Pirmdiena, 24. jūnijs
Vārda dienas: Jānis

Darba ņēmēji kļūst mierīgāki

Druva
00:00
14.01.2009
12
200901132128429867

“Druvas” redakcijā šonedēļ viesojās trīs uzņēmēji – šūšanas salona “Agrita” īpašniece Agrita Uzulnika, veikala “Krista” īpašniece Mirdza Pelce un SIA “Cel Tik” valdes priekšsēdētājsJānis Gruntmanis, lai diskutētu par to, kā ekonomiskā krīze valstī mainījusi darba devēju un ņēmēju attiecības.

– Ar kādām pārdomām iesācies šis gads?

A. Uzulnika: – Pakalpojumus vienmēr esam centušies piedāvāt tā, lai tie būtu klientiem pieejami. Kad varējām tirgot dārgāk, to darījām. Tagad rēķināmies ar to, cik klients ir spējīgs maksāt. Šobrīd pusei strādnieku esmu iedevusi bezalgas atvaļinājumu, jo nav daudz darba. Paredzu, ka pasūtījumi būs gada otrajā pusē, un tad darbinieki atkal strādās.

J. Gruntmanis: – Šobrīd būvniecības nozarē ir pamatīgs bardaks, ja tā var teikt. Pašvaldības un valsts sektorā iepirkumi samazinājušies par 30 procentiem, privātajā sektorā iepirkuma samazinājums krities līdz pat 85 procentiem. Šobrīd viss it kā apstājies. Visi gaida, kas notiks. Mums ir arī vairāki projekti, kas iesaldēti. Uz atlikušajiem pašvaldību konkursiem startējam ļoti bieži, bet saskaramies ar problēmu, ka atrodas būvfirmas, kas nāk ar pamatīgām dempinga cenām līdz pat mīnus 50%. Tas nav saprotams. Analizējot situāciju, skaidrs, ka par tādām cenām nevar nemaz nopirkt kvalitatīvus materiālus. Un šādas firmas būvniecības pakalpojumu izmantošana ir lieka valsts naudas izšķiešana, jo pēc pāris gadiem dempinga objekti liks sevi manīt. Arī mēs uzņēmumā maksimāli cenšamies samazināt izdevumus. Ļoti daudz strādājam ar personālu un meklējam dažādas izejas no situācijām.

M. Pelce: – Cenšamies strādāt, cik varam. Veikaliem preces pieņemam tikai no tām firmām, kuras dod lielas atlaides. Mūsu pircējiem nav naudiņas. Arī paši kā uzņēmums cenšamies izdzīvot, bet viegli neiet. Ir firmas, kuras mums jau izvirza parādu prasības, lai samaksājam, draudot, ka pretējā gadījumā mums vairs preces nedos. Parādi mums diezgan ir sakrāti, un jācenšas ar visu galā tikt. Darbinieku skaitu nesamazinām, to izdarījām jau iepriekš.

– Kā ekonomiskās krīzes laikā mainījušās darba devēju un ņēmēju attiecības?

A.Uzulnika: – Šis ir laiks, kad var veidot pozitīvu attieksmi vienam pret otru. Daudzas lietas šobrīd mainās.

M. Pelce: – Bija laiks, kad darbinieki veikalā mainījās. Bija liela staigāšana.

J. Gruntmanis: – Būvniecības sektorā 2007. gadā un 2008. gada pavasarī tendence bija nepārprotama – ja darba devējs nemaksās lielu algu, neviens pie viņa strādāt neies. Būvējot Cēsīs L. Paegles ielas māju, mums bija problēmas atrast krāsotājus, potenciālie darbinieki nāca un prasīja trīs reizes lielākas algas, nekā tās paredzētas tāmē. Šobrīd situācija mainījusies. Pamazām nereāli lielo algu kārotājiem spārniņi nolaižas un saruna starp darba devēju un ņēmēju veidojas normālāka. Tagad varam cilvēcīgi vienoties, par kādām cenām strādāsim un cik ražīgam jābūt darbam.

– Kadru mainība bija ļoti aktuāls jautājums pēdējos gados. Īpaši jaunie darbinieki nāca un gāja.

