Sestdiena, 22. jūnijs
Vārda dienas: Emīls, Egita, Monvīds

Dieva stūrītim piederīgie

Druva
00:00
06.01.2009
17
200901052316378999

“Būt līgatnietim – tas ir dzīvesveids,” saka pilsētas domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins. Viņš pats ir līgatnietis trešajā paaudzē un ir pārliecināts, ja pilsētas iedzīvotāji noticēs, tad Līgatne kļūst par ne tikai Eiropā, arī pasaulē pazīstamu kultūrvēstures tūristu apmeklējumu vietu.

Pirms trim gadiem, kad Ainārs tika ievēlēts mēra amatā, viņš konstruktīvi sāka domāt par pilsētas nākotni. Rīkoja seminārus kopā ar vides un kultūrvēstures speciālistiem, sāka apzināt to, ar ko bagāta pilsēta.

Tagad jau ir gatava Līgatnes papīrfabrikas vēsturiskā centra attīstības koncepcija. To augstu novērtējuši Gaujas NP speciālisti, Valsts kultūras inspekcija. Uz koncepcijas pamata izveidots tehniskais projekts.

Jau 80.gados nopietni domāts par Līgatnes attīstību. Bijis daudz diskusiju par to, ka vecā koka apbūve jānojauc un vietā jābūvē divstāvu mājas. “No pašreizējā skatījuma – paldies Dievam, ka neizdarīja. Piekrītu, tad tas šķita pareizi. Diemžēl daudz kas izdarīts neatgriezeniski. Nevienam līgatnietim dvēseliski nebija pieņemama bānīša sliežu nojaukšana, kas notika 90.gados. Papīra ražošanas vārdā aizbēra kanālus, izjauca ūdens apgādes sistēmu. Tika pieļautas kļūdas, kuru labošana prasīs ļoti daudz,” domās dalās Ainārs un uzsver, ka šodien līgatnieši var pateikties liktenim, ka 15 gadus pilsētā bijis sastingums. Viss saglabājies. “Ja mēs būtu bijuši ļoti aktīvi, pilsēta būtu tāda pati kā daudzas citas. Ja strauji attīstītos, kas zina, kā būtu. Sagandēt dabas ainavu, kultūrvēsturiskās vērtības var ar pāris neapdomīgiem lēmumiem. Līgatne ir piemērs Latvijā, kā privatizācija sagrāva sistēmu. Ciemata atdalīšana no fabrikas, dzīvokļu privatizācija radījusi daudzas problēmas. Tagad ir mudžeklis, kas jāatšķetina. Būs jāpanāk kompromisi ar iedzīvotājiem,” saka priekšsēdētājs.

Lai izstrādātu attīstības koncepciju, tika vētīti dzimtu albumi un vērtas vaļā vēstures lappuses, pierakstīti stāsti. Un ik uz soļa atklājas tas unikālais, ar ko pilsēta var lepoties. “Varam paņemt idejas, kuras pierādījušas, ka ir derīgas, un mēs tās vēl varam papildināt. Nevajag izdomāt ko jaunu, vajag izvērtēt citu veiksmes stāstus un iet uz priekšu,” pārliecināts Ainārs Šteins. Līgatnieši pērnvasar pabija Somijā Verlā. Pilsēta būvēta 19.gadsimtā. Tā ir kā miniatūra Līgatne. “Fabrikas īpašnieki ir uzfilmējuši visu ražošanas procesu, tad apturēja rūpnīcu – ar rītdienu te būs muzejs. Ir būtiski – ar rītdienu te nekas nemainīsies,” uzsver domes priekšsēdētājs un piebilst: ” Bet mēs eksponātus nevis noliekam muzejā, bet iznīcinām. Ļoti daudz veco fabrikas mašīnu iznīcināja ne jau padomju laikā, tad tās saudzēja, bet 90. gados.”

Līgatnieši ir pārliecināti, viņu bagātība ir papīrfabrikas vēsturiskais centrs, pati fabrika, dabas veltes, seno līgatniešu būvētās inženierkomunikācijas. “Savākts daudz vēsturisku liecību, kas parāda, ka 20. gadsimta sākumā pilsēta bija paradīzes stūrītis zemes virsū, kur dzīvoja laimīgi cilvēki, kam bijis augstākā līmeņa sociālais nodrošinājums. Visas grāvmalas, celiņi bija sakopti. Arī mēs varam savu pilsētu tādu izveidot, ja vispirms sapratīsim, kur dzīvojam,” saka Ainārs Šteins.

Kultūrvēsturiskā centra koncepcijas izstrāde ir sirdsdarbs, kuru veic Līgatnei piederīgie. Palīgos iesaistījies Guntis Gailītis – rīdzinieks un zosēnietis ar saknēm Līgatnē. Arhitekte Ināra Kārkliņa bērnībā kopā ar vecākiem, fabrikas speciālistiem, dzīvojusi Līgatnē. Viņa plānā rāda ēku izvietojumu, parku, to, kā dabas ainava izmantota, lai cilvēki te labi justos. Ko pašvaldības ieceres dos iedzīvotājiem? Izveidojot tūristu taku, sakārtojot tiltiņus, kāpnes, tās vispirms jau ikdienas gaitās varēs izmantot līgatnieši. Un arī tūristi.

“Nezinu nevienu citu vietu, kur tiltiem būtu vārdi – Fricis, Arnolds, Hugo, Gustavs, Aleksandrs, Vilhemīne un vēl citi. Tilti tapuši kā jaunākie sasniegumi inženierijā 19. gadsimta beigās. Līgatnē taču tajā laikā dzīvoja daudz inženieru,” domās dalās arhitekte un piebilst, ka sakārtojot to, kas gadiem atstāts novārtā, jau būs ļoti daudz izdarīts. Aizvien vairāk līgatniešu novērtē mantojumu. Nekur citur tādu koka ēku nav, tās labi saglabājušās, vien pēdējais laiks uzlikt jaunus jumtus.

“Gribas cerēt, ka Līgatne ir laimīgā zeme, kuru Dievs ar vienu acs kaktiņu visu laiku vēro,” saka Ainārs Šteins un pastāsta, ka nesen domē ienākusi kāda pilsētniece un pateikusi, ka Līgatne ir liels Sūnu ciems. Viņa, rīdziniece, pārcēlusies uz Līgatni, un te, izrādās, dārgāki komunālie maksājumi, te nav teātra, kino, kaimiņi nesaprot, neuzklausa. Kā līgatnietis viņš ar lepnumu raksturo savējos: “Nevienam, kurš atnāks uz Līgatni, neizdosies neko radikālu šeit mainīt, jo te cilvēki dzīvo paaudzēs. Līgatne ir saausta radurakstos. Te nevar neko sliktu par otru pateikt. Tas arī uzliek lielu pienākumu. Ir daudz stāstu, cik Līgatnē kādreiz draudzīgi dzīvojuši. Svešiniekam no malas grūti iesaistīties, kļūt par savējo. Nav jāmaina ne vietējie, ne atnācēji. Ir jābūt prasmei pieslīpēties intrigām, valodām un nevalodām, kādas ir jebkurā mazpilsētā. Šādā vidē mēs dzīvojām un dzīvojam.

Mēs atšķiramies no lauciniekiem. Jau paaudzēs esam strādnieki. Ne labāki, ne sliktāki par zemniekiem, bet citādāki.” Ainārs arī atgādina, ka pilsētā agrāk bijuši strikti noteikumi, kādam jābūt cilvēkam, lai viņš varētu dzīvot Līgatnē. Vēl 1965. gadā biedru tiesa izskatījusi jautājumu par vienas ģimenes nepiedienīgu uzvedību – dzer, trokšņo. Nolemts vīru nosūtīt piespiedu ārstēšanā pret dzeršanu, bet, ja sieva tā turpinās, viņu izraidīt no Līgatnes. Visticamāk, agrākos gados noteikumi bija vēl stingrāki. Ne jau kurš katrs tolaik varēja kļūt par līgatnieti.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Saules un ēnas saspēle dzīves norisēs un svētkos

00:00
22.06.2024
10

Mārsnēnos Priekuļu apvienības svētkos “MārsnĒNAS – GaismĒNAS” zumēja kā bišu stropā – dienā centrā uzstājās mākslinieciskie kolektīvi, notika radošās darbnīcas, apvienības pagastu amatierteātru izrādes. Svētkus šogad rotāja moto: “Ja ir ēna, tad kaut kur ir arī Saule.” Saule ir arī Priekuļu apvienības logo zīme, tā simbolizē gaismu un siltumu, bet ēna veldzē un atvēsina, un […]

Pieejamība kā iespēja

00:00
21.06.2024
36

Pietrūkst kopīga redzējuma, kā jāveido dabas takas un dabas objekti, lai tie būtu pieejami ikvienam – ne tikai cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, bet arī māmiņām ar bērniem ratiņos vai vecāka gadagājuma ļaudīm,kuriem pastaigai nepieciešams līdzenāks ceļš un vairāk soliņu, kur piesēst, lai pastaigas laikā atpūstos. Tā, izpētot vides pieejamību kultūras mantojuma objektu, dabas taku, ēdināšanas […]

Jāatgādina, lai neatkārtotos

00:00
20.06.2024
51

14.jūnijs šogad bija lietains. Saule slēpās aiz asaru pielietiem mākoņiem, kad daudzviet Latvijā pieminēja 1941.gada represijās svešumā izvestos. Jaunraunā komunistiskā terora upuru piemiņas vietā priekulieši atcerējās uz Sibīriju aizvestos jaunrauniešus, tos, kuri neatgriezās. “Lasot atmiņas par to nakti, kad pārtrūka daudzu Latvijas iedzīvotāju dzīve, nevar palikt vienaldzīgs. Un nekur nepazūd jautājumi – par ko, kāpēc. Šodien […]

Aizvadītajā diennaktī vairākas sadursmes

14:33
19.06.2024
50

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 94 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 12 ceļu satiksmes negadījumi, kur vienā gadījumā viena cietusi persona. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 93 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 34 par ātruma pārsniegšanu, kā arī divos gadījumos […]

Ugunsdzēsējiem glābējiem Vidzemē septiņi izsaukumi

14:30
19.06.2024
30

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šī gada 18. jūnija plkst. 6.30 līdz 19. jūnija plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona pārvalde saņēma septiņus izsaukumus – divus uz ugunsgrēku dzēšanu, četrus uz glābšanas darbiem un viens izsaukums bija maldinājums. Vakar īsi pēc pusdienām ugunsdzēsēji saņēma izsaukumu uz Smiltenes novada Smiltenes pagastu, kur pēc ceļu satiksmes negadījuma bija […]

Satiksimies pie Sīmanīša!

00:00
19.06.2024
95

Vairāki simti cēsnieku un tālumnieku piepildīja Cēsu Maija parku. Viņi pazina Haraldu Sīmani, viņiem patīk viņa dziesmas. Kāds ar viņu dzīvojis kaimiņos, cits kopā mācījies, vēl cits muzicējis vai ciemojies pie viņa kādas baznīcas tornī, varbūt, garām skrienot, tikai sasveicinājies. Ha­ralds Sīmanis ir cēsnieks. Te veidojusies viņa personība, piedzīvota mīlestība, atrasts savs ceļš dzīvē un […]

Tautas balss

Zināšanas, kas vajadzīgas katram

17:05
18.06.2024
17
Lasītāja G raksta:

“Pagājušajā nedēļā Valmierā ikviens varēja uzzināt un arī praktiski pamācīties, kas tieši darāms krīzes situācijās. Aizsardzības ministrija rīkoja dienu “Bruņojies ar zināšanām”, kur speciālisti tikās ar iedzīvotājiem. Tāds pasākums bija pavisam 14 pilsētās Latvijā, bet mūsu valstī taču ir daudz vairāk pilsētu un visās dzīvo cilvēki, visur vajadzīgas šādas zināšanas, īpaši jau šajā situācijā, kurā […]

Svētkus sarīko pati kopiena

23:01
13.06.2024
22
Svētku apmeklētāja raksta:

“Skujenē bija ļoti skaisti pašu pagasta iedzīvotāju rīkoti svētki. Tur varēja baudīt gan koncertus, gan pamieloties ar vietējo gatavotiem gardumiem, gan redzēt daudz ko citu. Lieliski, ka ir uzņēmīgi, rosīgi cilvēki, kas darbojas savā un citu labā,” ar gandarījumu sacīja svētku apmeklētāja.

Prieks par atjaunoto ielu

23:00
13.06.2024
30
Bērzaines iedzīvotāja raksta:

“Braucu Cēsīs pa jauno Bērzaines ielu un priecājos, cik tā skaista! Tiešām gandarījums, ka atrasta nauda un veikta tik vērienīga pārbūve. Tagad sakārtos Emīla Dārziņa ielu, tad vēl vajadzētu sakārtot to Bērzaines ielas atlikušo daļu, kas ved līdz Gaujas ielai, tad šī apkaime būtu vienkārši fantastiska. Bet laikam jau jāsaprot, ka visu tūlīt nevar gribēt,” […]

Kas par maksu, kas bez maksas

22:59
13.06.2024
25
Lasītājs J. raksta:

“Lasu un domāju, kā tā, uz Cēsu kauju jubilejas koncertu, kur uzstājas vietējie dejotāji, jāpērk biļete, bet Igaunijas mūziķu koncertu varēs klausīties bez maksas. Vai tā ir mūsu paš­valdības godīga attieksme pret iedzīvotājiem,” neapmierinātību pauda lasītājs J.

Senioriem grūti izstaigāt lielus attālumus

22:58
13.06.2024
39
Cēsniece raksta:

“Cēsīs, Palasta un Gaujas iekas krustojumā pie muzeja krātuves, bija soliņš, kur bija ērti mirkli atpūsties, sakārtot pirkumus pēc iznākšanas no “Maxima” veikala un doties kājām mājās. Tagad soliņa vairs nav. Žēl, ka tas noņemts, nepadomājot par vecajiem cilvēkiem, kuriem grūti izstaigāt lielus attālumus, turklāt ar pirkumu maisiņiem rokās. Kopumā pilsētā ir pārāk maz soliņu. […]

Sludinājumi