Trešdiena, 26. marts
Vārda dienas: Eiženija, Ženija

Galdniecība ne tikai zēniem

Druva
23:00
12.10.2006
21

Apmaiņas programmā Cēsu 4. arodvidusskolā ieradusies Olga Trinklere no Vācijas. Viņa kopā ar arodskolas audzēkņiem praktizējas galdniecības nozarē.

Kā „Druvai” pastāstīja Cēsu 4. arodvidusskolas direktors Vincents Naglis, sadarbība ar Vāciju aizsākusies jau sen.

„Bija laiks, kad pats trīs gadus strādāju Vācijā vienā komandā ar vāciešiem. Vēlāk, kad atnācu uz Cēsu 4. arodvidusskolu par direktoru, viņiem bija interese par to, ko es skolā daru. Pāris reizes atbrauca ciemos, apskatīja skolu un teica, ka varētu notikt arī audzēkņu prakses apmaiņa.

Nelielā projektā

Vācijas arodskolas audzēkņiem bija iespēja izvēlēties valsti un skolu, kurp doties praksē. Tā kā esmu labās attiecībās ar koledžas direktoru, no kuras ir atbraukusi Olga, tad meitene labprāt piekrita atbraukt uz Latviju un gūt pieredzi, kā mūsu arodskolā notiek mācības un prakse,” situāciju skaidro Cēsu 4. arodskolas direktors.

Jautāts, kāpēc praksē ieradusies meitene, direktors atbild, ka puiši nobijušies.

„Informācija par Latviju nav nemaz tik laba, kā mums, šeit dzīvojot, liekas. Tā ir tāda – postkomunisms, bijusī savienība. Pats saskāros ar situāciju, ka daudzi vācieši nemaz nezina, kur Latvija atrodas. Taču jāatzīst, ka mācību process abās valstīs notiek līdzīgi,” stāsta V. Naglis un piebilst, ka Olga Trinklere galdniecības specialitātē mācās arī Vācijā.

„Meitene droši metās

mācībās. Strādā kopā ar zēniem un ir pierādījusi, ka var strādāt līdzvērtīgi. Puiši laimīgi un labprāt darbojas ar viņu kopā, Olga brīvi runā vācu, angļu un krievu valodā. Tā kā audzēkņiem nav problēmu sazināties,” stāsta direktors un atzīst, ka Latvijā meitenes šādu specialitāti neizvēlas, jo tā nav prestiža un moderna.

„Arodizglītība

vispār kādreiz nebija

sabiedrībā prestiža. Tas stereotips ir arī tagad. Arī inercei ir liela nozīme. Šobrīd nav nevienas meitenes, kura mūsu skolā apgūtu galdniecības arodu. Bez tam sabiedrībā valda stereotipi, ka meitenes dejo, bet zēni dara daudz vīrišķīgākas lietas. Taču kāda ir reālā situācija? Mūsu kokzāģētavās šodien strādā ļoti daudz sieviešu. Cilā smagos baļķus un nekas ļauns nenotiek. Tas nav normāli. Vācijā, piemēram, ir normēts, kādu smagumu drīkst celt sieviete. Taču to var aplūkot arī no otras puses – ja sieviete, kura strādā gaterī, ir paaugstinājusi kvalifikāciju, viņa var strādāt jau citu darbu. Kaut vai pie iestatītājlentzāģa mašīnas grozīt lenti. Tur vairs nav vajadzīgs fiziskais darbs, bet gan galva un rokas,” skaidro V. Naglis.

Cēsu 4. arodvidusskolas audzēknis Jānis Liepiņš nenoliedz, ka ir priecīgs, ka puišu bariņā ir parādījusies meitene.

“Ja ir interese, kāpēc gan neapgūt šo arodu? Viņai viss izdodas ļoti labi. Šajā skolā Olga vispār ir pirmā meitene. Sākumā, mums, protams, bija neliels izbrīns, taču jau pēc pirmajām nedēļām ar situāciju apradām,” domās dalās skolas audzēknis un atklāj, ka vēlētos, lai meitenes Latvijā kopā ar zēniem apgūtu galdniecības arodu.