A. Uzulnika: – To noteikti neizjutu ar šuvējām, bet tirdzniecībā, konkrēti, veikalā, kadru mainība bija ļoti augsta. Divus gadus pārdevēji nāca un diktēja savas prasības. Cilvēkus vajadzēja, un darba devējs brīžiem jutās iedzīts stūrī. Bet šobrīd darba devējam ir tiesības izvērtēt, kuru darbinieku ņemt, kuru ne.

M. Pelce: – Darbiniekiem kādreiz jāierāda īstā vieta. Nevar jau gluži darba devēja vietā diktēt noteikumus.

J. Gruntmanis: – Mūsu uzņēmumā vienu brīdi strādāja vairāk nekā 200 cilvēki, ļoti izjutām darbinieku staigāšanu. Strādnieki nāca un gāja. Dažiem ambīcijas bija lielas, varēšana maza. Dažkārt nevarējām vienoties par paveiktā kvalitātes prasībām. Līdz ar to cilvēki mainījās. Citi darbā pieteicās un neilgu laiku pastrādāja, lai tikai būtu darba vietas izziņa, ko bankai iesniegt. Bija tādi, kas nāca, lai tikai iemācītos amatu, pēc tam devās uz galvaspilsētas uzņēmumiem vai citur.

– Kā lai jūtas arodskolu vecāko kursu audzēkņi, kuriem šogad būs jāiesaistās darba tirgū? Kad viņi sāka mācīties, darbiniekus meklēja kā ar uguni, tagad situācija krasi mainījusies.

J. Gruntmanis: – Lasot lekcijas Jāņmuižas profesionālajā vidusskolā, redzu, ka šobrīd ceturtā kursa studentiem ir problēmas atrast prakses vietas. Saviem audzēkņiem gan skaidroju, ja viņi būs labi meistari, bez darba nepaliks. Jautājums, kur strādās – Latvijā vai ārpus valsts robežām? Lielākas problēmas darbu būs atrast tiem, kuri līdz šim strādāja bez jebkādiem kvalifikācijas dokumentiem. Bijuši gadījumi, kad darba intervijā jautāju par pieredzi, atbild – esot dzīvoklī istabu izremontējis. Domāju, būsim spiesti atgriezties pie padomju laika metodēm, kad darba kvalifikāciju cilvēkam mērīja kategorijās. Un no tām bija atkarīga arī samaksa. Tas, kas notika nesenā pagātnē, nebija īsti normāli – darbā iekārtojies jauns strādnieks uzreiz prasīja pieredzējuša meistara algu. Šiem jautājumiem noteikti jāsakārtojas ikvienā nozarē.

– Publiskajā telpā izskanējis fakts, ka cilvēki sāk slēpt izglītību un bagāto profesionālo pieredzi, lai tikai dabūtu darbu kaut vai mazāk kvalificētā amatā.

J. Gruntmanis: – Šobrīd vienkārši trūkst darba vietu, un cilvēki meklē dažādas iespējas, kā pie darba tikt.

A.Uzulnika: – Bet domāju, ka tas nav pareizi.

– Taču cilvēki pamazām tiek iedzīti izmisumā.

J. Gruntmanis: – Pa šiem diviem gadiem cilvēkiem bija izveidojusies jocīga attieksme pret dzīvi. Viņi vienkārši varēja tikt pie kredīta, automašīnas līzingā… Viss viegli nāca. Pieķēru sevi pie domas, ka ir pat darbinieki, kuri uz darbu vispār nenāktu, ja vien viņam kaklā nebūtu kāds kredīts, līzings un dzīvokļa īre. Bija konkrēti gadījumi, kad redzi – cilvēks ir sliņķis pa dzīvi. Taču algas dienā nāk un skaidrojas, kāpēc samaksa tik zema. Nākamajā dienā vēl atskrien viņa sieva un sāk skaidroties, jo viņš, aizgājis mājās, sievai teicis: “Es taču tev teicu, ka nav jēgas iet strādāt! Tur tāpat neko nemaksā!” Bet patiesībā cilvēks dara visu ko citu, tikai ne to, ko vajag.

