Trešdiena, 8. janvāris
Vārda dienas: Gatis, Ivanda

Galdniecība ne tikai zēniem

Druva
23:00
12.10.2006
10

Apmaiņas programmā Cēsu 4. arodvidusskolā ieradusies Olga Trinklere no Vācijas. Viņa kopā ar arodskolas audzēkņiem praktizējas galdniecības nozarē.

Kā „Druvai” pastāstīja Cēsu 4. arodvidusskolas direktors Vincents Naglis, sadarbība ar Vāciju aizsākusies jau sen.

„Bija laiks, kad pats trīs gadus strādāju Vācijā vienā komandā ar vāciešiem. Vēlāk, kad atnācu uz Cēsu 4. arodvidusskolu par direktoru, viņiem bija interese par to, ko es skolā daru. Pāris reizes atbrauca ciemos, apskatīja skolu un teica, ka varētu notikt arī audzēkņu prakses apmaiņa.

Nelielā projektā

Vācijas arodskolas audzēkņiem bija iespēja izvēlēties valsti un skolu, kurp doties praksē. Tā kā esmu labās attiecībās ar koledžas direktoru, no kuras ir atbraukusi Olga, tad meitene labprāt piekrita atbraukt uz Latviju un gūt pieredzi, kā mūsu arodskolā notiek mācības un prakse,” situāciju skaidro Cēsu 4. arodskolas direktors.

Jautāts, kāpēc praksē ieradusies meitene, direktors atbild, ka puiši nobijušies.

„Informācija par Latviju nav nemaz tik laba, kā mums, šeit dzīvojot, liekas. Tā ir tāda – postkomunisms, bijusī savienība. Pats saskāros ar situāciju, ka daudzi vācieši nemaz nezina, kur Latvija atrodas. Taču jāatzīst, ka mācību process abās valstīs notiek līdzīgi,” stāsta V. Naglis un piebilst, ka Olga Trinklere galdniecības specialitātē mācās arī Vācijā.

„Meitene droši metās

mācībās. Strādā kopā ar zēniem un ir pierādījusi, ka var strādāt līdzvērtīgi. Puiši laimīgi un labprāt darbojas ar viņu kopā, Olga brīvi runā vācu, angļu un krievu valodā. Tā kā audzēkņiem nav problēmu sazināties,” stāsta direktors un atzīst, ka Latvijā meitenes šādu specialitāti neizvēlas, jo tā nav prestiža un moderna.

„Arodizglītība

vispār kādreiz nebija

sabiedrībā prestiža. Tas stereotips ir arī tagad. Arī inercei ir liela nozīme. Šobrīd nav nevienas meitenes, kura mūsu skolā apgūtu galdniecības arodu. Bez tam sabiedrībā valda stereotipi, ka meitenes dejo, bet zēni dara daudz vīrišķīgākas lietas. Taču kāda ir reālā situācija? Mūsu kokzāģētavās šodien strādā ļoti daudz sieviešu. Cilā smagos baļķus un nekas ļauns nenotiek. Tas nav normāli. Vācijā, piemēram, ir normēts, kādu smagumu drīkst celt sieviete. Taču to var aplūkot arī no otras puses – ja sieviete, kura strādā gaterī, ir paaugstinājusi kvalifikāciju, viņa var strādāt jau citu darbu. Kaut vai pie iestatītājlentzāģa mašīnas grozīt lenti. Tur vairs nav vajadzīgs fiziskais darbs, bet gan galva un rokas,” skaidro V. Naglis.

Cēsu 4. arodvidusskolas audzēknis Jānis Liepiņš nenoliedz, ka ir priecīgs, ka puišu bariņā ir parādījusies meitene.

“Ja ir interese, kāpēc gan neapgūt šo arodu? Viņai viss izdodas ļoti labi. Šajā skolā Olga vispār ir pirmā meitene. Sākumā, mums, protams, bija neliels izbrīns, taču jau pēc pirmajām nedēļām ar situāciju apradām,” domās dalās skolas audzēknis un atklāj, ka vēlētos, lai meitenes Latvijā kopā ar zēniem apgūtu galdniecības arodu.

Pati Olga Trinklere atzīst, ka ir iejutusies skolas gaisotnē un puiši otrajā nedēļā sākuši vairāk sarunāties.

“Sākumā viņi nedaudz kaunējās. Arī pati esmu apradusi ar situāciju. Zinu, kur stāv instrumenti, kā notiek darba process,” stāsta Olga un piekrīt, ka mācību procesā ir daudz atšķirīgā.

