Pēc vasaras sākumā pārdzīvotajiem uzmācīgajiem odiem nu jau divas nedēļas kā parādījušies dunduri.
Kā informēja entomologs Voldemārs Spuņģis, dunduru parādīšanās liecina par to, ka vasaras karstākais laiks ir klāt, jo dunduri ir izteikti karstummīļi un lido sūkt asinis tikai tad, kad diena kārtīgi iesilusi.
Ja vasaru prognozē karstu, tad liels dunduru skaits ir garantēts līdz pat augustam, uzsvēra Spuņģis.
Latvijā ir 25 dunduru sugas, un labāk pazīstami ir sīkie lietus dunduri, milzīgie govju dunduri, krāšņie zeltači un daudzas ne tik izteiksmīgas sugas – parastie dunduri. Daži dunduri pēc krāsojuma atgādina lapsenes, bet viena suga ir pilnīgi melnā krāsā.
Visu dunduru mātītes sūc asinis, bet tēviņi ir miermīlīgi nektāra ēdāji. Mātītes olas dēj slapjās vietās – purvos, grāvjos, mēslu krātuvēs, ūdeņu piekrastē. Izšķīlušies kāpuri ir plēsoņas – tie uzbrūk ikvienam mazākam kukaiņu kāpuram. Dunduru kāpuriem mutē ir divi spēcīgi āķi, ar kuriem tie pārplēš savu upuri un izsūc. Pagājusī sniegiem bagātā ziema bija labvēlīga visiem, kas ziemoja zem sniega, tostarp arī dunduru kāpuriem, stāstīja entomologs.
Šā gada pavasara pali ilgi augsni uzturēja mitru, un dunduru kāpuri varēja pabeigt attīstību. Sausos pavasaros tie var aiziet bojā no izžūšanas. Vasaras sākumā kāpuri iekūņojas, un drīz vien izlido pieaugušie dunduri.
Dunduru mātīšu kodieni ir sāpīgi, jo tām žokļi ir pārvērtušies par spēcīgu durkli. Latvijas dunduri nepārnēsā nekādas slimības, un kodieni ir tikai nepatīkami.
Mājlopiem dunduri samazina produktivitāti, piemēram, govs tā vietā, lai ēstu zāli un dotu daudz piena, tramīgi bizo pa pļavu.
Izvairīties no dunduriem var, uzvelkot blīvāku apģērbu. Tāpat var izmantot repelentus, taču būtu jāņem vērā, ka karstumā tie ātri zaudē atbaidošās īpašības. Lai pēc iespējas vairāk izvairītos no dunduru uzbrukumiem, būtu jāizvairās no slapjām vietām, savukārt mājlopus var pasargāt, ja dienas karstākajās stundās, kas ir dunduru laiks, tos neved ganībās. Arī mājlopus var apstrādāt ar repelentiem.
Jau ziņots, ka šajā pavasarī, pateicoties labvēlīgajiem apstākļiem, Latvijā būtiski savairojās odi. Latvijā pavisam ir 26 odu sugas, četras no tām – lielāki un lēnīgāki kukaiņi – ir malārijas odi. Atšķirīgs tiem, piemēram, ir dzēlējsnuķīša garums, kas iespaido to, cik nikni katrs no tiem kož. Cilvēkiem, zīdītājiem it visur, bet putniem pie acīm un pie knābja dzeļ tikai odu mātītes. Tām svešas asinis vajadzīgas, lai nobriestu oliņas, kuras tās dēj ūdenī. Savu sugu turpināt spēj arī veģetārietes, taču tās izdēj piecreiz mazāk oliņu nekā asinskārās sugas māsas. Vienā reizē asinis sasūkusies odu mamma izdēj 30-40 olu. Odu mātītes savā mēnesi garajā mūžā oliņas dēj vairākkārt.
LETA
Komentāri