Pagājušā gada decembris ar mēneša vidējo gaisa temperatūru Latvijā mīnus 6,6 grādi, kas ir 4,2 grādus zem ilggadējās normas, bijis ceturtais aukstākais gadu noslēdzošais mēnesis pēdējos 87 gados, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija.
Visaukstākais decembris gan Latvijā kopumā, gan atsevišķās tās vietās ir bijis 1978.gadā, kad vidējā gaisa temperatūra bija 8,5 grādus zem normas, savukārt otrs aukstākais bijis 1969.gada decembris, kad bija trīs grādus siltāks nekā 1978.gadā, savukārt trešais un sestais aukstākais decembris ir bijis pēdējā desmitgadē – attiecīgi 2002.gadā un 2001.gadā.
Savukārt vissiltākais decembris ar plus 4,3 grādiem, kas ir 6,7 grādus virs normas, bijis 2006.gadā. No aizvadītās desmitgades siltāko decembru vidū ir arī 2007.gada un 2004.gada decembris, kas attiecīgi ierindojas sestajā un devītajā vietā.
Aizvadītajā decembrī zemāka par normu mēneša vidējā gaisa temperatūra bija visā Latvijā. Vislielākie noviržu no normas kontrasti bija Kurzemē – no 3,8 līdz 3,9 zem normas Kolkā un Ventspilī līdz pieciem grādiem zem normas Rucavā. Pārējā Latvijā decembris bija četrus līdz 4,5 grādus aukstāks par ilggadējiem vidējiem rādītājiem.
Nokrišņu daudzums 2010.gada decembrī vidēji Latvijā bija 80 milimetri, kas ir 159% no ilggadējās normas. Gandrīz tikpat liels nokrišņu daudzums ir bijis arī 1999.gada decembrī. Abi minētie gadi ir ar vislielāko nokrišņu daudzumu Latvijā gada pēdējā mēnesī. Ar nokrišņiem visbagātāko gadu pirmo desmitu noslēdz pagājušais, 2009.gads, tā nokrišņu daudzums bija 72 milimetri, savukārt vismazāk nokrišņu decembrī – tikai ap 20% no normas – Latvijā bija 1953.gadā.
Pērnā gada decembrī lielāks par normu nokrišņu daudzums bija visā Latvijā. Tāpat kā temperatūrai, arī nokrišņu daudzumam vislielākie noviržu no normas kontrasti bija Kurzemē – no tikai 4% virs normas Ventspilī līdz 2,7 mēneša nokrišņu normām līdzvērtīgam nokrišņu daudzumam Mērsragā. Austrumlatvijā vairāk nekā divas reizes nokrišņu plāns tika pārsniegts Rēzeknē, Centrāllatvijā – Kalnciemā.
Auksts laiks Latvijā valdīja visu decembri, un nedaudz virs normas gaisa temperatūra bija tikai vienu dienu – 7.decembrī, kas bija arī mēneša siltākā diena ar visaugstākajām diennakts maksimālajām gaisa temperatūrām, kuras Baltijas jūras piekrastes rajonos sasniedza plus 3 līdz plus 4 grādus.
Stabili auksts laiks bija mēneša vidusdaļā, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra noslīdēja līdz pat 7 līdz 8 grādiem zem normas. 13.decembra rītā temperatūras stabiņš sasniedza decembrī zemākās atzīmes – Daugavpilī – mīnus 21,4 grādus un Bauskā – mīnus 22,5 grādus.
Laikā no 25.decembra līdz 28.decembrim Latvijā varēja vērot ziemas sākumam neparastu gaisa temperatūras teritoriālo sadalījumu. Tam par iemeslu bija siltās gaisa masas no dienvidiem, kas visvairāk ietekmēja gaisa temperatūru tieši Latgalē. Daugavpilī gandrīz visu 25.decembri gaisa temperatūra bija nedaudz virs nulles, tādējādi paaugstinot diennakts vidējo gaisa temperatūru 4,6 grādus virs normas, taču tajā pašā laikā Baltijas jūras piekrastes rajonos diennakts vidējā gaisa temperatūra bija 4 līdz 5 grādus zemāka par normu.
Decembrī lielāki vai mazāki nokrišņi bija katru dienu, visvairāk nokrišņu bija mēneša trešajā dekādē, kad perioda norma kopumā Latvijā tika pārsniegta 2,7 reizes. Diena ar mēnesī visbagātāko nokrišņu daudzumu bija 24.decembris. Mērsragā šai diennaktī nokrišņu daudzums bija 62% no visa mēneša nokrišņu normas.
Atbilstoši gaisa temperatūrai nokrišņi lielākoties bija sniega veidā. Taču Ziemassvētkos Latviju šķērsojošā gaisa masa atmosfēras augstākajos slāņos bija silta virs visas Latvijas teritorijas un izraisīja ne tikai snigšanu, bet arī smidzināšanu, lietu un sasalstošu lietu, kas, saskaroties ar auksto zemes virsmu un priekšmetiem gaisā, sasala, ar ledu pārklājot gandrīz visu Latviju. Apledojums daudzviet saglabājās līdz pat mēneša beigām, to papildināja sniegs, kas jau apledojušās virsmas un koku zarus darīja vēl smagākus, apkārtējai videi un cilvēkiem arī bīstamus.
Sals un bagātais sniega nokrišņu daudzums mēneša gaitā pakāpeniski palielināja sniega segas krājumus. Mēneša pirmā dekāde kopumā pārsniedza ilggadīgos vidējos rādītājus vidēji Latvijā 2,5, bet mēneša trešā dekāde jau gandrīz piecas reizes, tādējādi kļūstot par ar sniegu visbagātāko decembra trešo dekādi Latvijā.
Vidēji mēnesī visbiezākā sniega sega – 27 līdz 28 centimetri – klāja Rīgu un Rīgas apkārtni, Kuldīgu un Rucavu, vismazāk sniega kopumā mēnesī bija Ventspilī un Kolkā – 13 līdz 14 centimetri.
Tik sniegots decembris Latvijā ir retums. Ilggadējie dati rāda, ka līdz šim visbiezākā sniega sega decembrī – vidēji 23 centimetri – bija 1937.gadā. 2010.gada decembra vidējais sniega segas biezums Latvijā – 22 centimetri – ir ļoti tuvu 1937.gadā novērotajam.
Decembrī vējš pārsvarā pūta no austrumu kvadranta – ziemeļaustrumu, austrumu un dienvidaustrumu – puses. Ilggaējie dati rāda, ka šo virzienu vēji parasti decembrī Latvijā nav tik bieži, jo vējš pārsvarā pūš no dienvidiem, dienvidrietumiem un rietumiem. Šogad ilggadēji dominējošo virzienu vēji Latvijā bija jūtami retāki. Aizvadītā gada decembra vidējais vēja ātrums Latvijas reģionos bija no 0,6 līdz 0,9 metriem sekundē mazāks par normu.
LETA
Komentāri