Kamēr citviet plosījās negaiss, Eduarda Veidenbuma muzejā “Kalāči” bija kā miera ostā. Pirmais jauniešu rīkotais mūzikas un mākslas festivāls “Veidenfests” pulcēja ap 400 apmeklētāju no tuvienes un tālienes – arī Liepājas, Ventspils, Skrundas, Jelgavas, Aizkraukles, Preiļiem.
Mūzikas programmā īpašs notikums bija Ievas Akurateres un Jura Kulakova uzstāšanās ar programu “7 ar pus dziesmas ar Veidenbauma vārdiem”, kas vienoja gan ilggadējus mūziķu cienītājus, gan arī jauniešus. Muzeja vadītāja Andra Ķīse teic, ka šajā festivālā Ievai Akuraterei un Jurim Kulakovam noteikti bija jābūt, jo tieši viņi simbolizē Veidenbauma gara brīvību.Vakara gaitā uz skatuves kāpa arī Vilkapuķe, Grēcīgie partizāni, Chris May un citi.
Dzejas programmā piedalījās dzejnieki un rakstnieki Raimonds Ķirķis, Māra Ulme, Andris Akmentiņš, Ieva Melgalve, Agnese Rutkēviča, Rvīns Varde, Endija Velīna Rībena, aicinot apmeklētājus uz dzejas darbnīcu, diskusiju, kā arī iedrošinot piedalīties Dzejas slamā.
Ieva Melgalve atzinīgi vērtē festivālu, īpaši izceļot to, ka jaunieši vispirms strādājuši paši ar sevi: “Tas ir pareizi – vispirms saprast sevi, savas spējas un tad radīt produktu citiem. Mūsdienu jauniešos vērojama ieinteresētība sevī un dzīvē. Viņi nebaidās un pārliecinoši dara, sekojot savai iekšējai sajūtai, nevis tam, kā būtu jābūt pareizi. Pavisam noteikti ir jūtams, ka šiem jauniešiem pašiem patīk tas, ko viņi dara, bet daudzos projektos tā vairs nav. Jebkurš, kurš ir klātesošs, uzreiz jūt un redz šo atšķirību. Pat ja pirmajos gados cilvēki vēl nesaprot, ko no šāda pasākuma sagaidīt, ar laiku viņi pavelkas un ir gatavi mērot tālāku ceļu, lai to apmeklētu.” Rakstniece arī piebilst: “Esmu pārsteigta par programmas daudzveidību. Visvairāk mani pārsteidza, ka festivālā ir arī performances, jo tās kā reiz ir tās, kas Latvijā tiek rīkotas diezgan maz un koncentrējas Rīgā. Tas, ko jaunieši dara, ir patiesi labs, jēdzīgs un vajadzīgs.”
Festivāla laikā mākslas pasaule bija jaušama visapkārt – ikviens varēja ziedot matu šķipsnu mākslas darba tapšanai, pabūt ar sevi, ļaujoties zemes mākslai, veidojot lielformāta gleznu “Iekšējais ES”, atpūšoties sūnu gultā, “Zāļu mājā” vai māla vannā, baudot koku terapiju, kur varēja meklēt atbildes uz jautājumiem – ko man nozīmē miers, kādas ir manas lielākās bailes, no kā es izvairos, kādi ir mani nepareizie priekšstati par sevi, ko es visvairāk vēlos sasniegt. Notika kustību un mākslas meditācijas, kā arī performance “Cilvēks kā kanva”.
Andris un Elīna par festivālu bija uzzinājuši internetā un atbraukuši no Rīgas. Elīna piedalījās lielformāta gleznas veidošanā, Andris ar meitiņu Umu viņu atbalstīja. Andris teic: “Braucām uz šejieni bez jebkādām ekspektācijām un esam ļoti apmierināti, viss ir labi.” Maija Zālamane un Laima Varta bija atbraukušas no Valmieras, jo labprāt apmeklē pasākumus, kas notiek “Kalāčos”. Laima Varta stāsta: “Ir tik daudz darbnīcu, jaunieši ar mīlestību domājuši par apmeklētājiem, tas jūtams ik uz soļa.” Maiju Zālamani īpaši uzrunājusi Ievas Akurateres un Jura Kulakova uzstāšanās, kā arī tikšanās ar dzejniekiem: “Bet visu caurvij daba, miers un rāmums, kas ir tieši šeit, “Kalāčos”.
Viena no festivāla organizētājām Marta Šmite, vērojot pasākuma norisi, secina: “Prieks, ka cilvēki ir drosmīgi un ir atbraukuši uz festivālu, kas vēl nav līdz galam izprasts, izbauda visu, ko tas var dot. Te tiešām kopā ir tik dažādi cilvēki, tieši, kā bijām iecerējuši.” Muzeja vadītāja Andra Ķīse vērtē: “Visās jomās valda brīvais gars, ir jauki, ka šī vieta ir dzīva un nav sastingusi. Prieks, ka, neskatoties uz aktivitāšu daudzumu, ikviens var atrast arī mieru, jo tieši to arī vēlamies dot cilvēkiem, ka viņi, baudot kultūru, mākslu un mūziku, padomā par sevi, pabaro savu dvēseli ar tai nepieciešamo sajūtu un emocijām.”
Festivālu rīkoja brīvprātīga jauniešu grupa sadarbībā ar Eduarda Veidenbauma muzeju “Kalāči”, Dzērbenes jauniešu centru, biedrību “KasTe” un Cēsu novada pašvaldību.
Komentāri