Pati Olga Trinklere atzīst, ka ir iejutusies skolas gaisotnē un puiši otrajā nedēļā sākuši vairāk sarunāties.

“Sākumā viņi nedaudz kaunējās. Arī pati esmu apradusi ar situāciju. Zinu, kur stāv instrumenti, kā notiek darba process,” stāsta Olga un piekrīt, ka mācību procesā ir daudz atšķirīgā.

“Vācijā mēs mācāmies pēc duālās sistēmas. Skola sadarbojas ar firmu. Sākumā katrs sameklējam firmu, kura mūs apmāca un pēc tam nosūta uz skolu, kur iegūstam diplomu. Šo arodu izvēlējos, jo man patīk telpu iekšējā apdare un iekštelpu arhitektūra. Bez tam no materiāliem vislabāk man patīk strādāt tieši ar koku,” stāsta Olga.

Jautāta, cik daudz meiteņu līdz ar zēniem apgūst galdniecības arodu, Olga atbild, ka ar katru gadu šī tendence pieaug.

“Šobrīd galdniecības nozarē no 85 skolēniem apmēram desmit ir meitenes. Tas nav daudz, bet katru gadu meiteņu skaits pieaug. Arī citās nozarēs, kas saistītas ar metālu vai elektrību, ir meitenes, kuras apgūst dažādas specialitātes. Latvijā meitenes laikam strādā bērnudārzos,” joko Olga un atklāj, ka arī pati iepriekš par Latviju neko daudz nav zinājusi.

“Meklēju materiālus, lasīju. Šī mēneša laikā esmu bijusi daudzās skaistās vietās. Te ir skaisti un jauki, bet kā saka, lai, cik labi nebūtu, mājās vienmēr ir vislabāk. Taču ļoti ceru, ka šāda sadarbība starp abu valstu audzēkņiem turpināsies,” tā Olga Trinklere, kura nedēļas nogalē dosies jau mājup.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

25.marts dzīvo represēto atmiņās

00:00
26.03.2025
12

Tas jāizprot jaunajai paaudzei Pavasaris, mostas daba, bet šodien Latvijā pie karogiem sēru lentes. 1949. gada 25. marta deportācijas ir viena no drūmākajām Latvijas vēstures lappusēm. Dažās dienās padomju okupantu vara otro reizi īstenoja masu deportāciju. Liepas bibliotēkā savāktas un glabājas liepēniešu, kurus no 1941. līdz 1953.gadam    skāra represijas, atmiņas.  Te jau daudzus gadus […]

Pasniegtas “Gada balvas kultūrā”

06:35
25.03.2025
43

Cēsu novadā pirmoreiz pasniegtas “Gada balvas kultūrā”. Ikviens varēja ieteikt cilvēkus, kuri, viņaprāt, par pērn ieguldīto darbu pelnījuši pagodinājumu. Laureāti saņēma pašvaldības Goda rakstu un mākslinieka Ēro Rasa darināto piemiņas balvu, kurā stiklā mirdzošā zvaigzne atgādinās, cik nozīmīgs novada kultūras dzīvē ir šis gads, kad iesākas jauna tradīcija. Katrā nominācijā bija ieteikti vairāki cilvēki, notikumi, […]

Stiprina sociālo darbinieku vērtību

00:00
25.03.2025
57

Atzīmējot Pasaules sociālo darbinieku dienu, Cēsu novada pašvaldībā godināja Sociālā dienesta darbiniekus. Vidzemes koncertzāles kinozālē svētku noskaņā sveica katras nodaļas gada darbinieku, pasniedza pateicības darbiniekiem, kuru veikumu cildināšanai bija ietikuši nodaļu vadītāji. Pēc oficiālās daļas visi noskatījās filmu “Vecāku sapulce”. Uzrunājot sociālos darbiniekus, Sociālā dienesta vadītāja Inga Kārkliņa sacīja: “Šodien vēlos izteikt visdziļāko pateicību par […]

