Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienība Priekuļu laukaugu selekcijas institūta teritorijā organizēja kartupeļu svētkus „Nenovērtētais dārgums – kartupelis”. Tie šogad ir īpaši, jo ANO 2008. gadu jau pērn pasludināja par Starptautisko kartupeļa gadu.
Vai zināji, ka citās valstīs kartupeli sauc par potato,
kartofler,
aardappel, batata, izambane? Kartupeļu nosaukumi ir tikai maza daļiņa no tā, ko nezinām par šo ikdienā lietoto gardumu. Taču, daudzas nezināmās lietas uzzinot, kartupelis patiešām var pārvērsties par īpašu dārgumu.
Kartupelis pabaro izsalkušos
Tā apgalvo Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūta pētniece Ilze Skrabule. „Pasaulē kartupeli ļoti ciena. Kādēļ tam piešķirts šāds gods, ka 2008. gads pasludināts par kartupeļa gadu? Tādēļ, ka tas ir ļoti augstvērtīgs, sātīgs pārtikas produkts, ar augstu uzturvērtību, turklāt tas spēj pabarot daudz izsalkušo. Iestādot vienu bumbuli, varam iegūt pat pusspaini kartupeļu!” skaidro I. Skrabule.
Šis iemesls ir ļoti būtisks, lai kartupeli celtu godā un rosinātu diskusijas par kartupeli kā nākotnes produktu, kas varētu palīdzēt pabarot nabadzīgos daudzās valstīs. Jau tagad novērojama tendence pārtikas cenām pakāpeniski pieaugt visā pasaulē, turklāt vairākās valstīs pārtika sāk kritiski pietrūkt. Tai pat laikā tiek prognozēts, ka nākamajās divās dekādēs pasaules iedzīvotāju skaits pieaugs pat par vairāk nekā 100 miljoniem cilvēku gadā. Turklāt 95% šī pieauguma prognozēts tieši attīstības valstīs, kur nabadzības problēma ir vairāk nekā aktuāla. Eksperti uzskata, ka kartupelis varētu būt piemērots produkts cilvēku pabarošanai.
Jau tagad kartupeļi tiek audzēti vairākās Āfrikas valstīs, lielākoties ar mērķi pabarot nabadzīgos.
Augstvērtīgs, bet diētisks produkts
“Kartupeļi ir pilnvērtīgs pārtikas produkts. Ogļhidrāti, ciete, cukuri ir lielisks enerģijas avots muskuļiem un smadzenēm. Proteīns palīdz saglabāt veselību. Tas ir augstvērtīgs, diētisks, tai pat laikā sātīgs produkts,” uzskata I. Skrabule.
Pētniece skaidro, ka kartupeļu sastāvā ir daudz ūdens, taču to raksturo kā dzīvo, bioloģiski aktīvo ūdeni. Galvenā kartupeļu sastāvdaļa ir ogļhidrāti, kas nodrošina enerģiju. I. Skrabule uzsver: „Nevajag domāt, ka kartupeļos esošie ogļhidrāti veicina aptaukošanos, kartupeļu cietes molekulas ir salīdzinoši garas un sazarotas, pārtikas uzņemšanas procesā tās neiesaistās rezervju jeb taukaudu veidošanā. Ja kopā ar kartupeli lietojam treknu mērci vai majonēzi, tad gan tauku uzkrājums garantēts. Kartupeļu sastāvā turklāt ir šķiedrvielas, kas gan vairāk ir mizā, ne mīkstumā, tādēļ kartupeli labāk ēst nemizotu. Šīs šķiedrvielas ir svarīgas, jo veicina zarnu darbību, samazina holesterīna līmeni asinīs un palīdz liekā svara samazināšanā. Tauki kartupelī ir ļoti minimāli, tādēļ, ja gatavošanas procesā netiek lietotas taukainas piedevas, kartupelis nenodrošinās taukvielas.
Kartupeļi neietekmē asinsspiedienu, bet sastāvā esošais proteīns palīdz to pat regulēt. Tie regulē arī zarnu darbību, kas īpaši svarīgi ir sēdošā darba veicējiem. Holesterīnu tie nesatur vispār. Kartupeli var raksturot kā minerālvielu un vitamīnu kokteili. Tajos ir daudz un dažādi vitamīni, piemēram, C, B6, B1, kā arī minerālvielas, piemēram, kalcijs, varš, cinks un dzelzs.” Svarīgi, kā gatavo
Lai gan kartupelis ir ļoti augstvērtīgs un veselīgs, tomēr šo īpašību saglabāšanos vai zudumu būtiski ietekmē pagatavošanas veids.