– Cik bieži ir nācies vilties darbiniekos?

M. Pelce: – Gadījies pieķert darbinieku, kurš dara to, kas viņam nav jādara, vai paņēmis to, kas nav jāaiztiek. Ar laiku jau redzi, vai darbiniekam interesē godīgs darbs vai pie tevis strādāt viņam ir vienkārši izdevīgi. Taču, ja strādājošā darba kvalitāte un izpratne par pienākumiem vadītāju neapmierina, svarīgi to pateikt darbiniekam tieši. Ja nesaprot, jāliek manīt, ka būs jāauj kājas.

J. Gruntmanis: – Gadās jau visādi. Bet darba devējiem ar to nākas saskarties. Ceļot jau pieminēto māju L. Paegles ielā, konstatēju, ka bez pēdām pazuda tūkstoš latu vērta bliete, divi jumta logi katrs vairāk nekā simts latu vērtībā, vairāki apsildes radiatori, nemaz nerunājot par skrūvītēm, špaktelīti vai krāsas bundžu. Un ir sargi, kameras…

A. Uzulnika: – Jāizvērtē, vai darbinieka “kājas paslīdēšana” ir apzināta vai tas netīšām sagadījies. Taču, kur ir liela kadru kustība, ir pat jāpieļauj šis zuduma procents. Tur neko nevar darīt. Bet jāliek darbiniekam saprast, ka viņš tiek novērots, lai nerodas visatļautības sajūta.

– Vai šis laiks nekalpos par iemeslu tam, ka uzņēmēji kļūs nedaudz lecīgāki?

A. Uzulnika: – Pašreiz tam laika neatliks, jo ir jādomā par izdzīvošanu un biznesa saglabāšanu.

J. Gruntmanis: – Nevaru teikt par visiem, bet nedomāju, ka uzņēmēji savtīgās interesēs izmantos šo laiku vai sliktāk izturēsies pret padotajiem. Uzņēmējiem sāp galva par ikdienišķām lietām. Varbūt ir tādi, kas šo brīdi izmantos kaut kā ļaunprātīgi, bet domāju, ka tādu uzņēmēju ir maz. Taču skaidrs ir viens – strādnieki pašreiz noteikti kļūst mierīgāki. Un tas atvieglos arī uzņēmējiem darbu. Nav vairs trakie jautājumi par samaksām vai ko citu. Var konstruktīvi vienoties.

– Kādas sekas atstās pašreizējā situācija, kad tik daudziem nākas zaudēt darbu, kad uzņēmēji beidz darbību?

J. Gruntmanis: – Domāju, ka bezdarba līmenis valstī noteikti nav septiņi procenti, kā mums to stāsta. Tas ir vismaz 15%. Noteikti puse bezdarbnieku līdz aģentūrai vēl nav aizgājusi. Tās ir kārtējās mūsu rozā brilles. Domājot par savu uzņēmumu, zinu, ka būvniecībā kritiskie mēneši ir februāris, marts un aprīlis. Pat ne janvāris, jo tad vēl saglabājušās kādas vecās iestrādes, kas jāpabeidz. Būvniecības jomā nākamie trīs mēneši būs klusi. Un tas atstās sekas uz tirdzniecību, pakalpojumu sfēru un visu pārējo. Cilvēkiem vienkārši nebūs naudas, ko tērēt. Pārtiks no ceptiem kartupeļiem.

A. Uzulnika: – Mazie uzņēmēji vēl tikai izjutīs sekas šai krīzei.

M. Pelce: – Visgrūtāk būs godīgajiem cilvēkiem. Tie, kuri nav raduši strādāt, arī tagad izdzīvos. Kaut ies un zags. Godīgajiem būs smagāk.

J. Gruntmanis: – Jā, noziedzības līmenis varētu celties, un varbūt būs jāpārdomā divreiz, vai tumsā pa pilsētu iet kājām, vai izsaukt taksi.

– Ar ko šī krīze atšķiras no 90. gadu krīzes?

