Trešdiena, 23. aprīlis
Vārda dienas: Jurģis, Juris, Georgs, Jurgita

Dzejniece ar automātu

Druva
23:00
15.08.2008
9
200808172250584651

Raunēnietes Noras Bērziņas profesija ir lietvede. Viņa beigusi Valsts Priekuļu lauksaimniecības tehnikumu un ieguvusi biroja darba organizatores zināšanas. Šobrīd Nora ir vienu soli līdz bakalaura grāda iegūšanai sabiedriskajās attiecībās. Un patlaban viņa maina darba vietu.

“Braukšu iekarot pasauli. Strādāšu bārā uz kruīza kuģa Rīga – Stokholma. Gribas redzēt pasauli, citas zemes un cilvēkus. Cik ilgi var sēdēt pie papīru kalniem?” retorisku jautājumu uzdod 23 gadus vecā jauniete un atklāj, ka bijusi jau trīs dienu izmēģinājuma braucienā.

“Uz kuģa strādā ļoti daudz latviešu. Galvenokārt no Daugavpils,” stāsta Nora. Jautāta par pirmajiem iespaidiem, saka: “Strādāšu šovbārā par bārmeni. Un dzīve uz kuģa ir interesanta. Visu nakti notiek dziedāšana, dejošana, uzstājas akrobāti un klauni. Notiek loterijas un atrakcijas. Tiesa gan, pirmajā vakarā biju ļoti uztraukusies. Rokas un kājas trīcēja. Vēlāk nomierinājos, nakts pagāja nemanot. No rīta jau iebraucām Stokholmā. Jūras slimība nepiemetās. Iespējams, tādēļ, ka viļņi bija nelieli. Bet no ūdens man baiļu nav. Uz kuģa esot, par “Titāniku” nedomāju. Esmu no tiem cilvēkiem, kuri uzskata, ka neparedzami notikumi var atgadīties jebkur – iesi pa ielu un uzkritīs ķieģelis.”

Nora stāsta, ka pēc trim uz kuģa nostrādātām naktīm bijis grūti ieiet ritmā.

“Nāk vakars, bet acis vaļā. Man problēmas nerada strādāšana naktī. Laikam jau viegli iejūtos svešā vidē un labprāt pieņemu ikvienu izaicinājumu. Pieļauju, ka nākotnē varētu dzīvot arī kaut kur citur, ne Latvijā. Man tas problēmas neradītu. Tikai draugu būtu žēl, jo viņi man daudz nozīmē, dzīvoju sev un sev tuviem cilvēkiem,” saka Nora un atklāj, ka brīžos, kad viņai kļūst skumji, raksta dienasgrāmatu vai dzeju.

“Bija dienasgrāmata, kuru rakstīju jau kopš 2002. gada. Taču uznāca “melnie” un sadedzināju. Tagad to nedaudz nožēloju. Būtu bijis tāds šedevrs. Otra lieta, ar ko aizraujos, ir dzejas rakstīšana. Gadās, ka pamostos nakts vidū un sāku rakstīt… Par vilšanos, sāpēm, prieku un mīlestību. Par to, par ko parasti dzejā runā,” stāsta Nora. Jautāta, kā sevi raksturotu, saka: “Noteikti esmu radošs un dzīvespriecīgs cilvēks. Zinu, ka sēdēšana kantorī pie dokumentiem nav mans dzīves aicinājums. Taču pēc devītās klases beigšanas galvā ir juceklis un cilvēks vēl pats neapjauš, ko grib mācīties. Arī es uz tehnikumu aizskrēju līdzi draudzenei, nevis tāpēc, ka ļoti to vēlējos. Tajā mirklī par dzīves aicinājumu, šķiet, neviens nedomā. Skrien uz to skolu, kura pirmā paver durvis. Toreiz jau gribēju iet uz floristiem.”

Sarunas gaitā atklājas vēl kāda Noras aizraušanās. Pirms pieciem gadiem meitene iestājusies zemessardzes kājnieku bataljonā.

