Trešdiena, 10. decembris
Vārda dienas: Guna, Judīte

Galdniecība ne tikai zēniem

Druva
23:00
12.10.2006
49

Apmaiņas programmā Cēsu 4. arodvidusskolā ieradusies Olga Trinklere no Vācijas. Viņa kopā ar arodskolas audzēkņiem praktizējas galdniecības nozarē.

Kā „Druvai” pastāstīja Cēsu 4. arodvidusskolas direktors Vincents Naglis, sadarbība ar Vāciju aizsākusies jau sen.

„Bija laiks, kad pats trīs gadus strādāju Vācijā vienā komandā ar vāciešiem. Vēlāk, kad atnācu uz Cēsu 4. arodvidusskolu par direktoru, viņiem bija interese par to, ko es skolā daru. Pāris reizes atbrauca ciemos, apskatīja skolu un teica, ka varētu notikt arī audzēkņu prakses apmaiņa.

Nelielā projektā

Vācijas arodskolas audzēkņiem bija iespēja izvēlēties valsti un skolu, kurp doties praksē. Tā kā esmu labās attiecībās ar koledžas direktoru, no kuras ir atbraukusi Olga, tad meitene labprāt piekrita atbraukt uz Latviju un gūt pieredzi, kā mūsu arodskolā notiek mācības un prakse,” situāciju skaidro Cēsu 4. arodskolas direktors.

Jautāts, kāpēc praksē ieradusies meitene, direktors atbild, ka puiši nobijušies.

„Informācija par Latviju nav nemaz tik laba, kā mums, šeit dzīvojot, liekas. Tā ir tāda – postkomunisms, bijusī savienība. Pats saskāros ar situāciju, ka daudzi vācieši nemaz nezina, kur Latvija atrodas. Taču jāatzīst, ka mācību process abās valstīs notiek līdzīgi,” stāsta V. Naglis un piebilst, ka Olga Trinklere galdniecības specialitātē mācās arī Vācijā.

„Meitene droši metās

mācībās. Strādā kopā ar zēniem un ir pierādījusi, ka var strādāt līdzvērtīgi. Puiši laimīgi un labprāt darbojas ar viņu kopā, Olga brīvi runā vācu, angļu un krievu valodā. Tā kā audzēkņiem nav problēmu sazināties,” stāsta direktors un atzīst, ka Latvijā meitenes šādu specialitāti neizvēlas, jo tā nav prestiža un moderna.

„Arodizglītība

vispār kādreiz nebija

sabiedrībā prestiža. Tas stereotips ir arī tagad. Arī inercei ir liela nozīme. Šobrīd nav nevienas meitenes, kura mūsu skolā apgūtu galdniecības arodu. Bez tam sabiedrībā valda stereotipi, ka meitenes dejo, bet zēni dara daudz vīrišķīgākas lietas. Taču kāda ir reālā situācija? Mūsu kokzāģētavās šodien strādā ļoti daudz sieviešu. Cilā smagos baļķus un nekas ļauns nenotiek. Tas nav normāli. Vācijā, piemēram, ir normēts, kādu smagumu drīkst celt sieviete. Taču to var aplūkot arī no otras puses – ja sieviete, kura strādā gaterī, ir paaugstinājusi kvalifikāciju, viņa var strādāt jau citu darbu. Kaut vai pie iestatītājlentzāģa mašīnas grozīt lenti. Tur vairs nav vajadzīgs fiziskais darbs, bet gan galva un rokas,” skaidro V. Naglis.

Cēsu 4. arodvidusskolas audzēknis Jānis Liepiņš nenoliedz, ka ir priecīgs, ka puišu bariņā ir parādījusies meitene.

“Ja ir interese, kāpēc gan neapgūt šo arodu? Viņai viss izdodas ļoti labi. Šajā skolā Olga vispār ir pirmā meitene. Sākumā, mums, protams, bija neliels izbrīns, taču jau pēc pirmajām nedēļām ar situāciju apradām,” domās dalās skolas audzēknis un atklāj, ka vēlētos, lai meitenes Latvijā kopā ar zēniem apgūtu galdniecības arodu.

