Jaunās enerģētikas politikas
pamatprincipos akcents likts uz apgādes drošības stiprināšanu, enerģētikas tirgus caurskatāmību, konkurences nosacījumu ievērošanu un publisko pakalpojumu nodrošināšanu. Šis ir jautājums, par ko nāksies domāt īpaši. Tas paredz, ka elektroenerģija jāsaņem arī tiem, kuri nespēj par to norēķināties. Valstij nepieciešams vienoties par mehānismu, kā veikt šo sociālo kompensāciju, un jāpieņem attiecīgie dokumenti, lai šis mehānisms sāktu strādāt.
Eiropas enerģētikas politikas pamatprincipos noteikts, ka nepieciešams ievērot valstu suverenitāti, nosakot primāro energoresursu bilanci. Latvijai enerģētikas joma ir ļoti svarīga, jo nākas atzīt, ka esam ļoti atkarīgi no energoresursu piegādātājiem. Tāpēc arī tapušas “Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2006.-2016.gadam”, kas ir politikas plānošanas dokuments. Tas nosaka Latvijas valdības politikas pamatprincipus, mērķus un rīcības virzienus enerģētikā turpmākajiem desmit gadiem un iezīmē arī nozares ilgtermiņa attīstības virzienus.
Situācija rāda, ka paši sevi ar energoresursiem varam nodrošināt tikai 36 procentu apmērā, gāzes piegādē esam ļoti atkarīgi no viena piegādes avota, proti, “Gazprom”.
Īstenojot šīs pamatnostādnes, paredzēts risināt šādas galvenās problēmas enerģētikā: paaugstināt energoapgādes drošumu; sekmēt pieaugumu pašnodrošinājumam ar primārajiem energoresursiem, galvenokārt elektroenerģiju; veicināt primāro enerģijas resursu piegāžu dažādošanu, kas arī būtu viens no drošības faktoriem. Esot atkarībā no viena piegādātāja, risks ir krietni lielāks. Jārūpējas, lai Baltijas elektroenerģijas tirgus nebūtu izolēts, un darbi jau notiek. Top elektrības padeves kabelis starp Igauniju un Somiju, kas sāks darboties 2007. gadā. Tiek strādāts pie tā, lai tālākā nākotnē izveidotu šādus elektroenerģijas pārvades sistēmu savienojumus starp Latviju un Zviedriju, kā arī starp Lietuvu un Poliju. Pieslēdzoties Eiropas Savienības tīkliem, palielināsies Latvijas enerģētikas piegādes drošība, un tas attiecas ne tikai uz elektronerģiju.
Īstenojot šo programmu, pašnodrošinājuma līmenim ar elektroenerģiju
2012. gadā jāsasniedz 80 procenti, bet 2016. gadā jau pilnībā vajadzētu nodrošināt sevi ar elektroenerģiju. Lai to īstenotu, nepieciešams aktīvi domāt par jaunu jaudu ieviešanu, un jau ir zināms, kā to panākt. Viens no risinājumiem primāro enerģijas resursu piegāžu dažādošanai un elektroenerģijas pašnodrošinājuma paaugstināšanai ir jaunas kodolspēkstacijas būve Baltijā. Protams, ir jāizvērtē Latvijas līdzdalības lietderība šādā projektā, un jāvienojas par konkrētu vietu tās būvei, jo nav izslēgts, ka tā varētu atrasties arī mūsu valsts teritorijā.
Jādomā, kā saglabāt un palielināt atjaunojamo energoresursu efektīvu izmantošanu un enerģijas ražoša-
nu koģenerācijas procesā. Kopējā valsts elektroenerģijas patēriņā piegādes jānodrošina ar atjaunojamiem avotiem 49,3 procentu apjomā 2010. gadā. Līdz 2016. gadam jāapgūst koģenerācijas potenciāls Latvijas lielākajās pilsētās.
Svarīgi arī nodrošināt iedzīvotājiem enerģijas pieejamību un pietiekamību, pilnveidojot enerģijas apgādes infrastruktūru un plaši realizējot enerģijas efektivitātes pasākumus patērētāju sektorā. Līdz 2020. gadam ievērojami jāsamazina īpatnējais siltumenerģijas patēriņš ēkās, jo pagaidām šī joma ir ļoti bēdīgā stāvoklī. Jādomā, kā samazināt vidējo siltumenerģijas zudumu līmeni siltumenerģijas pārvades un sadales tīklos. Programmā paredzēts, ka šo problēmu risināšanai tiks piesaistīti līdzekļi no valsts budžeta, Eiropas struktūrfondiem (ESF), pašvaldību budžetiem un ieguldījumu dos arī energoapgādes komersanti. Tā, piemēram, investīciju programmai ēku energoefektivitātes paaugstināšanai šajā laikā varētu tikt atvēlēti aptuveni 460 miljoni latu no ESF, privātā kapitāla un pašvaldību budžetiem. Energoresursu taupīšana ir svarīgs aspekts – jo mazāk tērēsim, jo neatkarīgāki būsim.
Komentāri