Pirmdiena, 16. jūnijs
Vārda dienas: Justīne, Juta

Draudzību izjauc kilometri

Druva
00:00
08.11.2008
10

Pēc publicētā materiāla par jauniešiem, kuri strādā ārzemēs, vēstuli saņēmu no kādas 22 gadus vecas jaunietes, kura dalījās pārdomās par ko citu: “Draugs jau pusotru gadu strādā ārzemēs un par nopelnīto naudu sūdzēties nevar. Taču ir kas cits, ar ko grūti samierināties. Attālums. Tas izšķir un atsvešina cilvēkus. Noteikti nepiekrītu teicienam, ka attālums cilvēkus satuvina. Viss ir gaužām otrādi. Protams, par labu var nākt nedēļu ilga neredzēšanās, gadā reizi dodoties ekskursijā uz kādu valsti. Bet tas nestrādā situācijā, ja cilvēkiem šķirti jāpavada daudz ilgāks laiks,” savās pārdomās dalās Inga no Cēsīm.

Viņa raksta, ka ir sāpīgi saprast, ka ik dienu no mīļotā cilvēka atsvešinies un neko nevari izdarīt, lai to mainītu.

“Pašlaik es studēju un strādāju, tādēļ nemaz domāt nevaru par to, ka varētu doties līdzi draugam pa pēdām. Puisis man, protams, nav teicis, ka viņam ir cita, bet es to jūtu. Pirms pāris nedēļām viņš bija atbraucis uz mājām. Viss bija labi līdz mirklim, kad ik vakaru viņa telefonā pienāca interesantas īsziņas. Es necentos uzsākt strīdu, jo sapratu, ka tam nav jēgas. Taču sirds sāp,” raksta Inga.

Pilsētas ielās sastaptiem jauniešiem, uzdodot jautājumu, vai attālums cilvēkus šķir vai vieno, saņēmu diezgan līdzīgas atbildes. Viesturs, 24 gadi: – Domāju, ka attālums cilvēkus šķir. Katra dzīvē gribot vai negribot ienāk citi cilvēki. Katrs vienatnē cīnās ar savām problēmām un priekos dalās pats ar sevi. Pats noteikti neizvēlētos tādu ģimenes modeli, kad kāds vienmēr nav mājās. Dana, 26 gadi: – Man nav nācies dzīvē saskarties ar situāciju, kad kāds tuvs cilvēks dodas peļņā uz ārzemēm. Taču šajā sakarā atceros savu bērnību. Toreiz vecāki paziņoja, ka no Saldus pārcelsimies dzīvot uz Cēsīm. Tas bija šoks. Visvairāk sirds sāpēja par kaimiņu draudzeni, kuru vairs nesatikšu katru dienu. Jau no bērnības abas kopā darījām visādas blēņas – skumu, ka tam visam jābeidzas. Tomēr gāja laiks, un bēdas aprima. Manā dzīvē ienāca citi cilvēki. Protams, no sākuma bieži sazvanījāmies, bet pamazām, pamazām mēs atsvešinājāmies. Šobrīd ir tā, ka kādreiz draugos sarakstāmies, apjautājoties, kā klājas. Taču par draudzenēm viena otru īsti saukt vairs nevaram. Inguna, 28 gadi:

– Man studiju laikā bija forša draudzene, ar kuru kopā bijām kā cimds ar roku. Viņa palika Rīgā, es atnācu uz Cēsīm un kaut kā mūsu ceļi pašķīrās. Pagājušajā gadā svinēju kāzas, uzaicināju arī viņu, bet neatbrauca. Aizbildinājās, ka tajā dienā kāzas svinot vēl kāda viņas draudzene. Vēlāk gan viņa man rakstīja, ka baidoties, ka arī es uz viņas kāzām neatnākšot, un , godīgi sakot, tā jau arī būs…. Laiks cilvēkus dod un ņem. Turklāt piekrītu viedoklim, ka kāds augstāks spēks mums attiecīgajā dzīves posmā atsūta tieši tos cilvēkus, kurus mums vajag iepazīt. Pieļauju, ka kādu jaunu draugu rodot, no kāda nākas arī atteikties. Sandis, 21 gads:

