
Nelielo ražu un nelabvēlīgo novākšanas apstākļu dēļ dārzeņu cenas šoruden palielinājuši gan tirgotāji, gan audzētāji, norādīja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Inguna Gulbe.
“Patlaban ir pieaugušas gan mazumtirdzniecības, gan ražotāju cenas, jo šogad augļu un dārzeņu ražas nebija lielas, turklāt smagie ražas novākšanas apstākļi radījuši situāciju, ka labas kvalitātes uzglabājamu dārzeņu nav īpaši daudz. Arī Polijā un citos tuvākajos dārzeņu audzēšanas reģionos saistībā ar dabas katastrofām šogad nav vērojama augļu un dārzeņu pārprodukcija būtiskos apjomos. Augļi un dārzeņi parasti ir tie produkti, kuru mazumtirdzniecības cenas veikalos atrodas ļoti ciešā saistībā ar ražotāju cenām,” skaidroja Gulbe.
Saskaņā ar LTVC datiem šī gada pirmajos desmit mēnešos, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn, lielākais cenu pieaugums no augļiem un dārzeņiem mazumtirdzniecības tīklos Rīgā bija baltajiem galviņkāpostiem – par 43%, sarkanajai paprikai – par 32%, zemenēm – par 28% un apelsīniem – par 24%.
Savukārt galda bietes tirdzniecībā šogad vidēji desmit mēnešos maksāja par 20% un burkāni par 17% mazāk nekā pagājušajā gadā, liecina LTVC dati.
Tikmēr šī gada oktobrī tirdzniecībā vislielāko cenu kāpumu, salīdzinot ar pagājušā gada oktobri, piedzīvoja baltie galviņkāposti – par 151% un lielogu dzērvenes – par 106%, savukārt redīsus un dzelteno papriku bija iespējams nopirkt lētāk nekā pagājušā gada oktobrī.
Savukārt ražotāju cenas šī gada pirmajos desmit mēnešos, salīdzinot ar šo pašu periodu pagājušajā gadā, ir palielinājušas sīpoliem – par 55% un baltajiem galviņkāpostiem – par 33%. Cenas samazinājušās lapu salātiem – par 18% un galda bietēm – par 15%
Kā ziņots, jau 8.novembrī Finanšu ministrija (FM) norādīja, ka vērojamais cenu kāpums pasaulē patlaban ietekmē arī cenu līmeni Latvijā.
Pārtikas cenas oktobrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, kopumā pieauga par 1,4%, tai skaitā maizes un graudaugu izstrādājumu cenas – par 5,8%, dārzeņu un kartupeļu cenas – par 5,1%, bet piena, siera un olu cenas – par 1,8%.
Turpmākās patēriņa cenu svārstības valstī ietekmēs, no vienas puses, zemais iekšējā tirgus pieprasījuma līmenis, kas radīs deflācijas spiedienu. No otras puses, atkopjoties valstu tautsaimniecībām, pasaules tirgū turpinās augt pieprasījums pēc energoresursiem, kas radīs inflācijas spiedienu arī uz Latvijas ekonomiku, atzīmē Finanšu ministrija.
NOZARE.LV
Komentāri