Pirmdiena, 22. aprīlis
Vārda dienas: Armands, Armanda

Galdniecība ne tikai zēniem

Druva
23:00
12.10.2006

Apmaiņas programmā Cēsu 4. arodvidusskolā ieradusies Olga Trinklere no Vācijas. Viņa kopā ar arodskolas audzēkņiem praktizējas galdniecības nozarē.

Kā „Druvai” pastāstīja Cēsu 4. arodvidusskolas direktors Vincents Naglis, sadarbība ar Vāciju aizsākusies jau sen.

„Bija laiks, kad pats trīs gadus strādāju Vācijā vienā komandā ar vāciešiem. Vēlāk, kad atnācu uz Cēsu 4. arodvidusskolu par direktoru, viņiem bija interese par to, ko es skolā daru. Pāris reizes atbrauca ciemos, apskatīja skolu un teica, ka varētu notikt arī audzēkņu prakses apmaiņa.

Nelielā projektā

Vācijas arodskolas audzēkņiem bija iespēja izvēlēties valsti un skolu, kurp doties praksē. Tā kā esmu labās attiecībās ar koledžas direktoru, no kuras ir atbraukusi Olga, tad meitene labprāt piekrita atbraukt uz Latviju un gūt pieredzi, kā mūsu arodskolā notiek mācības un prakse,” situāciju skaidro Cēsu 4. arodskolas direktors.

Jautāts, kāpēc praksē ieradusies meitene, direktors atbild, ka puiši nobijušies.

„Informācija par Latviju nav nemaz tik laba, kā mums, šeit dzīvojot, liekas. Tā ir tāda – postkomunisms, bijusī savienība. Pats saskāros ar situāciju, ka daudzi vācieši nemaz nezina, kur Latvija atrodas. Taču jāatzīst, ka mācību process abās valstīs notiek līdzīgi,” stāsta V. Naglis un piebilst, ka Olga Trinklere galdniecības specialitātē mācās arī Vācijā.

„Meitene droši metās

mācībās. Strādā kopā ar zēniem un ir pierādījusi, ka var strādāt līdzvērtīgi. Puiši laimīgi un labprāt darbojas ar viņu kopā, Olga brīvi runā vācu, angļu un krievu valodā. Tā kā audzēkņiem nav problēmu sazināties,” stāsta direktors un atzīst, ka Latvijā meitenes šādu specialitāti neizvēlas, jo tā nav prestiža un moderna.

„Arodizglītība

vispār kādreiz nebija

sabiedrībā prestiža. Tas stereotips ir arī tagad. Arī inercei ir liela nozīme. Šobrīd nav nevienas meitenes, kura mūsu skolā apgūtu galdniecības arodu. Bez tam sabiedrībā valda stereotipi, ka meitenes dejo, bet zēni dara daudz vīrišķīgākas lietas. Taču kāda ir reālā situācija? Mūsu kokzāģētavās šodien strādā ļoti daudz sieviešu. Cilā smagos baļķus un nekas ļauns nenotiek. Tas nav normāli. Vācijā, piemēram, ir normēts, kādu smagumu drīkst celt sieviete. Taču to var aplūkot arī no otras puses – ja sieviete, kura strādā gaterī, ir paaugstinājusi kvalifikāciju, viņa var strādāt jau citu darbu. Kaut vai pie iestatītājlentzāģa mašīnas grozīt lenti. Tur vairs nav vajadzīgs fiziskais darbs, bet gan galva un rokas,” skaidro V. Naglis.

Cēsu 4. arodvidusskolas audzēknis Jānis Liepiņš nenoliedz, ka ir priecīgs, ka puišu bariņā ir parādījusies meitene.

“Ja ir interese, kāpēc gan neapgūt šo arodu? Viņai viss izdodas ļoti labi. Šajā skolā Olga vispār ir pirmā meitene. Sākumā, mums, protams, bija neliels izbrīns, taču jau pēc pirmajām nedēļām ar situāciju apradām,” domās dalās skolas audzēknis un atklāj, ka vēlētos, lai meitenes Latvijā kopā ar zēniem apgūtu galdniecības arodu.

Pati Olga Trinklere atzīst, ka ir iejutusies skolas gaisotnē un puiši otrajā nedēļā sākuši vairāk sarunāties.

“Sākumā viņi nedaudz kaunējās. Arī pati esmu apradusi ar situāciju. Zinu, kur stāv instrumenti, kā notiek darba process,” stāsta Olga un piekrīt, ka mācību procesā ir daudz atšķirīgā.

“Vācijā mēs mācāmies pēc duālās sistēmas. Skola sadarbojas ar firmu. Sākumā katrs sameklējam firmu, kura mūs apmāca un pēc tam nosūta uz skolu, kur iegūstam diplomu. Šo arodu izvēlējos, jo man patīk telpu iekšējā apdare un iekštelpu arhitektūra. Bez tam no materiāliem vislabāk man patīk strādāt tieši ar koku,” stāsta Olga.

