Cēsu Mākslas festivālā, kas pilsētā turpinās jau trešo nedēļu, pienācis laiks glezniecībai – latviskās kultūras spēka apliecinātājai. Šogad šādu uzdevumu veic Džemma Skulme.
Cēsu Izstāžu namā izveidotā Džemmas Skulmes personālizstāde „Tautumeita” ietver ne vien gleznās radītus spilgtus mākslas tēlus, bet arī dokumentālu stāstu par Skulmēm – latviešu mākslinieku dzimtu trijās paaudzēs – un video sižetā runā arī par mākslas un varas attiecībām.
Cienījamus gadus sasniegusī māksliniece zināma ne vien kā tautas vēstures un tautisko vaibstu iemūžinātāja gleznās, bet arī aktīva sabiedriskās dzīves dalībniece un pilsoniskās gribas apliecinātāja. Nedēļas nogalē Dž. Skulmes viesošanās Cēsīs sakrita ne vien ar notikumiem mākslas dzīvē, bet arī ar valstiskām aktualitātēm, un katru no tām māksliniece uztvēra dziļi personiski.
„Cēsis man saistās ar vairākiem satricinošiem notikumiem,” izstādes atklāšanā sacīja Dž. Skulme. „Mākslas festivālā piektdienas vakarā Cēsu sv. Jāņa baznīcā sarīkotais garīgās mūzikas koncerts „Nakts lūgšana” deva tādu garīgo uzrāvienu, ka pirmoreiz sajutu emociju kamolu kaklā. Sestdienas rītā ar pasi devos uz iecirkni Cēsu kultūras centrā, lai piedalītos referendumā. Tobrīd pie visiem sešiem galdiņiem bija rinda. Stāvot tajā, nolūkojos uz cilvēkiem. Redzēju, cik viņi ir gaiši, un man otrreiz bija kamols kaklā. Pēc ilgiem gadiem atkal viens tāds saviļņojošs brīdis tautas vidū. Pēc tam gāju pastaigā pa pilsētu, apskatīju Jauno pili pēc remonta un akvareļglezniecības izstādi. Pēterim Rozenbergam veltītajā piemiņas izstādē satikos ar cēsnieku, kurš pilsētā mākslas un gara dzīvei devis sākumu. Ar Pēteri daudz esmu runājusi par kultūru un mākslu, arī par lietām, par kurām padomju laikos nemaz runāt nedrīkstēja.”
Dž. Skulmes personālizstādes veidošanu bija uzņēmušās Laima Slava un Daiga Rudzāte, labi zināmas speciālistes mākslas procesu izgaismošanā. Tēma „Tautumeita” izraudzīta, jo māksliniece tajā izpaudusies daudzveidībā. „Tajā ir tik variāciju, cik sirds spēj saredzēt no dzīves piedāvātā sūrā krāšņuma,” komentē mākslas zinātniece L. Slava. Izstādē redzamie darbi tapuši dažādos materiālos – uz audekla, koka dēļiem, šīfera – un dažādos laika posmos, arī pavisam nesen, kad māksliniece profesionālo izpildījumu papildinājusi ar jaunu pieeju, tautumeitas gleznojot ar bērna skatu.
Izstādei pievienotas Martas Skulmes, mākslinieces mammas, pirmās latviešu tēlnieces, veidotās skulptūras. „Mamma bija tā, kura aizsāka mākslā tautumeitas tēmu. Tā nu tautumeita mani pavadījusi no bērnības, kad četru, piecu gadu vecumā tās sāku zīmēt, līdz sirmam vecumam,” secināja Dž. Skulme.
„Mākslinieces darbos iekodētais latviskums un identitātes redzējums ir pārsteidzošs ar savu dabiskumu. Esmu gandarīta par izstādes atklāšanu Cēsu Mākslas festivālā, kas ļauj baudīt mākslu patīkamā atmosfērā ārpus Rīgas,” mākslas faktu vērtēja kultūras ministre Helēna Demakova. Izstādi pirmajā dienā kuplā skaitā apmeklēja dažādu nozaru mākslas pārstāvji, apliecinot, ka ar interesi un cieņu uzklausa
Dž. Skulmes domas, aplūko darbus, kas garantē aktualitāti kā saturā, tā formā.
Komentāri