Trešdiena, 19. novembris
Vārda dienas: Elizabete, Liza, Līze, Betija

Gaujas dzidrums dziesmās

Druva
12:03
12.04.2012
144
Mbf 2144

Cēsu senioru sieviešu ansamblim “Gauja” 50 dziesmās aizvadīti gadi. Daudz vai maz, var spriest katrs pats, taču Latvijā šādu pieredzes bagātu kolektīvu ir maz. Toreiz, un tas bija pirms 50 gadiem, patērētāju biedrības klubā darbojās koris. Vadītājam Arvīdam Vasmanim radās ideja no kora dalībniecēm izveidot vokālo ansambli. Un tā 1962.gada rudenī radās jauns kolektīvs, kas savā dziesmotajā mūžā nodziedājis vairāk nekā 400 dziesmu.

“Dziedātājas nav zaudējušas ne balsu skanīgumu, ne dziedājuma vieglumu un plūdumu. Klāt nācis balss stingrums,” saka komponists Juris Krūze un atzīst, ka viņam

“Gauja” vienmēr patikusi. “Dzirdot, kā dzied “Gauja”, vienmēr atceros kultūras nama sieviešu vokālo ansambli “Rondo”, ko vadīja Mirdza Stirna, kas toreiz rajonā bija labākais. “Gauja” vienmēr stāvēja tam līdzās,” bilst Juris Krūze un ir gandarīts, ka viņam lūgts vadīt ansambļa jubilejas koncertu.

Patlaban “Gaujā” dzied astoņas dāmas. Visas kolektīvā ir ilgus gadus. Smaida Krastiņa “Gaujā” dzied jau 45 gadus. “Dziedāju korī, un diriģents Arvīds uzaicināja uz ansambli. Tajā trūka otrā soprāna,” pastāsta Smaida. Viņa atzīst, ka “Gaujas” repertuārs vienmēr bijis gana sarežģīts.

“Divbalsīgas dziesmas nedziedājām. Arvīds prata no plikas melodijas radīt skanīgas dziesmas. Daudzas vēl tagad dziedam. Nezinu kāpēc, bet šķiet, mēs dziedam tikai tās pašas skanīgākās un skaistākās dziesmas,” domās dalās Smaida. Kolektīva dvēsele un organizatore ir Rita Randare. Viņa ar “Gauju” kopā ir 41 gadu, 39 no tiem ansambļa vecākā. Pārējās dziedātājas patiesi brīnās, kā Raita spēj ne tikai saturēt ansambli, bet noorganizēt koncertbraucienus, tagad arī plašo jubilejas koncertu. “Gājis mums visādi. Vienmēr palīdzējusi dziesmas mīlestība,” atskatoties uz aizvadītajiem gadiem saka Raita. Liktenīgs izšķiršanās “Gaujas” dziedātājām bija pēc patērētāju biedrības kluba likvidēšanas, bija zaudētas mājas. 35 gadu jubilejā viņu lēmums bija strikts – jāturpina dziedāt kā brīvmāksliniecēm bez konkrēta atbalsta. “Tas bija patiess gandarījums, kad 2005.gadā rajona skatē, kur piedalījāmies kā ansamblis no Cēsīm, ieguvām pirmās kategorijas novērtējumu tāpat kā pirmoreiz, 1974.gadā, un šo līmeni gadu gaitā neesam zaudējušas,” saka Raita. Viņa spēja uzņemties atbildību par “Gauju”, būt par ansambļa kopā turētāju un balstu. Rajona patērētāju biedrība aizvien ļauj “Gaujai” mēģināt savā zālē. Savulaik daudzas dziedātājas bijušas tā darbinieces. Ansamblim ir savi atbalstītāji, kuri izpalīdz ar transportu, kad jādodas uz koncertiem. “Strādājam daudz un nopietni. Mēģinājumi – tā ir kopābūšana dziesmā,” saka “Gaujas” vadītāja Anda Kalniņa. Viņa ansamblī ir jau 37 gadus. Toreiz, vadītāja Arvīda Vasmaņa uzaicināta, sāka kā koncertmeistare, tad kļuva par vadītāju. “Man bija prieks ansamblī, tika dziedātas tik jaukas, romantiskas dziesmas. Tagad “Gauja” ir otrās mājas.

