Joprojām turpinās peripetijas ap a/s “CATA” autoostas likteni. Kur tai būt – būvēt jaunu ēku vai atrasties a/s “Latvijas Dzelzceļš” (“LDz”) piederošajā stacijas celtnē?
Lai arī 26. maijā “Druvas” redakcijā pie apaļā galda sēdās Cēsu domes, rajona padomes un a/s “CATA” pārstāvji un sacīja, ka priekšdarbi notiek un jau vasaras beigās, iespējams, sāksies jaunās autoostas celtniecība, dome joprojām turpina sarunas ar “Latvijas Dzelzceļu”.
Cēsu pašvaldības vadītāji 10.jūnijā pilsētas domē tikās ar “LDz” pārstāvjiem – tehniskā direktora vietnieku nekustamā īpašuma jautājumos Vitoldu Suksi un tehniskās vadības nekustamā īpašuma reģistrācijas daļas vadītāju Aivaru Deksni. Uz sarunu bija ieradies arī “CATA” valdes priekšsēdētājs Māris Ozoliņš un izpilddirektors Andris Malkavs. Rajona padome jau iepriekš pilsētas domei rakstiskā veidā bija apliecinājusi, ka sarunā nepiedalīsies.
Uzsākot sarunu, pilsētas domes priekšsēdētājs Gints Šķenders teica: “Sadarbībai ar “LDz” ir gara vēsture, to šobrīd negribētu pārstāstīt. Taču gala rezultāts ir tāds, ka Cēsu dzelzceļa stacijas ēka ir palikusi “LDz” īpašumā. Taču pilsētas dome vēlējās un cerēja, ka tajā varētu atrasties arī autoosta. Līdz šim par šo jautājumu mums nebija izdevies vienoties. Un pašreizējā situācija ir tāda, ka jau projekta stadijā ir jaunā autoosta Cēsīs, Raiņa ielā 33. Taču varbūt ir iespējams vēl ko mainīt?”
Pēc dzirdētā ievada “LDz” ieņēma visai kareivīgu nostāju un uzdeva “CATA” pārstāvjiem jautājumu,
kad viņi pēdējo reizi ar “LDz” ir kontaktējušies.
A. Malkavs norādīja: “Šī gada sākumā “LDz” jautājām, vai paredzēts ēku remontēt, par iespējām ierīkot apkuri, kanalizāciju un ūdensvadu. Jautājām, vai šajā sakarā “LDz” ir kādi tuvāki plāni vai projekti. Jāpiebilst, ka Ministru kabineta noteikumi, kas attiecas uz autotransportu, ir strikti, bet dzelzceļa pasažieru pārvadājumiem tie ir izplūduši. Faktiski Latvijas brīvvalstī noteikumi, kas šajā jomā būtu jāievēro vai jāpilda dzelzceļniekiem, nemaz nav izvirzīti. Mēs gadu desmitus no jums nomājam telpas, krāsnis ir pavisam nolietotas, ūdensvada, tualetes nav. Prasības, kas izvirzītas mums kā
pārvadātājiem, atrodoties “LDz” telpās, izpildīt nevaram.”
Optimistiski noskaņots, V. Suksis norādīja, ka “CATA” vadītājiem jau sen vajadzējis vērsties ar priekšlikumiem par sadarbību.
“Neredzu īpašas problēmas. Tikai jādomā par finansējumu, jo “Latvijas Dzelzceļam” šādas naudas nav. Varētu talkā aicināt pašvaldību, domāt par ilgtermiņa līgumiem. Bet šādu sarunu nav bijis. Nevaru atbildēt par savu priekšgājēju darbībām. Es novelku līniju, neraugos pagātnē, mums ir jāsāk dzīvot tālāk. Dzelzceļnieki šobrīd ir atvērti sarunām. Ja ir kādi priekšlikumi, mēs izskatīsim. Ja nebūs šajās telpās autoostas, būs kādi komercobjekti. Bet kāpēc lai mēs neatbalstītu autoostu?” retorisku jautājumu uzdeva “LDz” pārstāvis, dodot vārdu a/s “CATA” valdes priekšsēdētājam Mārim Ozoliņam, kurš jautāja: “Kad jūs, Sukša kungs, šo saimniecību esat pārmantojis?”
“Oficiāli ar pagājušā gada jūliju. Taču “LDz” ir pārāk liels uzņēmums, lai to īsā laikā saprastu un sakārtotu. Kopumā akciju sabiedrībai ir 16 tūkstoši hektāru zemes, apmēram trīs tūkstoši nekustamo īpašumu vienību jeb ēku, nemaz nerunājot par inženiertehniskām būvēm. Taču esmu ar jums gatavs runāt arī par ilgtermiņa nomas līgumu, kas varētu būt 25 vai 50 gadi,” tā V. Suksis.
M. Ozoliņš norādīja, ka runa nav tikai par to, lai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējs “CATA” varētu iegūt ilgtermiņa nomas līgumu vai pāris telpu vairāk, par kurām līdz šim nav bijis iespējams vienoties.
“Runa ir arī par infrastruktūru – ūdensvadu, kanalizāciju, siltuma apgādi. Vai “LDz” ir gatavs līdzdarboties un ieguldīt finansējumu šiem labiekārtojumiem? Nedomāju, ka rajona padome “LDz” īpašumiem iekārtos apkuri vai ūdensvadus,” piebilda M. Ozoliņš, saņemot atbildi no V. Sukša: “ Jā, “LDz” vēsturiski šīs tualetes ir izbūvējis, bet nevienā likumā nav prasīts, ka dzelzceļam tās būtu jāuztur. To savā laikā esmu stāstījis gan Jūrmalas, gan Jelgavas pašvaldībai. Mūsu pienākums nav uzturēt tualetes. Tā ir bijusi mūsu labā griba. Šobrīd šīs tualetes ir tādas, kādas ir. Var pasaukt sanitāro inspekciju un aizvērt ciet. Bet vai tas būs risinājums? Domāju, ka tā ir kopēja problēma, kas nav jārisina mums vieniem pašiem.”
Pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Mihaļovs norādīja: “Problēma ir tāda, ka ne “CATA” ar jums, ne jūs (“LDz”) ar “CATA” nerunājat. Tas pats attiecas arī uz rajona padomi. Arī tagad jūs neviens konkrētus piedāvājumus neizvir-zāt! Visi gaida debess mannu un to, ka kāds jūsu vietā kaut ko izdarīs!” bilda priekšsēdētāja vietnieks.
“Nē, mēs esam gatavi runāt un meklēt kopīgus risinājumus. Ja “CATA” nevēlas ar mums sadarboties, tad meklēsim citus variantus,” noteica V. Suksis.
“Nevajag runāt par nevēlēšanos sadarboties, jo ar dzelzceļniekiem ir runāts vairāku gadu garumā. Jums tomēr vajadzēja paskatīties, kas
vēsturiski bijis, kādus jautājumus gadu gaitā esam risinājuši un ne-esam tos varējuši atrisināt. Līdz šim bijis vienīgi pilnīgs atteikums un nekonstruktīvas sarunas,” argumentēja M. Ozoliņš.
V. Suksis atkārtoti norādīja, ka “LDz” beidzot ir gatavs diskutēt un risināt jautājumu, lai autoostu integrētu dzelzceļa ēkā. Viņš gan nenoliedz arī variantu, ka vilciens ir aizgājis, proti, nedaudz par vēlu runāt par šiem jautājumiem.
“Jūs paužat viedokli, ka esat gatavi sadarbībai, bet neesat apstiprinājuši, ka piekrītat iesaistīties ar investīcijām sava īpašuma sakārtošanā. Ja šobrīd runa ir tikai par nomnieku līdzekļiem, tad tas nav nopietni. Un kad “LDz” paredz sākt kaut ko darīt dzelzceļa ēkas uzlabošanā? Nākošo… daudzo gadu garumā? Vai jūs varat pateikt, ka jau nākamā gada budžetā “LDz” ir paredzējis līdzekļus, lai piedalītos ēkas rekonstrukcijā?” jautājumu uzdeva M. Ozoliņš, uz ko saņēma īsu atbildi no V. Sukša: “Varam izskatīt…”
“Gribu arī saprast, vai “CATA” vadītājiem ir kāds viedoklis un redzējums par variantu, kurā autoosta varētu atrasties dzelzceļa stacijas ēkā. Jums saka, ka “Latvijas Dzelzceļš” ir gatavs sadarboties. Jebkurā variantā “CATA” un rajona padome neizbēgs no jautājuma par līdzekļu ieguldīšanu,” piebilda A. Mihaļovs, norādot, ka “CATA” līdzekļus varētu ieguldīt arī stacijas ēkas renovēšanā.
“Bet tad “LDz” ir jābūt ģenerāluzņēmējam, ne “CATA” vai rajona padomei. Mums nav jāizbūvē ne apkure, ne ūdensvads,” bilda “CATA” izpilddirektors A. Malkavs, saņemot atbildi no A. Mihaļova: “Autoostu pirmām kārtām vajag “CATA” un rajona padomei!”
“Vai tiešām mūsu uzņēmumam būtu jāremontē “LDz” īpašuma ēkas?” neizpratnē jautāja A. Malkavs.
“Lai nu kā, gan pilsētas domi, gan mūs, pasažieru pārvadātājus, “LDZ” savulaik ir uzmetis. Esam gaidījuši un gaidījuši. Man šobrīd ir diezgan grūti noticēt, Sukša kungs, jūsu kvēlajai runai,” pauda M. Ozoliņš.
Sarunas noslēgumā, kad tika uzdots jautājums, vai “CATA” ar “LDz” turpinās sarunas, vai tās izbeigsies uz visiem laikiem, A. Malkavs sacīja: “Uz visiem laikiem – tā nevar teikt. Nomainās amatpersona un, redzat, viss mainās. Mēs ejam to ceļu, kuru šobrīd esam iesākuši. Šī saruna ir novēlota, mēs būtu bijuši priecīgi, ja tā būtu notikusi pirms
gada vai pusgada. Taču jāpiebilst, ka 31. martā mūsu uzņēmumam beidzās telpu īres līgums ar “LDz”, bet jums pat neinteresē, ka mēs nemaksājam nomas maksu. Nemitīgi zvanām uz “LDz” un atgādinām par līguma pārslēgšanu, bet vēl līdz šai dienai dokumentu neesam saņēmuši. Tad kāda mums ir sadarbība? Tāpēc ir ļoti grūti noticēt, ka mēs tagad kopā strādāsim. Iet laiks, top jaunās autoostas skiču projekts, kuru mums arī neviens par velti netaisa,” sacīja A. Malkavs un deva vārdu M. Ozoliņam: “Nevaram teikt hop, visu pamest novārtā un atkal pusgadu skatīties, ko izdomās “LDz”. Pasažieriem autoostu vajag jau tagad.”
Sarunas noslēgumā tika pieņemts lēmums, ka “LDz” nedēļas laikā sniegs rakstisku atbildi a/s “CATA”, rajona padomei un pilsētas domei, kurā norādīs, uz kādiem nosacījumiem ir gatavs slēgt līgumu – par kādu ilgtermiņa nomu var būt runa, kā varētu notikt turpmākā sadarbība, cik daudz līdzekļu “LDz” ir gatavs ieguldīt Cēsu dzelzceļa stacijas ēkas renovēšanā, kāda varētu būt potenciālā nomas maksa.
Ir nolemts
Rajona padomes priekšsēdētājs Andris Neimanis:
– Sarunā ar “Latvijas Dzelzceļu” atteicos piedalīties, jo esam nolēmuši, ka autoostu būvēsim Cēsīs, Raiņa ielā 33. Pagājušajā nedēļā, sazinoties ar G. Šķenderu, vienojāmies, ka jaunās autoostas būvniecības process ir sācies un neredzam vajadzību piedalīties sarunā, kas skar Cēsu dzelzceļa stacijas ēkas nākotni. Teicu, ja kārtējo reizi notiks sarunas par autoostu, tas apliecinās, ka pilsētas dome ir pret jaunās autoostas būvniecību. Pilsētas domes priekšsēdētājs norādīja, ka nav ieinteresēts bremzēt celtniecību. Vienojāmies, ka šis lēmums no “LDz” nāk par vēlu. Tāpēc mēs turpinām darbu, lai uzsāktu autoostas celtniecību. Neuzskatām, ka ar “LDz” būtu kaut mazākā iespēja vienoties par kaut ko, kas gadiem ilgi nav sagaidīts. Jādomā plašāk
Pilsētas domes priekšsēdētājs Gints Šķenders:
– Trešdien, 11. jūnijā, Rīgā ar satiksmes ministru Aināru Šleseru tikās Cēsu novadu veidojošo pašvaldību vadītāji un sarunā aizskārām arī Cēsu dzelzceļa stacijas ēkas likteni. Arī A. Šlesers atzina, ka loģiski būtu, ja Cēsu stacijas ēkā atrastos arī autoosta. Un mans priekšlikums ir tāds, ka autoostai vajadzētu atrasties dzelzceļa ēkā. Un oficiāls lēmums par to, ka rajona padome piešķir finansējumu jaunās autoostas būvniecībai, vēl nav pieņemts. Domāju, ka šis jautājums jārisina pēc būtības. Vēl nekas neatgriezenisks nav noticis. Protams, jaunās autoostas skices un izdotā nauda ir jāņem vērā, bet tie vēl nav ne desmiti, ne simti tūkstoši latu. Negribu neko uzspiest ar varu. Lai situāciju, kāds būs autoostas liktenis, izvērtē arī citi rajona padomes locekļi.
Komentāri