Otrdiena, 29. aprīlis
Vārda dienas: Vilnis, Raimonds, Laine

Dievnams – jaunpiebaldzēnu vienotājs

Druva
09:02
27.07.2011
13
Baznica 2

Jaunpiebalgas Svētā Toma baznīcas atbalsta fondam (JST BAF) apritējuši divi gadi. Tieši fonda dzimšanas dienā Jaunpiebalgas Svētā Toma evaņģēliski luteriskajā baznīcā norisinājās JST BAF valdes un draudzes padomes paplašinātā sēde, kurā dalībnieki atskatījās uz baznīcas restaurācijā iespēto un darāmajiem darbiem.

Dievnams – pasaules piebaldzēnu vienotājs

Kādas pārmaiņas baznīcas vizītkartē jau paspējuši iezīmēt šie divi gadi? Pērn profesionāli restaurēts Kārļa Zāles veidotais piemineklis Brīvības cīnītājiem, kas atrodas dievnama dārzā. Darbus uzsākt tieši ar šo atbildīgo projektu pamudināja pieminekļa 80 gadu jubileja, kas pagājušā gada 3.jūlijā tika sagaidīta godam. Sakārtota baznīcas apkārtne, nosusināti tās pamati, salabots dievnama un tā torņa jumts, griestu un sienu restaurācija nelielā izmēģinājuma platībā tika veikta jau pagājušā gada decembrī. Tad pilnībā atjaunots arī baznīcas tehniskais projekts. Visi šie darbi veikti par ziedotāju līdzekļiem. JST BAF kontā ienākusi nauda ne vien no daudziem Latvijas novadiem, bet arī no dažādām pasaules valstīm. Ziedo esošie un bijušie piebaldzēni un viņu dzimtu turpinātāji, kuri savā sirdī jūtas piederīgi Jaunpiebalgai. Kā atzina JST BAF valdes priekšsēdētājs Tālavs Jundzis, dievnams veidojas par Jaunpiebalgas novada simbolu un pasaules piebaldzēnu vienotāju.

Restaurācijas darbi jāturpina!

“Te ir mazāk ko aizliegt, vairāk ko atļaut,” iepazinusies ar jau paveikto un iecerēm, gandarīti rezumēja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vecākā inspektore Dace Čoldere. Viņas ceļavārdi: “Ar vislielāko cieņu izturieties pret oriģinālu! Nevajag panākt, lai baznīca izskatās kā vakar uzbūvēta! Saglabājiet senatnīgumu!”

Uz dievnama jumta jau kopš agra pavasara varēja aplūkot četrus izmēģinājuma krāsojuma paraugus. No tiem tika izvēlēts labākais, lai šajā tonī pārkrāsotu baznīcas jumtu. Šā gada otrajā pusē plānots sākt arī visu iekštelpu restaurāciju.

Nākamajā gadā jāķeras pie torņa smailes mūru remonta. Triju gadu laikā iecerēts arī īstenot akciju “Mans logs mūsu baznīcai”, nomainot savulaik ieliktos plastmasas logus pret koka – atbilstoši to sākotnējam veidolam. Viens vai vairāki ziedotāji kopā jau tagad ir aicināti izvēlēties savu logu. Pēc atjaunošanas tiem paredzēts piestiprināt vara pateicības plāksnīti ar ziedotāju uzvārdiem. Novadnieks, mākslinieks Jānis Strupulis sēdes laikā rādīja šīs plāksnītes sagatavi, kuru JST BAF valde un draudzes padome akceptēja. Vairāki logi savus ziedotājus jau sagaidījuši. Pavisam atjaunojami 27 logi.

BAF valdes priekšsēdētājs Tālavs Jundzis kopā ar tuvākajiem domubiedriem bija nopietni pastrādājuši, lai interesentiem atvestu vairākas labas ziņas. Pirmā – Jaunpiebalgas Sv.Toma ev.lut. baznīca iekļauta Valsts kultūras nozīmes pieminekļu sarakstā, kas sniedz iespēju pretendēt arī uz valsts finansējumu. Otrā – Rīgas laku un krāsu rūpnīca par 2000 latiem piekritusi ziedot krāsu dievnama jumtam. Trešā – dienu pirms šīs sanāksmes BAF valdes priekšsēdētājs bija ticies ar Krievijas miljardieri Pjotru Avenu, kura dzimtas saknes arī meklējamas Jaunpiebalgas novadā. Atzīstot savu pietāti pret reliģiju, Pjotrs Avens Jaunpiebagas dievnama restaurācijai apsolījis 50000 latu!

“Kāpēc Ziemassvētkos baznīcas ir pilnas ar cilvēkiem?”vaicāja Jaunpiebalgas Sv.Toma baznīcas draudzes mācītājs Artis Eglītis un pats arī atbildēja: “Šo brīnumu paveic dievnama ēka. Tāpēc tās uzturēšana mums visiem ir ļoti svarīga.

Dzintra Ciekurzne-Mozule,

speciāli “Druvai”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Satiksmei būs slēgts Mednieku un Palejas ielas krustojums

10:22
29.04.2025
19

No 29. aprīļa plkst. 9.00 līdz 30. aprīļa plkst. 9.00 autoceļa remontdarbu dēļ satiksmei slēgts Mednieku ielas un Palejas ielas krustojums.

Savējie sabrauc, un Rauna rūc

00:00
29.04.2025
102

Aizvadītajā svētdienā Raunā satikās tie, kam sirdī auto un motosports. Savējie, raunēnieši. “Raunēniešiem ir jāiepazīst savi varoņi! Tik  daudz izcilu sportistu taču nāk no Raunas,” saka viens no pasākuma “Rauna rūc” idejas autoriem Andris Abrāmovs. Viņš ar gandarījumu atzīst, ka kopā ar Kalvi Blūmu un Lindu Vecgaili izdevies sarīkot salidojumu, kurā varēja satikt pazīstamus auto […]

Vidzemē norisināsies medicīnas mācības “Ausma 2025”

16:17
28.04.2025
20

No 29. līdz 30. aprīlim Vidzemē norisināsies Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes Medicīnas rotas un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta kopīgās mācības “Ausma 2025”, kas notiks jau sesto reizi. Lai stiprinātu valsts aizsardzības spējas, mācību laikā zemessargi un karavīri trenēsies pēc iespējas realitātei pietuvinātos apstākļos. Tiks pārbaudīta Medicīnas rotas spēja organizēt un koordinēt cietušo evakuāciju uz civilajām […]

“Māls” būs izzinošs piedzīvojums

00:00
28.04.2025
117

“Cēsis – Latvijas kultūras galvaspilsēta” notikumu programma kļūst aizvien plašāka. Iekļaujoties kopējā norišu kalendārā, novadā notiek dažādi pasākumi, daudzi vēl priekšā. Arī multimediālais kon­cert­uzvedums “Māls”. Tas augustā būs skatāms Žagarkalnā. Režisore Inga Cipe atklāj, ka tiks iesaistīti ap diviem tūkstošiem novada amatierkolektīvu dalībnieku. “Korus, deju kolektīvus kopā redzam reizi piecos gados Dziesmu svētkos. Kolektīvi ir […]

Viens nav karotājs

00:00
27.04.2025
373
1

“Solo” zīmola izaugsmi panākusi uzņēmuma komanda, saka tā īpašnieks Uldis Kvants Uzņēmums “Beatus”, kas plašāk pazīstams ar preču zīmi “Solo”, ir daudzkārtējs Cēsu novada uzņēmēju gada balvas ieguvējs. Pērn atzinība gūta nominācijā “Gada izaugsme”. Droši vien arī uzņēmuma 33 gadu ilgo vēsturi vislabāk raksturo vārdi – ne gadu bez izaugsmes! Šajos gados no viena cilvēka, […]

Ziemā padarītais pavasarīgā izstādē

00:00
26.04.2025
42

Dzērbenes pilī kā ik pavasari rokdarbu studija ” Dzērbe”, aicinot citas rokdarbnieces un amatniekus, iekārtojusi izstādi tirdziņu “Kas manā pūriņā”. Te dzērbeniešu, arī taureniešu un kaivēniešu šoziem pūrā pielocītais. “Izstāde ir krāsaina un daudzveidīga,” uzsver Dzēr­benes kultūras nama vadītāja Daina Šmite un pastāsta, ka studijas dalībnieces rāda noaustos Dzērbenes un Rūjienas brunčus, pašu pagasta krāsām […]

Tautas balss

Cēsis ir pieprasītas

23:26
27.04.2025
20
1
L. raksta:

“Tagad, kad Cēsīs nevar izbraukt pa Lapsu ielu, redzam, cik dzīva ir satiksme pilsētā. Tas labi vai slikti, cits jautājums. Protams, satiksmes mierinātājiem situācija varētu nepatikt, bet tagad ieraugām patieso plūsmu. Pilsētā dzīvo un to apmeklē daudz cilvēku. Jā, ielās redzam maz gājēju, bet kopumā Cēsis ir galamērķis daudziem,” sprieda pensijas vecuma kungs L.

Sociālajos tīklos izteiktie solījumi pazudīs

23:25
26.04.2025
16
8
Cēsniece Z. raksta:

“Feisbuks pilns ar pašvaldību vēlēšanu kandidātu solījumiem. Agrāk, kad tos lasījām drukātā veidā, vēlāk katru ievēlēto deputātu varēja turēt pie vārda, bet kā tagad? Sociālajos medijos publicētais, rakstītas vai runātais, taču laika gaitā pazudīs. Manuprāt, to jau katra partija un kandidāts var pats izdzēst. Tad nu pēc pāris gadiem ķer vēju laukā, solījumi pazuduši. Vajadzētu […]

Pacienta paldies mediķēm

23:25
25.04.2025
22
Rozuliete Gaida raksta:

“Tikai veselā miesā mājos vesels gars. Tāpēc saku lielu paldies Stalbes mediķēm Anitai Viškintei un Sandrai Zepai, kuru darbam pateicoties esmu izveseļojusies. Saņēmu sirsnīgu attieksmi, iejūtību, izpratni un teicamu ārstēšanu,” sacīja seniore, rozuliete Gaida.

Baltās ietves

05:09
25.04.2025
14
Cēsnieks Artūrs raksta:

“Lai gan ziema bija maiga un ietves reti tika kaisītas ar sāli, tomēr vecpilsētā to segums ir balts. Tāds tas bija arī agrākos pavasaros, un pat vasarā lietus nespēja izmazgāt sāli no bruģa. Varbūt bruģakmeņiem tas nekaitē, bet rada dīvainu ainu un liek aizdomāties, cik sāls ticis uz ēku pamatiem,” viedokli pauda cēsnieks Artūrs.

Paši izvēlējās, tomēr…

07:08
24.04.2025
15
Seniore K. raksta:

“Traki, ka Krievija neuzņemas atbildību par saviem pilsoņiem, kas dzīvo citās valstīs. Protams, katrs jau pats izvēlas pilsonību, tomēr traki, ka Krievija saviem pensionāriem nepārskaita naudu. No kā lai vecie cilvēki dzīvo?! Aizvien vairāk redzam, ka Krievijas varai nerūp pat pašu pilsoņu liktenis,” pārdomās dalījās seniore K.

Sludinājumi