J. Gruntmanis: – Man radinieks ļoti labi raksturoja

pašreizējo

situāciju. Viņš teica, ka 90. gadu krīze bijusi nieks, salīdzinot ar to, kas tagad notiek un notiks. Viņi dzīvoja laukos privātmājā, ne dzīvoklī pilsētā. Tad laukos bija govs, cūka un vistiņa. Bet tagad laukos vairs pat lopus netur. Toreiz cilvēkiem nebija kredītu, auto līzingā. Kredītu bums iepriekšējos gados bija milzīgs. Bet bankas teica – ņemiet, atdosiet vēlāk. Un cilvēki to izmantoja , krita kārdinājumā.

A. Uzulnika: – Un par to varam pateikt paldies savai valdībai un bankām. Domāju, ka valdībai stingri jādomā, kā aizstāvēt tautu šobrīd tik grūtajā ekonomiskajā situācijā.

– Lai neiestigtu pesimismā, par ko šobrīd svarīgi domāt?

A. Uzulnika: – Šobrīd ir svarīgi neuzķerties uz vārda bailes. Jāturas pie vārda drosme. Ja esam sākuši uzņēmējdarbību, tad jāturpina ar attieksmi – drosme, jo mēs to iedrošinājāmies. Jācer, ka viss būs labi.

J. Gruntmanis: – Domāju, ka būvniecību kaut nedaudz var pakustināt Eiropas naudas. Bbūtu svarīgi, lai valdības koridoros, kuros lemj par šīm lietām, viss notiktu zibenīgi. Jo ātrāk šos projektus palaidīs, jo ātrāk būs cilvēkiem darbs. Tas attiecas arī uz konkrētiem projektiem pilsētā – pils renovācijas otro kārtu, uz paredzētajiem darbiem skolās un daudz ko citu.

M. Pelce: – Galvenais, lai cilvēkiem maciņā nauda neizsīktu. Lai ir darbs un iztikšana.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Svētīgus Jāņus!

00:00
23.06.2024
29

Es sasēju lielu sieru,Jāņu dienas gaidīdama;Jāņu dienu izdalījuPa maziemi gabaliem. Nākat šurpu, Jāņa bērni,Nākat lieli, nākat mazi;Lieliem došu alu dzerti,Maziem siera gabaliņu. Nelīst lietus, nelīst lietus,Šodien lietus nevajaga,Salīs manas Jāņu zāles,Salīs paši Jāņu bērni. Brauc, Jānīti, nu uz Rīgu,Nu mēs tevi pavadām;Nāc atkal citu gadu,Tad mēs tevi gaidīsim.

Saules un ēnas saspēle dzīves norisēs un svētkos

00:00
22.06.2024
43

Mārsnēnos Priekuļu apvienības svētkos “MārsnĒNAS – GaismĒNAS” zumēja kā bišu stropā – dienā centrā uzstājās mākslinieciskie kolektīvi, notika radošās darbnīcas, apvienības pagastu amatierteātru izrādes. Svētkus šogad rotāja moto: “Ja ir ēna, tad kaut kur ir arī Saule.” Saule ir arī Priekuļu apvienības logo zīme, tā simbolizē gaismu un siltumu, bet ēna veldzē un atvēsina, un […]

Pieejamība kā iespēja

00:00
21.06.2024
49

Pietrūkst kopīga redzējuma, kā jāveido dabas takas un dabas objekti, lai tie būtu pieejami ikvienam – ne tikai cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, bet arī māmiņām ar bērniem ratiņos vai vecāka gadagājuma ļaudīm,kuriem pastaigai nepieciešams līdzenāks ceļš un vairāk soliņu, kur piesēst, lai pastaigas laikā atpūstos. Tā, izpētot vides pieejamību kultūras mantojuma objektu, dabas taku, ēdināšanas […]

Jāatgādina, lai neatkārtotos

00:00
20.06.2024
60

14.jūnijs šogad bija lietains. Saule slēpās aiz asaru pielietiem mākoņiem, kad daudzviet Latvijā pieminēja 1941.gada represijās svešumā izvestos. Jaunraunā komunistiskā terora upuru piemiņas vietā priekulieši atcerējās uz Sibīriju aizvestos jaunrauniešus, tos, kuri neatgriezās. “Lasot atmiņas par to nakti, kad pārtrūka daudzu Latvijas iedzīvotāju dzīve, nevar palikt vienaldzīgs. Un nekur nepazūd jautājumi – par ko, kāpēc. Šodien […]

