāna “Māsa Magda” atvēršanā. Tas ir stāsts par baltvāciešu muižnieci, ģenerālieni, kā viņu sauca, Magdalēnu Elizabeti fon Hallarti, Valmiermuižas nomnieci. Viņa atbalstīja hernhūtiešu kustību un nodibināja Vidzemes brāļu draudzi, kurai bija svarīgi, kā dzīvo latvieši.
I.Bauere atklāja, ka ar pārtraukumiem grāmatu rakstījusi piecus gadus. “Rakstot iepriekšējos romānus, kuru varoņi darbojās 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā, man nācās interesēties par Brāļu draudzes kustību Latvijā, par hernhūtiešu ticības pamatiem, izpausmēm vienkāršo zemnieku vidū. Atzīšos, ka iesākumā savos darbos centos šo tēmu apiet, jo tā likās pārāk sarežģīta, bet mani varoņi, te viens, te cits, atkal un atkal izrādījās vai nu tādu vecāku bērni, kuri uzcītīgi apmeklējuši tā saucamos saiešanu kambarus, vai kāds no viņiem bija sacītājtētiņa dēls, bet kāda no meitu māsām netika pie vīra, jo viņas laulību neakceptēja draudzes priekšstāvja izvilktais loziņš. Galu galā nācās noskaidrot, kas tie hernhūtieši īsti bija, kā viņi uzradās Latvijā un ko tik nozīmīgu paveica, ka šodien tiek dēvēti par latvju tautas pirmās atmodas nesējiem,” pastāsta I.Bauere.
Tad Hernhūtē, Vācijā, viņa vairāk uzzināja par brāļu draudžu pirmsākumiem, to ceļiem uz Latviju. Hernhūtē rakstniece ieraudzīja Valmiermuižas ģenerālienes portretu. Tas piesaistīja, un sākās viņas dzīves un laika izpēte. “Viņa ir gadsimtu vecāka nekā citu manu grāmatu varoņi. Muižniece, dzimusi Beļavā, apprecējās ar Hallartu, iekļuva Krievijas galmā. Pēc Ziemeļu kara kļuva par Valmiermuižas pārvaldnieci, par kalpotājiem ņēma latviešus, gādāja, lai viņi būtu izglītoti. Tajā laikā muižnieki tā nerīkojās. Mīlot vienkāršos latviešus, viņa stāvēja pie mūsu skolu vēstures šūpuļa, nodibināja latviešu zemniekiem skolas, skolotāju semināru, lai būtu, kas māca latviešus. Viņa izprata izglītības nozīmi,” par grāmatas varoni stāsta I.Bauere. Grāmata lasītāju aizved uz 18.gadsimtu, kas Latvijas vēsturē bijis gana sarežģīts.
Ungurmuižas īpašnieks Johans Baltazars fon Kampenhauzens bija Valmiermuižas ģenerālienes domubiedrs. “Viņi izgāja līdzīgus ceļus. Grāmatā nojaušama Ungurmuižas aura, laiks, kad tika celta Ungurmuiža. Darbs ir par Vidzemes zemniekiem un viņu dzīvi kopā ar baltvācu baroniem, kas te ienākuši, veicinājuši izglītību. Tagad ir vēl viena grāmata, kas ļaus izzināt mūsu vēsturi. Arī pati esmu atklājusi ne vienu vien faktu, ko agrāk nezināju,” “Māsas Magdas” atklāšanā sacīja Ungurmuižas vadītāja Ieva Ņevečerova.
Rakstniece atzina, ka, lai arī kā censtos, šodienas cilvēkam dzīvi un situācijas pirms 300 gadiem grūti izprast, tāpat iejusties viņu ikdienā, jo tik daudz notika citādi.
Izdevniecības “Zvaigzne ABC” īpašniece, izdevēja Vija Kilbloka atgādināja, ka Inguna Bauere savās grāmatās ir cēlusi gaismā Latvijai nozīmīgas sievietes, piešķīrusi tām vaibstus, atainojusi laikmetu. “Viņu dzīvesstāstos šodien varam smelties spēkus. Varam lepoties ne tikai ar rakstnieces aprakstītājiem varoņiem, bet arī ar rakstnieci Ingunu Baueri, viņas devumu latviešu literatūrā, kultūrvēstures izpētē,”sacīja V.Kilbloka.
Ungurmuižā grāmatas atklāšanas “Māsa Magda” vakarā Valmieras teātra aktieri Regīna Devīte un Tālivaldis Lasmanis lasīja fragmentus, bet Vecpiebalgas amatierteātra “Sumasītis” aktieri nelielā īsfilmā atklāja brāļu draudzes lomu latviešu zemnieku ikdienā.
“Grāmata nodota lasītājiem. Bija prieks un gandarījums tik daudzus satikt Ungurmuižā. Centāmies radīt aizvadīto gadsimtu noskaņu,” sacīja rakstniece.
“Māsa Magda” ir viņas 13. liela apjoma darbs par konkrētu vēsturisku personību. “Katra iznākusī grāmata rakstniekam ir notikums, tāpat kā tikšanās ar lasītājiem,” uzsvēra rakstniece. Kalendārā krājas ieraksti par plānotajām tikšanās reizēm, tāda būs arī Cēsu Centrālajā bibliotēkā.
Komentāri