Gaujas NP informācijas speciāliste
Gaujas Nacionālais parks šogad atzīmē 35 gadu pastāvēšanu. Ar ko zīmīgi bija pirmie 20 darba gadi, kad parks veidojās un attīstījās, ”Druva” jau rakstīja. Deviņdesmitie gadi Gaujas NP, tāpat kā visā valstī, bija pārmaiņu laiks.
Mainījās pakļautība, ministrijas. Parks ieguva virsmežniecības statusu. Tika likvidēts dabas aizsardzības inspektoru dienests, cerot, ka šīs funkcijas sekmīgi turpinās meža darbinieki. Tomēr pēc diviem gadiem parkā atkal darbu sāka inspektori.
Deviņdesmitie bija zīmīgi ar lielākas uzmanības pievēršanu nacionālā parka valsts un privāto mežu apsaimniekošanai, sekojot bijušo īpašumu atgūšanai, robežu dalīšanai, patvaļīgajai būvniecībai un meža zagšanai. Gaujas Nacionālajā parkā, kur ir liels mežu īpatsvars un daudz privātīpašumu, nācās izbaudīt visas tās pašas zemes dalīšanas un pārdalīšanas galējības, ko pārējā Latvijas teritorijā. Dabas aizsardzībai nevienos laikos nav bijis atvēlēts daudz naudas. Liela daļa sasniegumu bija uz cilvēku entuziasma rēķina. Šajos „mērnieku laikos” parka kolektīvu sāka vadīt tikko kā no mežsaimniecības studiju sola nākušais enerģiskais direktors Jānis Strautnieks. Parka administrāciju papildināja 45 mežsargi un pieci mežziņi, kuriem nācās apgūt dažādas blakus jomas – apsaimniekot tūristu apmetnes, rīkot talkas, vasarās dežurēt ugunsapsardzībā, dzēst ugunsgrēkus, meklēt meža zagļus, vadīt ekskursijas, apgūt datora lietošanas prasmes. Kabinetos pamazām paliekošu vietu ieņēma datori, printeri un skeneri, darbinieku kabatās – pirmie mobilie telefoni.
Ar Dānijas valdības atbalstu tika izstrādāts Gaujas NP dabas aizsardzības plāns. Projektu vadīja dāņu ainavu arhitekte Āse Ostergarde.
Līgatnes dabas takām 1995. gads bija īpaši nozīmīgs, jo tad no Rīgas zooloģiskā dārza atceļoja trīs lācēni: Made, Puika un Mikus. No tā brīža pieauga Līgatnes popularitāte un apmeklētāji ieradās ne tikai tūrisma sezonā, bet arī ziemā un darbdienās.
1999. gadā tika atjaunots iedzīvotājiem ļoti nepieciešams un tūristiem interesants tehnikas piemineklis – Līgatnes pārceltuve, kas darbojas joprojām.
Deviņdesmitajos tika izdota parka avīzīte un sadarbībā ar Latvijas TV veidoti raidījumi „Gaujas Nacionālā parka kultūras programma”.
Deviņdesmitie beidzās, atkal jūtot pārmaiņu vēju. 1999. gada rudenī daudziem parka darbiniekiem bija jāapdomā savas spējas pārkvalificēties un sākt kaut ko jaunu. Bija noslēdzies robežu ciršanas un īpašumu dalīšanas maratons. Mežsargu un mežziņu amati nākamajā gadu tūkstotī parka algu sarakstos vairs nebūs, jo galvenā prioritāte tomēr ir un paliek vides aizsardzība.
Komentāri