“Starp daudziem puišiem esam divas meitenes, bet mūs tur neviens neuztver kā svešās. Ir pat uzdevumi, kurus, iespējams, izdarām labāk nekā puiši. Tāpat kā puiši piedalāmies mācībās – šaujam, rokam ierakumus un darām daudz ko citu. Esmu gājusi pa nakti cauri mežiem un brikšņiem formastērpā, ar smago mugursomu plecos, automātu pie sāna un zābakiem kājās. Tā atpūšos un gūstu jaunas emocijas. Nevaru sēdēt mierā. Man visu laiku jābūt darbībā,” saka Nora un jautāta, kādi ir viņas tuvākie plāni, atbild: “Beidzot gribu iegūt vadītājas apliecību. Bet braukšu ar moci, nevis automašīnu. Tas vairāk izskatīsies pēc manis.” – Mīļākā pilsēta? – Pilsēta, kurā piedzimu- Valmiera. Tur man ir lauku mājas, tur liekas, ka esmu atgriezusies bērnībā. – Ko lūgtu zelta zivtiņai? – Veiksmi. – Kuras ogas tev garšo? – Mellenes. Man tās gan garšo, gan patīk lasīt. – Kas tevi pārsteidz mūsdienu jauniešos? – Tas, ka daudziem no viņiem nav nekādu dzīves mērķu. Ka viņi vienkārši klīst pa pasauli. – Šīs vasaras lielākais piedzīvojums? – Laikam jau dzimšanas diena. Grandiozas svinības un smags rīts. – Tavs dzīves moto? – Izver sapni caur saules staru un saki sev: ”Es visu, visu varu, jo eju, mēģinu un daru!”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pārgājienā atklāj citas Cēsis

05:37
23.04.2025
8

Cēsu Centrālā bibliotēka organizēja pirmo literāro pārgājienu “Ziedošais pavasaris”. “Tā kā Cēsis šogad ir Latvijas kultūras galvaspilsēta, gribam cēsniekiem un citiem interesentiem dot iespēju iepazīt pilsētu caur literatūras un grāmatniecības prizmu, kā arī uzzināt gan kaut ko jaunu, gan atgādināt par kultūras cilvēkiem, kuri te kādreiz dzīvojuši un strādājuši, kuri savos literārajos darbos rakstījuši par […]

“Straupes” produkcijas kvalitāti vērtē arī nozares ministrs

00:00
23.04.2025
12

Apmeklējot piensaimnieku kooperatīvo sabiedrību “Straupe”, zemkopības ministrs Armands Krauze atzinis: “Es šeit atbraucu, lai apstiprinātu, ka visi “Straupes” produkti ir pilnībā droši!” Zemkopības ministrs “Straupi” apmeklēja pagājušajā trešdienā, 16.aprīlī. A.Krauze iepazinās ar ražotni, novērtēja atbilstību pārtikas drošības standartiem, tika iepazīstināts ar uzņēmuma veiktajiem pārtikas drošības pasākumiem – ārpuskārtas ražotnes dezinfekciju, kā arī darbinieku papildu mācībām, […]

Pie Cēsu klīnikas sākta stāvlaukuma pārbūve

00:00
22.04.2025
54

Lai gan pie Cēsu klīnikas ir divi stāvlaukumi – bruģēts Viestura ielā un ar grants segumu Turaidas ielā-, nodrošinot vietas teju 100 automašīnām, arvien biežāk klientu plūsma ir tik liela, ka pietrūkst vietu, kur novietot auto. “Gadiem izjūtam pacientu sāpi par auto stāvvietu trūkumu, jo tiešām nav patīkami, ja atbrauc uz vizīti, bet stāvvietas pie […]