“Vācijā mēs mācāmies pēc duālās sistēmas. Skola sadarbojas ar firmu. Sākumā katrs sameklējam firmu, kura mūs apmāca un pēc tam nosūta uz skolu, kur iegūstam diplomu. Šo arodu izvēlējos, jo man patīk telpu iekšējā apdare un iekštelpu arhitektūra. Bez tam no materiāliem vislabāk man patīk strādāt tieši ar koku,” stāsta Olga.

Jautāta, cik daudz meiteņu līdz ar zēniem apgūst galdniecības arodu, Olga atbild, ka ar katru gadu šī tendence pieaug.

“Šobrīd galdniecības nozarē no 85 skolēniem apmēram desmit ir meitenes. Tas nav daudz, bet katru gadu meiteņu skaits pieaug. Arī citās nozarēs, kas saistītas ar metālu vai elektrību, ir meitenes, kuras apgūst dažādas specialitātes. Latvijā meitenes laikam strādā bērnudārzos,” joko Olga un atklāj, ka arī pati iepriekš par Latviju neko daudz nav zinājusi.

“Meklēju materiālus, lasīju. Šī mēneša laikā esmu bijusi daudzās skaistās vietās. Te ir skaisti un jauki, bet kā saka, lai, cik labi nebūtu, mājās vienmēr ir vislabāk. Taču ļoti ceru, ka šāda sadarbība starp abu valstu audzēkņiem turpināsies,” tā Olga Trinklere, kura nedēļas nogalē dosies jau mājup.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Sniegots pārbaudījums ielu un ietvju uzturētājiem

00:00
08.01.2025
41

Aizvadītās nedēļas nogale ar noturīgu salu un biežu snigšanu bija pirmais nopietnais pārbaudījums brauktuvju un ietvju uzturētājiem Cēsīs un Vaives pagasta Rīdzenē. Kā jau esam informējuši, saskaņā ar noslēgto līgumu kopš 1. decembra abās apdzīvotajās vietās par ielu, ietvju, kā arī sabiedriskā transporta pieturu, kāpņu tīrību gādā SIA “Kom-Auto”. “Kom-Auto” direktors Māris Lasmanis atzīst, ka […]

Raiskuma pagasts. Ko var izlemt pašvaldības un kas paliek valsts ziņā

00:00
07.01.2025
78

Vai daba jāsargā uz meža īpašnieku rēķina; ir jāsaremontē ceļš, lai nebojātu alejas ozolus; kā nodrošināt, lai, izkāpjot no autobusa lielceļa malā, cilvēks justos droši? Šos un vēl citus jautājumus Raiskuma pagasta un citi Cēsu novada Pārgaujas apvienības teritorijā dzīvojošie pirms Ziemassvētkiem uzdeva novada domes priekšsēdētājam Jānim Rozenbergam, viņa vietniecei Inesei Suijai-Markovai un izpilddirektorei Līgai […]

Vēsture dzīvo, kamēr to atceramies

00:00
06.01.2025
45

Vidzemes šosejas 79.kilometrā ceļmalas uzkalniņā granīta piemineklis atgādina par pirmo latviešu karaspēka bruņoto sadursmi ar Padomju Krievijas Sarkano armiju.  1918.gada 24.decembrī kapteiņa Artūra Jansona izlūku komanda ar smagā ložmetēja uguni aizkavēja Sarkanās ar­mijas izlūku virzīšanos no Cēsīm uz Ieriķiem. Kaujas simtgadē pēc Strēlnieku apvienības  Cēsu nodaļas aktīvistu Māra Niklasa un Ēvalda Krie­viņa ierosmes, piesaistot ziedojumus […]

Gadu sāk ar labu darbu – asins ziedošanu

00:00
05.01.2025
66

Gada pirmajā darba dienā donori bija gaidīti Cēsu 2. pamatskolas aktu zālē, kur Latvijas Sarkanā Krusta (LSK) Vidzemes komitejas Cēsu birojs organizēja tradicionālo Donoru dienu. Asinis ziedot vēlējās 61, to darīt varēja 56. No tiem pirmo reizi par donoru kļuva četri cilvēki. Lai pēc garajām svētku brīvdienām palīdzētu atjaunot asins krājumus, bija un joprojām ir […]

