Zemkopības ministra Jāņa Dūklava nākamā gada darbības prioritāte ir taisnīgāku platību maksājumu panākšana un finanšu līdzekļu rašana, kas ļaus lauksaimniecības zemi iegādāties tikai tiem, kas reāli nodarbojas ar ražošanu, intervijā norādīja ministrs.
“Prioritāte ir vienlīdzīgāku platību maksājumu panākšana. Ja mēs pie pašreizējiem 48 latiem par hektāru varētu dabūt klāt vēl kaut vai 150 eiro jeb 105 latus, tas jau būtu labi. Sarunas nebūs vieglas. Briselē daudzi uzskata, ka tiešmaksājumus vispār nevajag, bet jāatbalsta stiprāko attīstība, nav jāmaksā par “tukšiem” hektāriem un jānoliek malā vecie vērtēšanas kritēriji,” sacīja Dūklavs.
Runājot par zemes tirgu, ministrs atzina, ka vēršas plašumā lauksaimniecības zemes pārdošana ārzemniekiem un šo problēmu nespēs atrisināt arī iecere līdz 2015.gadam pagarināt aizliegumu pirkt zemi.
“Ierobežojumi nespēj kavēt zemes pirkšanu, tik un tā tiks atrastas kādas shēmas, lai to pārdotu. Turklāt zeme skandināvu skatījumā joprojām būs lēta. Tādēļ jārada sistēma, kas savulaik darbojās pirmās Latvijas brīvvalsts laikā, kad valsts hipotēku banka deva kredītu ar 2% likmi zemes iegādei lauksaimnieciskai ražošanai. Līdzīga sistēma būtu jāievieš jau tuvākajos gados, tādēļ plānoju tuvākajā laikā vērsties pie koalīcijas partneriem un tad – pie valdības vadītāja – ar ierosinājumu radīt īpašu programmu zemes iegādei,” teica Dūklavs.
Viņš skaidroja, ka, pateicoties šādai programmai, lauksaimniecības zemi varēs iegādāties tikai tie, kas reāli nodarbojas ar ražošanu. Šādu ideju atbalstot arī lauksaimnieku sabiedriskās organizācijas.
Jautāts, kas varētu finansēt šādu programmu un cik līdzekļu tai jāatvēl, ministrs atbildēja izvairīgi, norādot, ka jautājums jāskata kontekstā ar 2011.gada budžetu. Līdzīgas iestrādes bijušas pirms dažiem gadiem, kad tika ieviesta ilgtermiņa investīciju kreditēšanas programma un zemes iegādes programma.
Savukārt daudz debatēto ideju par jaunas piena pārstrādes rūpnīcas būvniecību, piesaistot piecus miljonus latu atvēlētās Eiropas Savienības naudas, Dūklavs vērtē kā riskantu, taču nepieciešamu, kas, iespējams, pārtrauks pieaugošo piena izvešanas tendenci.
“Jaunas piena pārstrādes rūpnīcas izveidošana izmaksā vismaz 10 miljonus latu, un tas, ka iedod pusi nepieciešamo līdzekļu, vēl nenozīmē, ka to var uzbūvēt un reāli sākt ražot ilgtermiņā. Būs jāiegulda vēl arī sava nauda – tāda mēroga uzņēmumam jārēķinās ar vismaz 2,5 miljoniem apgrozāmo līdzekļu, turklāt jāatrod produkcijas noieta tirgi un izejvielas pārdevēji,” teica Dūklavs.
Viņš atzīst, ka Latvijā nevajag vairāk piena pārstrādes uzņēmumu, tomēr, ja katru dienu no valsts izved ap 300 tonnām piena, tad viņš atbalstīs projektu, kuru īstenojot šo procesu var apturēt.
Viņaprāt, tirgus Latvijā ir tik mazs, ka vēl viens liels iepircējs nopietni saasinās konkurenci.
NOZARE.LV
Komentāri