Gandrīz puse jeb desmit Latvijas bankas joprojām strādā ar peļņu, neraugoties uz sarežģīto ekonomisko situāciju, intervijā laikrakstam “Telegraf” sacīja Finanšu kapitāla un tirgus komisijas (FKTK) vadītāja Irēna Krūmane.
“Protams, izsniegto kredītu kvalitāte pasliktinās un turpinās pasliktināties, tāpēc gaidāms, ka turpmākajos mēnešos banku uzkrājumi sliktajiem kredītiem turpinās pieaugt, negatīvi ietekmējot banku spēju pelnīt,” norāda Krūmane.
Viņa arī prognozē, ka komercbanku zaudējumi aizvadītajā gadā nepārsniegs vienu miljardu latu, savukārt šogad zaudējumi būs mazāki.
“Uzskatu, ka daļu summas, kas 2009.gadā tiks norakstīta zaudējumos, nākamajos gados izdosies atgūt,” uzskata Krūmane.
Banku sektors kopumā atkal sāks pelnīt, kad Latvijas ekonomika uzrādīs reālu izaugsmi. “Patlaban tiek izteiktas atšķirīgas prognozes, kad tas varētu notikt,” norāda Krūmane, prognozējot, ka tas nenotiks ātrāk par 2012.gadu.
Kā ziņots, Latvijas komercbanku sektora zaudējumi aizvadītajā gadā varētu sasniegt 700-800 miljonus latu, paredz biznesa portāla “Nozare.lv” aptaujātie analītiķi.
“Parex Asset Management” Tirgus analīzes daļas vadītājs Zigurds Vaikulis vērtē, ka Latvijas banku sistēmas zaudējumi 2009.gadā būs aptuveni 800 miljoni latu. Šī summa ir līdzvērtīga banku kopējai peļņai visos “treknajos” gados, no 2005.gada līdz 2008.gadam.
Līdzīgu prognozi izvirza arī “SEB bankas” makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis. “Bankas, kuras kreditējušas mazāk ekspansīvi, darbojas šaurā tirgus nišā, piedzīvo relatīvi mazākus zaudējumus vai pat turpina strādāt, lai arī ar niecīgu, bet tomēr peļņu,” stāsta “SEB bankas” eksperts.
Savukārt “Latvijas Krājbankas” valdes loceklis Dzintars Pelcbergs zaudējumu prognozēs ir nosacīti pieticīgāks un pieļauj, ka tie varētu pārsniegt 700 miljonus latu.
“Rezultāti ir dramatiski, bet ne pārsteidzoši – patiesību sakot, jau pagājušā gada vidū līdzīgu ciparu rādīja mūsu prognozes par 2009.gada laikā sagaidāmajiem sliktajiem kredītiem un nepieciešamajiem uzkrājumiem. Uzkrājumi tad arī bija galvenais zaudējumu iemesls, jo gada laikā norakstīti aptuveni 1,2 miljardi latu, un pašlaik tie veido nedaudz virs 10% no kredītportfeļa,” skaidro Vaikulis.
Viņš norāda, ka nedaudz pasliktinājušies arī banku operacionālās darbības rādītāji – samazinājusies tīro procenta ienākumu marža un apjomi naudas izteiksmē, arī komisijas ienākumi sarukuši, tomēr kopumā, ielūkojoties aiz uzkrājumu lavīnas, aina vairs nav tik dramatiska.
“Arī šogad kredītņēmēju maksātspēja būs tas faktors, kas noteiks uzkrājumu veidošanas nepieciešamību, lai gan uzkrājumu pieauguma temps vairs nebūs tiks straujš kā pērn. Tas nozīmē, ka banku sistēma arī šogad strādās ar zaudējumiem, kas gan, visticamāk, būs mazāki par pērn piedzīvotajiem,” uzskata Gašpuitis.
Viņaprāt, bankas vairāk fokusēsies uz darbu esošā kredītportfeļa ietvaros, tas ir, ar esošajiem klientiem un to kreditēšanu un viņu finansiālo grūtību risināšanu, piešķirot finansējumu arī tiem jaunajiem biznesa projektiem, kas saistīti, piemēram, ar Eiropas Savienības fondu apguvi un infrastruktūras attīstību.
Vaikulis norāda, ka, balstoties uz ļoti provizoriskām un vienkāršotām aplēsēm, banku kopējā finansiālās darbības peļņa šogad varētu būt aptuveni 550 miljoni latu, bet peļņa pirms uzkrājumu izmaiņām – nedaudz virs 200 miljoniem latu.
Viņaprāt, slikto kredītu masa vēl pieaugs, bet ne tik strauji kā pērn, jo lielākā daļa no reālajām un potenciālajām “maksātnespējām” portfeļos jau ir paspējušas “izgaismoties” slikto kredītu veidā.
“Var cerēt, ka uzkrājumu veidošanas process nav beidzies, bet ir tuvu noslēgumam. Vēl vairāk – bankas 2010.gadā, visticamāk, sāks savu bilanču tīrīšanu – aktīvu nodošanu dažādos fondos utt. Kā tas notiks, kādā tempā – var tikai zīlēt. Šis nezināmais faktors tad arī pamatīgi apgrūtina kopējā banku sektora rezultāta prognozēšanu,” paredzamo konjunktūru ieskicē Vaikulis.
Jau ziņots, ka aizvadītā gada trijos ceturkšņos banku zaudējumu apmērs sasniedza 579 miljonus latu, desmit mēnešos – 643,2 miljonus latu, bet 11 mēnešos – 719,8 miljonus latu.
Pēc NOZARE.LV
Komentāri