Atver gleznu grāmatu

00:00
04.01.2025
58

Jaunpiebaldzēniete Astrīda Raso Mājeniece gleznošanu dēvē par savu vaļasprieku. Viņa studējusi Mākslas akadēmijā zīmēšanu un gleznošanu, tomēr ilgu laiku darījusi ko citu un gleznot atsākusi 2004. gadā. Viņa ir arī Piebalgas gleznotāju studijas dalībniece. Decembrī muzikāli dzejiskās noskaņās aizvadīti grāmatas “Gleznas” atvēršanas svētki, kā arī Jaunpiebalgas Kultūras centra mazajā zālē izstādē skatāmi 20 darbi no […]

Saistībā ar gaidāmo sniega vētru "Sadales tīkls" paaugstina operatīvo gatavību

16:49
03.01.2025
15

Atbilstoši Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) prognozēm valsts teritorijā piektdienas, 3. janvāra, pēcpusdienā pastiprināsies vējš, brāzmās sasniedzot spēku 20-24 m/s (dzeltenais brīdinājums), bet vakarpusē un naktī piekrastes rajonos pat 25-29 m/s (oranžais brīdinājums), gaidāma arī stipra snigšana. Šādos laikapstākļos var lūzt koki un zari, bojājot elektrolīnijas un radot elektroapgādes traucējumus, tādēļ AS “Sadales […]

Tautas balss

Zaķu ielas zīmes jeb mātes sapnis

11:02
03.01.2025
57
18
Cēsinieks E.L. raksta:

Kad es, radis drukāt notis, senam draugam palūdzu palīdzību pārslēgties burtrakstīšanai, viņš izteica aizdomas, ka ķeršos pie memuāru sacerēšanas. Tad mani ķēra apgaismība. Memu­ārus mudina rakstīt pēdējā cerība. Varbūt nākotnē kāds gribēs uzzināt, kā izskatījās pasaule pirms viņa dzimšanas , paņems vērtīgo un atmetīs kaitīgo. Bija viegli uzrakstīt virsrakstu, grūtības radās uzreiz pēc tam. Skaidrs, […]

Novērtē zemessargu spēku

09:45
31.12.2024
22
Seniore L. raksta:

“Gribu īpašu paldies teikt zemessargiem, kas visu gadu atbildīgi piedalījās dažādās mācībās, nežēlojot brīvo laiku. Ir tik svarīgi redzēt, ka ir cilvēki, kas apņēmības pilni mācīties, trenēties, lai aizstāvētu savu zemi, tuviniekus un visus citus – bērnus, seniorus. Vēlu, lai ikvienam zemessargam nākamais gads ir bagāts panākumiem, lai ir veselība un dzīvesprieks,” sacīja seniore L.

Gribētu vairāk krāšņuma

09:45
30.12.2024
32
Cēsniece raksta:

“Gribējās jau gan pilsētu svētkos spožāku. Vai nevarēja, piemēram, Pils parkā izveidot kādas gaismas takas, kur pastaigāties, papriecāties un gūt svētku noskaņu. Ne jau katram sev mājās iespējams sagādāt krāšņumu, dažs dzīvo ļoti pieticīgi. Bet Ziemassvētkos gribas kādas īpašas sajūtas. Televīzijā rāda koši izrotātas pilsētas, gribētos, lai kas līdzīgs būtu arī Cēsīs,” atzina cēsniece, kam […]

Balvas kā no pārpilnības raga

18:43
17.12.2024
35
Seniore T. raksta:

“Saprotams, ka katra nozare, ministrija, organizācija grib savu jomu celt saulītē. Tiek rīkoti dažnedažādi konkursi, vērtēšanas. Un nu gada balvas birst kā no pārpilnības raga, nav nedēļas, kad negodina vismaz trīs četru sfēru sasniegumus. Vai tas nav mazliet par traku, un vai tā nedevalvējas pagodinājumu vērtība? Beigās jau sajūk, kas ko kam pasniedzis, kas ko […]

Iela grimst tumsā

18:42
17.12.2024
32
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Viestura ielas posmā, kas ved gar dzīvnieku patversmi, labu gabalu ir pilnīga tumsa. Nedeg pat tās pāris laternas, kas tur atrodas. Māju šai apkārtnē maz, taču cilvēki dodas pastaigās, un tagad, decembra pusē, tumšs jau ap pulksten četriem pēcpusdienā,” sacīja apkaimes iedzīvotāja.

Sludinājumi