– Kad studēju Rīgā, draudzējos ar kādu rīdzinieci. Tā kā katru dienu braucu uz Cēsīm, ar draudzeni satikties varējām pārsvarā tikai nedēļas nogalēs. Kādu laiku viss bija kārtībā, taču vēlāk sapratām, ka nekas no tā neiznāks. Ar laiku atsvešinājāmies un attiecības nomira dabīgā nāvē.

Pēc personīgās pieredzes zinu, ka attiecības nosargāt ir ļoti grūti, ja cilvēki ir vairāk šķirti nekā kopā.

Tagad, kad man ir citas attiecības, saskaros ar līdzīgu problēmu, jo draudzene plāno mācīties ārzemēs. Uzskatu, ka šādā gadījumā mums abiem nav kopīgas nākotnes. Diemžēl, bet tas tā ir.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cēsu Mākslas skolas absolventi sevi pierāda ar “Laikabiedra” tēlu

00:00
16.06.2025
5

“Laikabiedrs” – ar darbiem par tādu tēmu Pētera Rozenberga Cēsu pilsētas Mākslas skolu absolvēja22 audzēkņi. No viņiem 18 mācījās 20V programmā, kas paredzēta jaunākiem bērniem, bet četri 30V programmā, kuru apgūst vidusskolas vecuma jaunieši. Pirmajā jūnija nedēļā ar Mākslas skolas beidzēju darbiem varēja iepazīties ikviens cēsnieks un pilsētas viesi. Absolventu veikums bija skatāms Cēsu Izstāžu […]

Par krogiem un mantojuma saglabāšanu

00:00
15.06.2025
16

Tie, kam interesē Piebalgas vēsture, daudz interesanta uzzināja Mazajā kroga konferencē “No vienas Piebalgas līdz otrai”. Tā bija saruna par krogiem Piebalgā un apkārtnē, par to lomu sabiedriskajā dzīvēkādreiz, ziedu laikiem, atstāto mantojumu. Konferenci rīkoja Jaunpie­balgas Muižas jeb Baznīcas kroga saimnieki Silu ģimene. Viņi desmit gadus saimnieko vēsturiskajā ēkā, to pamazām atjauno un iedzīvina sabiedrībā, […]

Par eglīti un rododendriem, kuru nav

00:00
14.06.2025
58

Taurenē nedēļas garumā daudzu sarunās galvenā tēma bija egle. Ap to virmoja neizpratne, arī aizvainojums, neuzticēšanās. “Vienu dienu laukumā pie bibliotēkas  atbrauca traktors un vīri sāka lauzt bruģi. Katrs, kurš gāja garām, prasīja, kas tiek darīts, bet neviens nezināja. Vīri, kuri plēsa bruģi, tikai pateica, ka Vecpiebalga tā liek darīt,” stāsta taurenietis Jānis Vīlips. Turpat […]

Atjauno Stāstu torni jeb brīvdabas grāmatu apmaiņas vietu

00:00
13.06.2025
145

Kad rudenī būs pabeigta Cēsu Stacijas laukuma rekonstrukcija, cēsniekiem pazīstamais Stāstu tornis jeb brīvdabas grāmatu apmaiņas vieta un lasītava atkal kalpos pilsētniekiem. Pirms vairāk nekā desmit gadiem, 2013. gada augustā, Rīgas Tehniskās universitātes starptautiskajā arhitektūras vasaras skolā kopā ar latviešu un ārzemju studentiem arhitekts Niklāvs Paegle un kolēģi Tomass Rendals-Peidžs, Teodors Mollojs vadīja darba grupu, […]

Līgatnieši parāda sevi un priecē citus

00:00
12.06.2025
47

Līgatnieši savus svētkus svin pirmie novadā. Tā ir tradīcija, jūnija pirmajā sestdienā, kad skolas gads tikko beidzies, jauniešu un bērnu kolektīvi var iepriecināt vecākus, kopā pavadīt piepildītu dienu. Līgatnes amatierkolektīvi savukārt parāda aizvadītās sezonas veikumu. Ja vēl svētku norisēs iesaistās citi, tad no agra rīta līdz teju nākamās dienas rītam Līgatnē ir, ko darīt un […]

Vēlēšanu diena Cēsu novadā

00:00
11.06.2025
107
1

Vēlēšanu dienā, 7.jūnijā, Cēsu novadā valdīja rosība un cilvēki izvēlējās, kā pavadīt šo saulaino sestdienu. Raiskumā jau no rīta pie vēlēšanu iecirkņa ik pa laikam veidojās nelielas rindas – daudzi gribēja novēlēt pirms savām ikdienas gaitām. Arī 50 gadu vecā Raiskuma iedzīvotāja Andreta stāsta, ka viņas dienas plānā vēlēšanas bija pirmais darbs: “Par vēlēšanām domāju […]

Tautas balss

Kādam jākontrolē

11:15
15.06.2025
12
Ilze raksta:

“Man garšo zemenes, un tagad ir īstais laiks ar tām mieloties. Esmu no tiem, kuri izvēlas Latvijā audzētās, lai arī dārgākas. Ticu, ka tās ir vitamīniem bagātākas, veselīgākas un, protams, svaigākas. Manu uzmanību piesaistīja Latvijā audzēto ogu lielā cenu starpība. Vai tiešām lielaudzētāji tās tik lēti pārdod uzpircējiem. Vai tirgū kāds nopietni kontrolē, kur ogas […]

Bagāts kļuva Latvijā

09:36
14.06.2025
11
Seniore no Cēsīm raksta:

“Nesaprotu, kā Ainārs Šlesers var sacīt, ka Latvija ir nabadzīgākā zeme, ka viss izpostīts, ja pats ir bagātnieks! Kur tad viņš kļuva par tādu, ja ne Latvijā?! Ja jau valstī ir tāda nabadzība, lai dalās, lai kādu miljonu ziedo Latvijas labā. Man nepatīk cilvēki, kas nonicina Latvijā paveikto, bet jo vairāk tie, kas kļuvuši turīgi, […]

Maza bedrīte var radīt lielu nelaimi

08:36
14.06.2025
12
Lasītāja raksta:

“Cēsīs, bērnu laukumā pie Maija parka, asfaltā ir bedres. Tur mazi bērni brauc ar divriteņiem, skrejriteņiem, tur ātri var gadīties nelaime, kaut bedres nav īpaši dziļas. Tagad, kad pilsētā remontē tik daudzas ielas, vajadzētu padomāt arī par bērnu laukuma celiņiem,” ieteica lasītāja.

Applūst pastaigu takas

19:35
13.06.2025
15
Pastaigu cienītāja I. raksta:

“Pēdējo nedēļu lietavas ne vienā vietā vien appludinājušas pastaigu takas. Tā arī Cīrulīšu takā Gaujmalā applūdis tiltiņš. Varbūt vērts takas sākumā izvietot kādu paziņojumu, lai cilvēki zina, kurp iet. Jācer, ka takas un tiltiņa dēļi ūdenī nesabojāsies,” sacīja pastaigu cienītāja I.

Pasts nevērtē klientu ērtības

19:42
11.06.2025
30
Seniore raksta:

“Redzams, ka Latvijas Pasts par saviem klientiem nedomā un necenšas viņus paturēt. Cēsu pasta nodaļas pārcelšana no centra uz Lauciņiem ir pavisam nepārdomāts solis. Tā ir neizdevīga vieta gan daudziem pilsētniekiem, gan lauciniekiem. Tā kā pagastos pasta nodaļu nav, ne viens vien, kas atbrauc no laukiem, izmantoja pastu, kas bija dzelzceļa stacijas ēkā. Tas bija […]

Sludinājumi