Pētnieki izanalizējuši, ka, kartupeļus vārot, C vitamīns var zust līdz 25%, turklāt samazinās arī minerālvielu daudzums. Taču kaloriju daudzums gan ir neliels. Kartupeļus cepot, kaloritāte un tauku daudzums palielinās ievērojami. Tas saistīts ar taukvielām, kas tiek izmantotas cepšanā. Diemžēl C vitamīns zūd līdz pat 45%, turklāt veidojas kancerogēnās vielas.
I. Skrabule atklāj, ka tik populārajā kartupeļu ēdienā – čipsos – kaloritāte, tauku saturs, kā arī kancerogēno vielu daudzums ir pieaudzis. Taču C vitamīns, kā arī citas vērtīgās vielas zudušas lielā mērā.
Tomēr ir vismaz divi kartupeļu pagatavošanas veidi, kurus izmantojot, uzturvērtība saglabājas. „Lielisks gatavošanas veids ir nemizotu kartupeļu cepšana cepeškrāsnī. Šādi gatavojot, kaloritāte nedaudz palielinās, tomēr saglabājas visas vielas, tai skaitā arī šķiedrvielas, turklāt arī C vitamīns zūd tikai nedaudz. Otrs, pat nedaudz veselīgāks veids ir nemizotu kartupeļu tvaikošana. Arī šādi kartupeļu uzturvērtība saglabājas,” skaidro I. Skrabule.
Latvijā tāpat kā citur pasaulē izplatīti ir kartupeļi ar gaišas – baltas vai dzeltenas krāsas bumbuļu mīkstumu. Tomēr citviet pasaulē ir arī kartupeļi ar krāsainu – rozā vai violetu mīkstumu. I. Skrabule atklāj, ka tie ir pat labāki uzturvērtības ziņā, jo tajos ir daudz antioksidantu. Amerikā, piemēram, no krāsainajiem kartupeļiem ražo čipsus, bet Somijā ekskluzīvs ēdiens ir kartupeļu biezputra zilā krāsā. Interese par kartupeli palielinās
Ja Dienvidamerikā, Andu kalnos, kartupeļi iecienīti ir jau vairāk nekā astoņus gadsimtus un kopš 16. gadsimta, kad kartupeļus Eiropā ieveda spāņu karotāji, tie pazīstami arī Eiropas valstīs, tad mūsdienās kartupeļus audzē apmēram 190 000 km2 lielā platībā visā pasaulē. Tagad tos audzē arī tur, kur agrāk to nedarīja. Pašlaik pasaulē lielākā kartupeļu ražotājvalsts ir Ķīna, kas saražo 20% no pasaules kopējās kartupeļu ražas. Ķīna un Indija kopā saražo trešdaļu no kartupeļu produkcijas.
I. Skrabule stāsta, ka Eiropā kartupeļu audzēšanas platības samazinās, tomēr daudzās valstīs tiek meklēti aizvien jauni risinājumi kartupeļu platību un izmantošanas palielināšanā. Interesanti, ka Peru valdība pieņēmusi lēmumu samazināt kviešu importu, bet tā vietā mudināt patērētājus pārtikā lietot maizi, kuras sastāvā ir kartupeļu milti. Taču Ķīnā lauksaimniecības eksperti ierosinājuši, ka kartupelis varētu kļūt par galveno aramzemēs audzējamo kultūru. Arī Indija plāno palielināt kartupeļu ražošanas apjomus.
Latvijā 2006. gadā kartupeļus audzēja 45 100 ha lielā platībā un kopraža bija 550 900 tonnu. Tas, vērtējot pasaules mērogā, nav pārāk daudz, lielražotāju valstu vidū mēs neiekļūstam. Tomēr pēc kartupeļu patēriņa gan ierindojamies piektajā vietā pasaulē.
Lai gan kartupelis latviešiem ir ikdienišķs ēdiens, tomēr nevar noliegt, ka arī iecienīts un svētkos galdā celts visdažādākajos veidos – cepts, vārīts, tvaicēts, biezputrā sagatavots, kā arī pievienots sacepumiem, salātiem un zupām. Tādēļ atliek secināt, ka arī mums tas ir nenovērtējams dārgums. „Kartupelim sava vieta ir arī mūsu tautas kultūrā, kaut vai galda kultūrā. Nenoliedzama ir arī vieta valsts ekonomikā,” secina I. Skrabule.
Komentāri