Aizvadītajā diennaktī vairākas sadursmes

14:33
19.06.2024
68

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 94 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 12 ceļu satiksmes negadījumi, kur vienā gadījumā viena cietusi persona. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 93 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 34 par ātruma pārsniegšanu, kā arī divos gadījumos […]

Ugunsdzēsējiem glābējiem Vidzemē septiņi izsaukumi

14:30
19.06.2024
35

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šī gada 18. jūnija plkst. 6.30 līdz 19. jūnija plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona pārvalde saņēma septiņus izsaukumus – divus uz ugunsgrēku dzēšanu, četrus uz glābšanas darbiem un viens izsaukums bija maldinājums. Vakar īsi pēc pusdienām ugunsdzēsēji saņēma izsaukumu uz Smiltenes novada Smiltenes pagastu, kur pēc ceļu satiksmes negadījuma bija […]

Tautas balss

Zināšanas, kas vajadzīgas katram

17:05
18.06.2024
18
Lasītāja G raksta:

“Pagājušajā nedēļā Valmierā ikviens varēja uzzināt un arī praktiski pamācīties, kas tieši darāms krīzes situācijās. Aizsardzības ministrija rīkoja dienu “Bruņojies ar zināšanām”, kur speciālisti tikās ar iedzīvotājiem. Tāds pasākums bija pavisam 14 pilsētās Latvijā, bet mūsu valstī taču ir daudz vairāk pilsētu un visās dzīvo cilvēki, visur vajadzīgas šādas zināšanas, īpaši jau šajā situācijā, kurā […]

Svētkus sarīko pati kopiena

23:01
13.06.2024
22
Svētku apmeklētāja raksta:

“Skujenē bija ļoti skaisti pašu pagasta iedzīvotāju rīkoti svētki. Tur varēja baudīt gan koncertus, gan pamieloties ar vietējo gatavotiem gardumiem, gan redzēt daudz ko citu. Lieliski, ka ir uzņēmīgi, rosīgi cilvēki, kas darbojas savā un citu labā,” ar gandarījumu sacīja svētku apmeklētāja.

Prieks par atjaunoto ielu

23:00
13.06.2024
33
Bērzaines iedzīvotāja raksta:

“Braucu Cēsīs pa jauno Bērzaines ielu un priecājos, cik tā skaista! Tiešām gandarījums, ka atrasta nauda un veikta tik vērienīga pārbūve. Tagad sakārtos Emīla Dārziņa ielu, tad vēl vajadzētu sakārtot to Bērzaines ielas atlikušo daļu, kas ved līdz Gaujas ielai, tad šī apkaime būtu vienkārši fantastiska. Bet laikam jau jāsaprot, ka visu tūlīt nevar gribēt,” […]

Kas par maksu, kas bez maksas

22:59
13.06.2024
26
Lasītājs J. raksta:

“Lasu un domāju, kā tā, uz Cēsu kauju jubilejas koncertu, kur uzstājas vietējie dejotāji, jāpērk biļete, bet Igaunijas mūziķu koncertu varēs klausīties bez maksas. Vai tā ir mūsu paš­valdības godīga attieksme pret iedzīvotājiem,” neapmierinātību pauda lasītājs J.

Senioriem grūti izstaigāt lielus attālumus

22:58
13.06.2024
41
Cēsniece raksta:

“Cēsīs, Palasta un Gaujas iekas krustojumā pie muzeja krātuves, bija soliņš, kur bija ērti mirkli atpūsties, sakārtot pirkumus pēc iznākšanas no “Maxima” veikala un doties kājām mājās. Tagad soliņa vairs nav. Žēl, ka tas noņemts, nepadomājot par vecajiem cilvēkiem, kuriem grūti izstaigāt lielus attālumus, turklāt ar pirkumu maisiņiem rokās. Kopumā pilsētā ir pārāk maz soliņu. […]

Sludinājumi