Kopā ar dziedātājām mūža daļa pavadīta kā skaists dziedājums. Te gūta pieredze, kā pārvarēt dzīves grūtības, te izdzīvotas visas dzīves krāsas. Mēs dziedam dziesmas, kas pašām patīk,” domās dalās vadītāja. “Gauja” regulāri koncertē. Tiek kopā dziedāts ar draugiem Valmierā, Gulbenē, priecēti vecļaudis Cēsu pansionātā. 13 gadus ansamblis piedalījies Latvijas senioru ansambļu svētkos “Daugavas abas malas”, tur satikti un iepazīti daudzi draugi. Arī šovasar “Gauja” brauks uz Mālpili. Uzaicinājumu ir daudz, tāpat kā pirms gadu desmitiem. “Laikam gan bijušajā Cēsu rajonā nav kluba un kultūras nama, kur savulaik neesam dziedājušas,” bilst Raita, bet Gaida atzīst, ka neaizmirstams bijis brauciens uz Vāciju. Cēsīs agrā rīta stundā savējie pavadīja ceļā, bet tās emocijas, kas pārņēma dziedot

Berlīnes stacijā uz perona, var novēlēt izdzīvot ikvienam. Savulaik dziedāts arī Igaunijā, Lietuvā, Moldovā.

Kas gan tik ilgus gadus spēj turēt kopā dziedātājas? Varbūt atbilde meklējamā ansambļa nosaukumā? 15 gadu jubilejā dziedātājas savam kolektīvam deva vidzemnieku svētvārdu – Gauja. Tās nemainīgais plūdums, spēja tikt pāri ikvienam šķērslim, pali un rāmums, prasme būt, priecēt – raksturo arī “Gauju”. ““Gauja” ne tikai prot dziedāt, mēs ļoti labi protam kopā pavadīt laiku, katru brīdi. Pēc mēģinājuma vienmēr eju mājās ar jaunām idejām. “Gaujā” esmu iemācījusies priecāties. Te kopā ir skanīgas un jautras dāmas,” saka Tija Slišāne, bet Tamāra Elsiņa piebilst: “Esam tik dažādas un tik daudz kas mūs saista.” Ikdienā katrai savas rūpes, prieki, bet, sanākot kopā, tie tiek dalīti ar citām.. “Ar “Gauju” kopā pavadīti tik daudz jauku brīžu, tos allaž gribas atcerēties,” saka Gaida Oša. Viņa ir ansamblī ir vecākā, gadu skaits jau pārsniedzis astoto desmitu. Jaunākā dziedātāja Ingrīda Gasiņa varētu būt Smaidas mazmeita, viņa ir “Gaujas” dziesmu vācelīte un repertuāram allaž atrod kādu jaunu dziesmu. “Dziesmu mums nepietrūks, jo visām patīk dziedāt,” visu domas apkopo Daiga Pētersone. Lai tas izskan kā vēlējums. Sarmīte Feldmane

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pie piemiņas vietas plīvo karogs

00:00
19.11.2025
5

Brīvības cīņu pirmajā kaujas vietā, Vidzemes šosejas 79. kilometrā pie Vāverkroga, plīvo sarkanbaltsarkanais karogs. Tas ne tikai piesaista garāmbraucējus, bet arī atgādina par Latvijas ceļu, aizstāvot savu valsti. Te pirms septiņiem gadiem atklāja pieminekli. “Toreiz tika runāts, ka pie pieminekļa plīvos Latvijas karogs. Bieži braucu garām, aizvien nav. Tad arī nolēmu to sarūpēt,” saka kaivēnietis […]

Svinam Latvijas 107. gadadienu ar lepnumu par savu valsti!

00:00
18.11.2025
23

Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,Pie mājas pelēks akmens klaudz.Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.Un svēta, dārga tā ir man. Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,Kur citas skaņas skan un citu domu rod?Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod. Jau sen šo zemi – dziesmu zemi […]

Skanīgi, patriotiski un vīrišķīgi

00:01
17.11.2025
32

Jaunpiebalgā Lāčplēša dienā un Valsts svētku koncertā dzied zēnu un vīru koris. Dziedātājus rudenī kopā aicina diriģente Aija Sila, tiek mēģināts klātienē un neklātienē, lai dziesmas izskanētu svinīgi un plaši. Lāčplēša dienā jaunpiebaldzēni lāpu gājienā dodas pie pieminekļa brīvības cīņās kritušajiem, pēc tam Jaunpiebalgas Svētā Toma evaņģēliski luteriskajā baznīcā notiek koncerts, kur plecu pie pleca […]

Paaudzēm vajag satikties. Ik svētdienu un arī svētkos

00:00
17.11.2025
222

Priekuliešu Daces un Alfrēda Jurciņu ikdienu piepilda prieks par bērniem, mazbērniem un dzīvi savā valstī, Latvijā. Atmiņas par dzimtā pārdzīvoto, par padomju gadu represijām sevī nes klusi. Sarunā ar “Druvu” izskan spēcīga apziņa par latvisko identitāti, par ģimenes vērtībām. Gan Latvijas Poli­tiski represēto apvienības Cēsu biedrības bijušās priekšsēdētājas Daces Jurciņas, gan vīra Alfrēda dzimtu un […]

No skolas par senioru namu

00:00
16.11.2025
100
1

Novembra ieskaņā daudzu interesentu – bijušo audzēkņu, citu vietējo iedzīvotāju, dažādu iestāžu darbinieku – klātbūtnē tika atvērts un izrādīts jaunais senioru nams “Piebalga”, kas tapis bijušās Piebalgas skolas ēkā. Atvēršanas brīdis ir ļoti simbolisks, jo pirms 154 gadiem novembrī šajās telpās tika atvērta skola, sacīja Jaunpie­balgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere: “Va­ram būt lepni, ka […]

Vienmēr būs, ko atklāt

00:00
15.11.2025
52

Āraišu ezerpils arheoloģiskajā parkā rudens ir laiks atskatam uz paveikto un brīdis domām par jauniem plāniem. Trešo rudeni zinātniskajā pēcpusdienā vēsturnieki, arhe­ologi, muzeologi pavēra kādu    Āraišu pagātnes lappusi, gan izzināto, gan vēl pētāmo. Šī rudens zinātnes pēcpusdiena bija veltīta arheologam, Āraišu ezerpils pētītājam un    augšāmcēlējam Jānim Apalam, viņa mūža darbam – arheoloģiskā parka […]

Tautas balss

Skatītājam sarežģīti

09:19
17.11.2025
33
Teātra cienītāja K. raksta:

“Apmeklēju Cēsu novada amatierteātru skati. Priecājos par daudzveidīgajiem kolektīviem, interesantajiem iestudējumiem. Mūsu tautā tiešām ir daudz talantu: gan uzvedumu autori, gan režisori, gan aktieri savu darbu dara ar aizrautību un azartu. Bet tomēr viena iebilde par to, kur notika skates izrādes. Pro­tams, labi, ka tās skatāmas novada attālākajos pagastos, bet, no otras puses, Cēsis tomēr […]

Pilsētai vajag jaunu svētku rotu

09:29
14.11.2025
27
Seniore raksta:

“Nauda jātaupa, skaidrs, bet gribētos gan, lai Cēsīs beidzot būtu kaut kas jauns valsts svētku noformējumā. Nezin cik gadu Vienības laukumā redzams viens un tas pats. Savukārt karogi ap laukumu jau sen neliek domāt par svētkiem, tie kļuvusi par ikdienas daļu. Domāju, daudzi cēsnieki uz 18.novembri gribētu redzēt krāšņāku pilsētu,” sprieda seniore.

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
26
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
36
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
21
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Sludinājumi