Improvizēti pasniedz “Zelta āķis” balvas

00:00
19.04.2025
28

Teātra diena “Nenopietni par nopietno” Mārsnēnos aizritēja ar humora pieskaņu, iespēju skatītājiem iesaistīties arī mēģinājuma procesā un improvizētas balvas “Zelta āķis”  pasniegšanu. Pasākuma pirmajā daļā “Atvērsim priekškaru!” ikvienu aicināja ieskatīties mēģinājuma norisēs. “Tādējādi radīja nelielu priekšstatu par mēģinājumu procesu, arī skatītājiem ļaujot iejusties kādās lomās,” teic Mārsnēnu amatierteātra režisore Ingrīda Zilgalve. Otrajā daļā “Pacietības mērs” […]

Ar lina sajūtu agrāk un šodien

00:00
18.04.2025
41

Lins, vai tas būtu lina dvielis, galdsega vai galdceliņš, laiku laikos ir bijis katrā latvju mājā, arī Piebalgā. Tādēļ Jaunpiebalgas Kultūras centrā, kas reizē ir Cēsu novada metodiskais centrs tautas lietišķās mākslas studijām, aizvadīts seminārs “Baltie lina audumi Vidzemē agrāk un šodien”. Cēsu novada un kaimiņu novadu tautas lietišķās mākslas kolektīvi ieklausījās etnogrāfes Aijas Jansones […]

Tautas balss

Šodien nevajag, bet rīt

06:07
23.04.2025
7
1
Cēsniece Māra raksta:

“Lasu, ka Cēsu novadā šomēnes paredzētas sešas nekustamo īpašumu izsoles – viena Liepas pagastā, viena Jaun­piebalgas pagastā, trīs Mārsnēnu pagastā un viena Līgatnē. Saprotu, ka paš­valdībai šie īpašumi ikdienas pakalpojumu sniegšanai nav vajadzīgi. Taču nedrīkst aizmirst, kā ne reizi vien bijis, ka vispirms pārdod, pēc tam no īpašnieka atpērk, jo izrādījies, ka tomēr vajadzīgs. Gribas […]

Vazā aiz deguna

15:10
16.04.2025
19
K. raksta:

“Pēc pēdējo dienu Krie­vijas uzbrukumiem Ukrainai nepārprotami redzams, ka ASV prezidents, solot apturēt karu, izvirzījis sev pārāk augstu mērķi. Putins vazā Trampu aiz deguna, ASV kļūst smieklīgas Krievijas un visas pasaules acīs. Te nu tiks parādīts, kurš ir tas stiprais, Krievijas diktators neatkāpsies,” sacīja K. un piebilda, ka tāpēc Eiropai jākļūst divtik stiprai.

Atkal deg pērnā zāle

15:09
16.04.2025
17
44
Lasītāja raksta:

“Atkal jau dedzina kūlu! Kā nav lietus, tā kāds pamanās pielaist uguni pērnajai zālei. Tas nav izturami. Vai tiešām nav iespējams ierobežot šos nejēgas? Sadeg dažādas dzīvas būtnes – kukainīši, vardes un citas. Un var izcelties liels ugunsgrēks. Daudz nevajag, lai vējš dzirksteles aiznestu uz tālāku vietu, piemēram, šķūni, māju,” sašutusi pastāstīja lasītāja, bet nevēlējās […]

Vienmēr zied puķes

15:09
15.04.2025
15
Anna raksta:

“Priecājos par Cēsu skaistajiem puķpodiem. “Kliģenu” saimniecība prot uzpost pilsētu un noturēt to skaistu līdz ziemas salam. Puķes regulāri aprauga, apkopj, ziedi vienmēr grezni. Cik labi, ka par pilsētvidi rūpējas vietējais uzņēmums,” viedoklī dalījās Anna.

Kur koks, kur plastmasa

08:05
12.04.2025
20
Lasītāja K. raksta:

“Cēsīs, Rožu lakumā, uzcelta mājiņa, kurā runās par vides problēmām. Bet namiņam izmantota arī plastmasa. Vai tas pareizi, ka vieta, kur runā par vidi, nav pilnībā būvēt no dabīgajiem materiāliem,” pārdomās dalījās lasītāja K.

Sludinājumi