Cēsu Valsts ģimnāzijas saime atgriežas mājās

00:00
24.03.2025
75

20.martā, pēc apjomīgiem rekonstrukcijas darbiem atklāta Cēsu Valsts ģimnāzijas atjaunotā ēka. Mācību iestāde, kuras sākotnējais nosaukums ir Cēsu Valsts vidusskola, dibināta 1925.gadā, un šogad skola atzīmē simtgadi. Ģimnāzijas vēsturiskās ēkas celtniecība sākās dažus gadus pēc skolas dibināšanas – 1937. gada pavasarī, kad kalniņā aiz sliežu ceļa svinīgi ielika pamatakmeni jaunbūvei. Tā projekta autors bija Indriķis […]

Sēja nav tikai pavasara ziņā

00:00
23.03.2025
50

“Plaukstas lieluma pavasaris” – ar tādu nosaukumu pirms aktīvās darba sezonas zemnieki satikās Agroresursu un ekonomikas institūta Priekuļu pētniecības centrā, lai  uzzinātu jaunākās tendences un citas aktualitātes zemkopībā.  Drabešu pagasta zemnieku saimniecības “Kalna Smīdes” saim­nieks Jānis Sietiņsons “Dru­vai” atzina,  ka pavasaris vienmēr ir pārdomu brīdis. “Var sēt un var nesēt, bet abos gadījumos ir jābūt […]

Aicina uzmanīties no krāpniekiem, kas iedzīvotājiem sūta īsziņas tiesas vārdā

13:16
22.03.2025
27

Valsts policija aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem, jo krāpnieki iedzīvotājiem nosūta viltus īsziņas tiesas vārdā, lai iegūtu piekļuvi bankas datiem un izkrāptu naudu – šogad šādā veidā Latvijā jau izkrāpti vairāk nekā 26 000 eiro. Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldē saņemta informācija par kārtējo krāpšanas gadījumu – šoreiz krāpnieki iedzīvotājam nosūtījuši īsziņu Tiesu administrācijas portāla tiesas.lv […]

Tautas balss

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
17
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
32
33
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Tautiskās dejas rada pavasarīgu noskaņu

11:42
20.03.2025
14
Skatītāja raksta:

“Priecājos par tradicionālo koncertu “Uzziedi dejā!”, kas notika Priekuļos. Redzēt vienuviet tik daudz labu deju kolektīvu, gan pašus priekuliešus, gan citus, ir skaisti. Guvu tik jaukus iespaidus un pavasarīgu noskaņu,” pau­da skatītāja.

Grausti pavasara saulītē

11:42
20.03.2025
28
Lasītāja Z. raksta:

“Privātīpašums ir neaizskarams, bet vai tomēr neesam to padarījuši par pārlieku neaizskaramu? Tā liek domāt grausti, kas redzami Cēsīs. Starp Vaļņu un Rīgas ielu ir īpašums, kur slienas drupas, nu gluži kā vēstures pieminekļi. Bet vieta vismaz sakārtota. Daudz bēdīgāk izskatās vecā pienotavas ēka, īpaši tas redzams tagad, kad spoži spīd sau­le, bet koki un […]

Smiltis jāslauka ar slotu, ne jāpūš ar gaisu

11:41
19.03.2025
25
Seniore raksta:

“Man ļoti nepatīk, ka pilsētas ielās smiltis tīra ar gaisa pūtējiem. Kāda no tā jēga! Smiltis tikai uzpūš gaisā, pēc tam tās nosēžas visā tuvākajā apkārtnē. Var jau būt, ka kāda ielas mala kļūst tīrāka, bet kopumā vide gan ne. Pareizāk noteitki ir ziemā sakrājušās smiltis no asfalta tīrīt ar parasto paņēmienu – slotām un […]

Sludinājumi