Pati Olga Trinklere atzīst, ka ir iejutusies skolas gaisotnē un puiši otrajā nedēļā sākuši vairāk sarunāties.

“Sākumā viņi nedaudz kaunējās. Arī pati esmu apradusi ar situāciju. Zinu, kur stāv instrumenti, kā notiek darba process,” stāsta Olga un piekrīt, ka mācību procesā ir daudz atšķirīgā.

“Vācijā mēs mācāmies pēc duālās sistēmas. Skola sadarbojas ar firmu. Sākumā katrs sameklējam firmu, kura mūs apmāca un pēc tam nosūta uz skolu, kur iegūstam diplomu. Šo arodu izvēlējos, jo man patīk telpu iekšējā apdare un iekštelpu arhitektūra. Bez tam no materiāliem vislabāk man patīk strādāt tieši ar koku,” stāsta Olga.

Jautāta, cik daudz meiteņu līdz ar zēniem apgūst galdniecības arodu, Olga atbild, ka ar katru gadu šī tendence pieaug.

“Šobrīd galdniecības nozarē no 85 skolēniem apmēram desmit ir meitenes. Tas nav daudz, bet katru gadu meiteņu skaits pieaug. Arī citās nozarēs, kas saistītas ar metālu vai elektrību, ir meitenes, kuras apgūst dažādas specialitātes. Latvijā meitenes laikam strādā bērnudārzos,” joko Olga un atklāj, ka arī pati iepriekš par Latviju neko daudz nav zinājusi.

“Meklēju materiālus, lasīju. Šī mēneša laikā esmu bijusi daudzās skaistās vietās. Te ir skaisti un jauki, bet kā saka, lai, cik labi nebūtu, mājās vienmēr ir vislabāk. Taču ļoti ceru, ka šāda sadarbība starp abu valstu audzēkņiem turpināsies,” tā Olga Trinklere, kura nedēļas nogalē dosies jau mājup.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Piparkūkas, vaska sveces, egļu smarža un dziesmas

00:00
10.12.2025
66

Skan Ziemassvētku dziesmas, muzicē Aivars Lapšāns. Tā ir sestdiena, kad Cēsu tirgus rosība dzirdama tālu, jo daudzi laiku velta, lai iepirktos. Jau rīta agrumā cēsnieki un iebraucēji no pagastiem ir klāt īpašajā Zie­massvētku tirdziņā. Tirdzi­nie­ki stendos radījuši gaidāmo svētku noskaņu, piedāvā gan saldus, gan ceptus, žāvētus, skābētus un marinētus kārumus, gan kaut ko jauku daiļumam […]

Ceļ pirmo zemas īres maksas daudzdzīvokļu māju Cēsīs

00:00
09.12.2025
273

Iemūrēta laika kapsula un nosvinēti spāru svētki pirmajai zemas īres maksas daudzdzīvokļu mājai Cēsīs, kas ir Lāču ielā 9. Būvdarbus plānots pabeigt pirms termiņa, jau nākamā gada maija beigās. Energoefektīvajā daudzdzīvokļu namā būs pieejami 56 dzīvokļi, kuros ievākties varēs sākt vasaras beigās. Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozen­bergs pirms kapsulas iemūrēšanas uzsvēra, ka šī ir […]

Grāmatu nams svin 20 gadu jubileju

00:00
08.12.2025
75

Vēsturiskajā namā Cēsīs pašā Rīgas ielas sākumā nemainīgi ir rosība – neatkarīgi, vai tā ir darba diena vai sestdiena, bet vienmēr ir lasītāji, kuri vēlas uzzināt par jaunākajiem izdevumiem un tos arī iegādājas. 3. decembrī izdevniecības “Zvaigzne ABC” grāmatu nams sirsnīgā noskaņā ar sveicieniem, laba vēlējumiem un dziesmām ģitāras pavadījumā atzīmēja 20 gadu jubileju. Grāmatnīcas vadītāju […]

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
74

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
106

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
203

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
29
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
35
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
34
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
43
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
33
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi