Plānoto nodokļu izmaiņu rezultātā ieguvēji būs mazāko algu saņēmēji, bet lielo algu saņēmēju ienākumi samazināsies, vakar pēc koalīcijas sanāksmes žurnālistiem apgalvoja premjers Valdis Dombrovskis (“Vienotība”).
Plānots veikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes samazināšanu līdz 25% pašreizējo 26% vietā, neapliekamā minimuma palielināšanu līdz 45 latiem un atvieglojuma par apgādībā esošajiem palielināšanu līdz 70 latiem, minimālās algas palielināšanu no 180 līdz 200 latiem, kā arī sociālo apdrošināšanu iemaksu likmes palielināšanu līdz 35,09% (patlaban tā ir 33,09%).
Premjers kā piemēru minēja personu ar vienu apgādājamo – ja tā saņems algu zem 500 latiem, tad reālie ieņēmumi palielināsies, bet, ja virs 500 latiem, – tad ieņēmumi samazināsies.
“Tas nozīmē, ka lielākajai daļai darba ņēmēju nodokļu slogs samazināsies, bet lielo algu saņēmējiem palielināsies,” skaidroja Dombrovskis, piebilstot, ka šīs nodokļu izmaiņas liecinot par progresivitātes elementiem.
Kā ziņots, Finanšu ministrijas mājaslapā publiskotais 2011.gada valsts kopbudžeta konsolidācijas pasākumu saraksts, ko sestdien ārkārtas sēdē akceptēja Ministru kabinets, paredz, ka kopējā nākamā gada kopbudžeta konsolidācijas summa ir 290,67 miljoni latu, no kuriem 88,8 miljoni latu ir pasākumi izdevumu pusē, 156,96 miljoni latu ir pasākumi ieņēmumu pusē, savukārt 44,9 miljoni latu ir izmaiņas fondēto pensiju shēmā.
Izdevumu samazinājums valsts budžetā ir paredzēts par 78,988 miljoniem latu. Ar lielākajiem samazinājumiem ir jārēķinās Satiksmes ministrijai, kuras tēriņus paredzēts samazināt par 18,272 miljoniem latu. Labklājības ministrijas pamatbudžetā izdevumi tiks samazināti par 11,466 miljoniem latu, bet speciālajā budžetā – par 5,77 miljoniem latu. Savukārt Veselības ministrijas izdevumi tiks “griezti” par 12,34 miljoniem latu.
Par 5,48 miljoniem latu paredzēts samazināt Aizsardzības ministrijas izdevumus, par 5,43 miljoniem latu – Zemkopības ministrijas, par 4,65 miljoniem latu – Tieslietu ministrijas, par 4 miljoniem latu – Izglītības un zinātnes ministrijas, par 3,265 miljoniem latu – Iekšlietu ministrijas, par 3,34 miljoniem latu – prokuratūru izdevumus, par miljonu latu – Kultūras ministrijas, par 800 413 latiem – Ekonomikas ministrijas, 792 248 latiem – Finanšu ministrijas, par 720 295 latiem – Vides ministrijas, par 658 402 miljoniem latu – Augstākās tiesas, par 547 076 latiem – Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, par 316 092 latiem – Ārlietu ministrijas, par 93 774 latiem – Satversmes tiesas, vēl par 46 454 latiem – Ministru kabineta izdevumus.
Savukārt izdevumu samazinājums pašvaldību budžetā iecerēts par 9,82 miljoniem latu, mainot IIN un obligāto sociālo iemaksu likmes darba ņēmēja maksājuma proporcijas un daļēji kompensējot ieņēmumu samazinājumu pašvaldību budžetos.
Pasākumi ieņēmumu daļā plānoti ar 156,96 miljonu latu fiskālo efektu. No šīs summas proporcionāli lielāko daļu jeb 77,11 miljonus latu paredzēts iegūt ar pasākumiem, kas tiek apzīmēti zem nosaukuma “pārējie pasākumi”. Tajos ir tādi priekšlikumi kā ēnu ekonomikas apkarošana, ar kuriem plānots gūt 15 miljonu latu ieņēmumus, dabas resursu nodokļu paaugstināšana ar 12 miljoniem latu, minimālās dividendēs izmaksājamās peļņas daļas valsts kapitālsabiedrībām pacelšana no 80% uz 90%, kas dotu papildu 11,14 miljonus latu, kā arī minimālās algas paaugstināšana, finanšu stabilitātes nodeva, dienesta auto nodokļa ieviešana, aizstājot tagadējo piemērošanas kārtību, vieglo automobiļu un motocikli nodoklis jaudīgākiem un lieliem auto u.c.
Budžeta ieņēmumus par 72,976 miljoniem latu paredzēts palielināt, veicot izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmēs. PVN pamatlikmes pacelšana no 21% līdz 22% dotu papildu 37,5 miljonus latu budžetā, bet PVN samazinātās likmes atcelšana elektroenerģijai – 13,855 miljonus latu. No 10% līdz 12% paaugstinot samazināto PVN medikamentiem budžetā papildu varētu tikt gūti 7,27 miljoni latu, medicīnisko ierīču un medicīnas preču iegādēm – 208 149 latu, siltumenerģijai – 2,415 miljoni latu, dabasgāzei – 732 139 latu, malkai – 158 721 lats, transporta pakalpojumiem – 1,45 miljoni latu, grāmatām – 187 995 latu, laikrakstiem – 678 090 latu, bet viesu izmitināšanas pakalpojumiem – 1,52 miljonus latu.
Savukārt PVN piemērošanas kārtības maiņa maksātnespējas administratoru un zvērināto tiesu izpildītāju veiktajās īpašumu atsavināšanas izsolēs budžeta ieņēmumus varētu papildināt vēl par 7 miljoniem latu.
Nekustamā īpašuma nodokļa likmes paaugstināšana savukārt budžetā papildu ienestu 6,87 miljonus latu.
Panākta vienošanās, ka pašvaldības nākamgad saņems 82% no IIN, bet valsts budžetā tiks ieskaitīti 18%.
Savukārt jau piektdien “Vienotības” un Zaļo un zemnieku savienības veidotais Ministru kabinets panāca vienošanos par PVN pamatlikmes palielināšanu līdz 22% un nekustamā īpašuma nodokļa likmes dzīvojamām platībām dubultošanu.
Palielināta tiks arī samazinātā PVN likme – no 10% uz 12%, savukārt elektrības patēriņam mājsaimniecībās vairs netiks piemērota samazinātā PVN likme, bet gan pamatlikme.
Dubultojot nodokļa likmi mājokļiem, nolemts saglabāt patlaban esošo 25% pieauguma ierobežojumu nodoklim par zemi. Nodoklis mājokļiem patlaban ir atkarīgs no tā kadastrālās vērtības un tiek piemērots 0,1%, 0,2% un 0,3%. Sekojoši, palielinot nodokli, jaunās likmes būs 0,2, 0,4 un 0,6% no kadastrālās vērtības.
IIN likme patlaban ir 26%, nepaliekamais minimums ir 35 lati, atvieglojumi par apgādībā esošu personu 65 lati, savukārt obligātās sociālās iemaksas strādājošajiem jāveic 33,09% apmērā.
LETA
Komentāri