Jautāta, cik daudz meiteņu līdz ar zēniem apgūst galdniecības arodu, Olga atbild, ka ar katru gadu šī tendence pieaug.

“Šobrīd galdniecības nozarē no 85 skolēniem apmēram desmit ir meitenes. Tas nav daudz, bet katru gadu meiteņu skaits pieaug. Arī citās nozarēs, kas saistītas ar metālu vai elektrību, ir meitenes, kuras apgūst dažādas specialitātes. Latvijā meitenes laikam strādā bērnudārzos,” joko Olga un atklāj, ka arī pati iepriekš par Latviju neko daudz nav zinājusi.

“Meklēju materiālus, lasīju. Šī mēneša laikā esmu bijusi daudzās skaistās vietās. Te ir skaisti un jauki, bet kā saka, lai, cik labi nebūtu, mājās vienmēr ir vislabāk. Taču ļoti ceru, ka šāda sadarbība starp abu valstu audzēkņiem turpināsies,” tā Olga Trinklere, kura nedēļas nogalē dosies jau mājup.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ugunsdzēsējiem glābējiem Vidzemē 16 izsaukumi

15:43
22.04.2024
7

Aizvadītajās trīs diennaktīs, laika posmā no šī gada 19. aprīļa plkst. 6.30 līdz 22. aprīļa plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona pārvalde saņēma 16 izsaukumus – trīs izsaukumus uz ugunsgrēku dzēšanu un 13 izsaukumus uz glābšanas darbiem. Sestdien plkst. 18.04 saņemts izsaukums uz Madonas novada Cesvaines pagastu, kur divstāvu dzīvojamās mājas otrajā stāvā pie […]

Fiziskās aktivitātes - svarīgākais ieradums labas veselības uzturēšanai

15:27
22.04.2024
11

Uz jautājumu “Kurš no ieradumiem, jūsuprāt, ir vissvarīgākais veselībai?” “Mēness aptiekas” un pētījumu aģentūras “Norstat” veiktajā aptaujā 17% respondentu atbildējuši, ka tās ir regulāras fiziskās aktivitātes, savukārt 16% kā svarīgākās norādījuši regulāras veselības pārbaudes. Interesanti, ka fiziskās aktivitātes par svarīgāko ieradumu vīrieši atzinuši divas reizes biežāk nekā sievietes. Visvairāk – 25% – ar fiziskajām aktivitātēm […]

Āraiši ir īpaši, un tādiem tiem jābūt

00:00
22.04.2024
20

Āraisieši vienmēr uzsvēruši piederību īpašajai vietai Āraišiem. Jau desmit gadus aktīvākie iedzīvotāji apvienojušies Āraišu biedrībā, lai kopā risinātu ikdienas problēmas, stiprinātu identitāti un atpazīstamību, veicinātu kopienas un apkārtnes iedzīvotāju līdziesaisti, radošumu un interešu daudzveidību, paplašinātu tūrisma piedāvājumu.    Biedrības rosināti, āraisieši sanāca kopā, lai apspriestu aktuālo. Eva Koljera pastāstīja par aptaujas, kurā viedokli pau­da āraisieši, […]

Rokdarbos atmodina pavasari

00:00
21.04.2024
47

Dzērbenes pilī kā ik pavasari pagasta un kaimiņu rokdarbnieki un amatnieki rāda rudenī un ziemāpaveikto. Izstādes pamatu veido Dzērbenes tautas nama studijas “Dzērbe” dalībnieku darbi. “Gada laikā studijas vadītāja Inga Blauberga    iedrošinājusi, aizrāvusi pagasta sievas. Aizvien tiek apgūts kas jauns, pētītas    latviskās un Dzērbenes meistaru tradīcijas,” saka tautas nama un Dzērbenes amatu mājas […]

Grāmatas Braila rakstā, audio, palielinātā drukā un vieglajā valodā

00:00
20.04.2024
65

Cēsu pilsētas Valdemāra bibliotēkā, kas daudziem labāk zināma ar iepriekšējo nosaukumu Neredzīgo bibliotēka, grāmatas lasa ne tikai vājredzīgi un neredzīgi cilvēki, bet arī tie, kuriem citu iemeslu dēļ grūti lasīt parasto druku. Tas var būt gultas režīms pēc traumas, operācijas, pēc insulta, infarkta vai ir grūtības fiziski noturēt grāmatu rokās. Dienā bibliotēku vidēji ap­meklē 10 […]

Atkal brauc reibumā

11:48
19.04.2024
34

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 84 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 10 ceļu satiksmes negadījumi, bez fiziski cietušām personām. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 108 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 67 par ātruma pārsniegšanu, kā arī trijos gadījumos automašīnas vadītāji […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
33
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
17
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
35
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
29
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
43
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi