Visā Latvijā risinājās Ēnu diena, kuras laikā tūkstoši skolas jauniešu iepazina dažādas profesijas, tajās strādājošo ikdienu. Ēnu dienas mērķis ir iepazīstināt skolēnus ar dažādu profesiju un nozaru prasībām, lai palīdzētu izvēlēties nākotnes specialitāti un sagatavoties darba tirgum.
Ēnotāju netrūka arī Cēsu pusē, pašvaldībās, iestādēs un uzņēmumos bija manāmi skolu jaunieši, kuri iepazinās ar kādu no profesijām, ar konkrētās iestādes, uzņēmuma darbu. “Druva” pārliecinājās, ka ēnotāji ieradušies arī Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Instruktoru skolā. Skolas Administratīvās nodaļas galvenā speciāliste, virsseržante Aija Gaigala pastāstīja, ka kopumā skolā vakar viesojās 13 ēnotāji – astoņi no Rīgas un pieci puiši no Amatas novada Nītaures vidusskolas.
“Druva” Instruktoru skolā ieradās brīdī, kad ēnotāji sēdēja mācību klasē, kur instruktors kursantiem stāstīja par pavēļu sagatavošanu.
Nītaures vidusskolas 10.klases puiši Niks Dilendorfs un Jānis Viktorovs atzina, ka jau sen esot doma dzīvi pēc skolas beigšanas saistīt ar bruņotajiem spēkiem.
“Esmu te pirmo reizi, ierados, lai redzētu, kā notiek instruktoru mācības, lai pārbaudītu, vai mana izvēle ir pareiza. Pēc pirmajām nodarbībām ir sajūta, ka šī tiešām varētu būt joma, kas man piemērota. Protams, armija vairāk saistās ar ieročiem, fiziskajām aktivitātēm, bet saprotu, ka nākas arī sēdēt klasē un mācīties teoriju. Atzīšos, ir interesanti paklausīties,” teica J. Viktorovs.
Uz jautājumu, kas vilina armijā, N. Dilendorfs atzina, ka patīk aktīvas lietas, sportiskās nodarbes, ieroči: “Šī ir pirmā iepazīšanās ar armijas dzīvi, vēl jau ir laiks padomāt, ko darīt pēc skolas beigšanas. Bet šeit ir interesanti.”
Pēc teorijas nodarbībām puišus gaidīja arī “saldais ēdiens” – iespēja iejusties kursantu lomā un darboties ar ieročiem. Pēc tam sekoja arī kopīgas pusdienas un tikšanās ar Instruktoru skolas komandieri Reini Baško.
A. Gaigala pastāstīja, ka katru gadu Ēnu dienā skolā viesojas vairāk nekā desmit jauniešu: “Vēlamies jauniešus ne tikai iepazīstināt ar viņu iespējamo nākotnes profesiju, bet ļaut viņiem iepazīt, kas ir armija, kā norit tās ikdienas dzīve. Mūs varbūt redz parādēs, kaut kur pārvietojoties ar ieročiem, bet ikdiena ir daudz plašāka un sarežģītāka. Te jaunieši var redzēt, kā notiek mācību process, kas ir ļoti būtiski. Jūtam, ka jauniešiem trūkst informācijas, kā rit karavīru, instruktoru dzīve. Kāds jaunietis, piesakoties ēnot, jautāja, vai nav jāģērbjas sporta tērpā, jo domāja, ka būs fiziskās aktivitātes. Nē, lielu daļu aizņem teorijas apguve, tikai pēc tam to pielieto praksē. Ir bijuši gadi, kad kopā ar “ēnām” esam devušies uz nodarbībām mežā vai šautuvē, šoreiz darbība tepat Instruktoru skolas telpās un teritorijā. Skolas komandieris vēlējās, lai ēno nevis viņu, bet lai jaunieši redz, kā rit kursantu ikdiena, ka nepieciešams apgūt daudz teorijas, lai kļūtu par labu komandieri.”
Nav zināms, cik no šiem ēnotājiem kļūs par karavīriem, instruktoriem, virsniekiem, jo izvēle var mainīties, bet jaunieši vismaz kaut nedaudz zinās, kā dzīvo armija.
A. Gaigala uzsver, ka Instruktoru skola vienmēr ir atvērta un jaunieši tajā iegriežas bieži, ne tikai Ēnu dienā. Pagājušajā nedēļā tur viesojās bērni no Cēsu Jaunās sākumskolas, kuriem projektu nedēļā bija tēma par karavīru ikdienu. Ierodas arī jaunsargi no dažādām pilsētām, novadiem, arī skolām.
“Jaunieši mūs regulāri apmeklē arī novembrī Lāčplēša dienas sakarā. Skolas komandieris vienmēr uzsvēris, ka esam atvērti, lai jaunieši redz un zina, ko darām, kas mēs esam,” teica A. Gaigala.
Ēnu diena kļūst aizvien populārāka. Biedrības “Junior Achievement – Young Enterprise Latvija”, kas ir šīs pasaulē atzītās programmas uzturētāji, informācija liecina, ka šogad portālā enudiena.lv bija reģistrējušies 41 150 jauniešu. Pērn viņu skaits bija nepilni 30 tūkstoši, bet jāņem vērā, ka, iespējams, ne visi pieteicās Ēnu dienai ar portāla starpniecību, jo nereti ēnošanas vietu sarunā pats jaunietis vai par to gādā skola.
Informācija vēsta, ka šogad skolēni visbiežāk gribējuši ēnot programmētājus, ārstus, radio diktorus, bet pieprasītāko profesiju desmitniekā arī fotogrāfs, ārsta palīgs, fizioterapeits, ugunsdzēsējs, jurists, gaisa kuģa stjuarts un mākslinieks. Šogad Latvijā ēnotājus ar dažādām profesijām iepazīstināja 1313 ēnu devēji no visas Latvijas, par 25 procentiem vairāk nekā pērn.
Biedrības priekšsēdētājs Jānis Krievāns norādījis, ka katru gadu samazinās tendence ēnot tikai augsta līmeņa vadītājus, pieprasītāki kļūst augstākā līmeņa speciālisti. Izmaiņas pieprasītāko profesiju un nozaru topā liecina, ka jaunieši arvien vairāk Ēnu dienu uztver kā instrumentu un palīgu nākotnes profesijas izvēlē, ne izklaidi, ēnojot kādu populāru publisko personu vai pavadot dienu ārpus skolas.
Komentāri