Pērn mājsaimniecību patēriņa izdevumi naudas izteiksmē turpināja samazināties, un to primāri ietekmēja kopējo ienākumu kritums, kā arī vēl pērn vērojamais cenu samazinājums daļā preču un pakalpojumu, norādīja “SEB bankas” sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.
Viņaprāt, kopējos mājsaimniecību izdevumus ietekmēja arī iedzīvotāju noskaņojums un nedrošība par rītdienu.
“2010.gadā, īpaši gada pirmajā pusē, iedzīvotāji bija piesardzīgi savos tēriņos, nesteidzoties tērēt visus savus nopelnītos līdzekļus un veidojot uzkrājumus neparedzētiem gadījumiem. Turklāt tēriņus atlika arī tie iedzīvotāji, kuriem ienākumi iepriekšējos gados nebija būtiski strauji kritušies,” skaidroja eksperts.
Jau otro gadu pēc kārtas mājsaimniecību patēriņa izdevumu struktūrā var vērot pārtikas un mājokļa izdevumu īpatsvara palielināšanos – 2010.gadā izdevumi pārtikai un mājoklim veidoja attiecīgi 28,4% un 16,3%.
Pārtikas un mājokļa izdevumu īpatsvara pieaugums un citu izdevumu, piemēram, atpūtas un kultūras, restorānu, kafejnīcu un viesnīcu, īpatsvara samazinājums liecinot par vispārējo dzīves līmeņa krišanos.
Tāpat mājsaimniecību patēriņa izdevumu statistika liecina par straujāku patēriņa izdevumu kritumu nabadzīgāko iedzīvotāju vidū, tomēr tas vēl neļauj Rudzītim apgalvot, ka nevienlīdzība ir pieaugusi, jo patēriņa dati neietver pārmaiņas naudas uzkrājumos. Savukārt vismazākais izdevumu kritums bijis vidēji zemo ienākumu grupā, kurā būtisks īpatsvars ir pensionāriem, kas skaidrojams ar Satversmes tiesas lēmumu atmaksāt iepriekš ieturēto pensijas daļu, līdz ar to daļa šīs atgūtās naudas tika izlietota patēriņam.
Rudzītis prognozē, ka 2011.gadā līdz ar bezdarba samazināšanos un nelielu algu pieaugumu palielināsies iedzīvotāju kopējie ienākumi – tie būs lielāki nekā pērn, tomēr augstāku cenu iespaidā pieaugs arī izdevumi.
Līdz ar salīdzinoši strauju energoresursu un pārtikas cenu kāpumu palielināšoties mājsaimniecību kopējie izdevumi par mājokli, pārtikas precēm un transportu. Kā uzsver ekonomists, šogad būtiskākā ietekme uz mājsaimniecību budžetiem būs ar mājokli saistīto (elektroenerģijas, dabasgāzes un siltumenerģijas) cenu kāpumam.
Kā ziņots, ekonomiskā krīze, kas visspilgtāk izpaudās 2009.gadā, kad patēriņa izdevumi saruka vidēji par 16%, joprojām negatīvi ietekmēja iekšzemes patēriņu arī 2010.gadā, kā rezultātā patēriņa izdevumi saruka vidēji vēl par 8,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktais mājsaimniecību budžetu apsekojums.
CSP norāda, ka tas būtiski ietekmēja patēriņa struktūru, kā arī daudzu mājsaimniecību iespējas segt nepieciešamās izmaksas.
Mājsaimniecības patēriņa izdevumi 2010.gadā, rēķinot vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, bija 178 lati, kas ir par 17 latiem mazāk nekā 2009.gadā.
Patēriņa izdevumu samazinājums 2010.gadā pret 2009.gadu salīdzināmajās cenās bija nedaudz mazāks – par 7,8%, jo patēriņa cenas samazinājās par 1,1%.
Joprojām lielāki patēriņa izdevumi bija pilsētās dzīvojošām mājsaimniecībām, kurās tie veidoja 197 latus vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Rīgā tas bija pat 231 lats.
Savukārt visvairāk samazinājušies patēriņa izdevumi laukos – 2010.gadā tie bija par 20 latiem mazāki nekā iepriekšējā gadā. Laukos patēriņa izdevumi mēnesī vienam cilvēkam pērn bija 139 lati.
NOZARE.LV
Komentāri