Gandrīz pusotra tūkstoša Cēsu novada trūcīgo iedzīvotāju jau no 1.aprīļa varēja tikt pie Eiropas Savienības finansētajām pārtikas pakām. Aprīlī tās būs saņēmuši arī citu novadu trūcīgie.
Cēsīs vakar, 1.aprīlī, un turpmāk katru darba dienu pārtiku dalīs Raunas ielā 4, bijušajā pilsētas domes ēkā. Jau pirmajā stundā, kad izdales punkts bija atvērts, pēc ģimenēm tik vajadzīgās iztikas nāca sievietes un vīrieši. Daces Volbergas ģimenei pienācās četras
pakas.
“Janvārī saņēmām pēdējo pārtiku, taupījām, lai pietiek arī februārim, martam. Iztikām. Iemācījos garšīgi pagatavot putras, bērniem pat labi garšoja. Ir labi, ka tagad būs jauni krājumi,” sprieda Dace un piebilda, ka ģimene ēdienkartes pamatā liek graudaugu produkciju.
“Kartupeļi pašlaik ir dārgi, arī dārzeņi, tāpēc papildus pērku zirņus, pupiņas. Priecājos par to laiku, kad pakā bija griķi. Putraimu ēdienu ēšana reizēm apnīk,” sacīja Dace, bet viņai bija arī skaidrs, kāpēc ne griķu, ne rīsu trūcīgo pakās nav. Šie produkti arī veikalu plauktos ir dārgi.
Pēc divām pārtikas pakām steidza arī cēsniece Velta Golubova.
“Uzzināju, ka pakas jau atvestas, un esmu klāt,” ar smaidu teica Velta. Viņa nesūkstījās par slikto dzīvi, bet arī neslēpa, ka divi cilvēki mēnesi iztiek no vīra pensijas. Kopā sanākot 122 lati, bet, kad samaksāts apkures rēķins, kura atmaksu vēl atbalsta pašvaldība, kas iedevusi apkures pabalstu, tad mēnesī paliekot nepilni 60 lati. Kad Golubovi samaksājot arī citus maksājumus, tad uz nedēļu pārtikas iegādei paliekot pieci lati.
“Rudenī nopērkam kartupeļus, pagājušajā gadā burkās saliku daudz sēņu. Pērn arī pastrādāju simtlatnieku programmā. Mēs iztiekam. Uz neko jaunu neskatāmies, dzīvojam. Trakāk ir, kad zāles vajag, jo man uzsitas augsts asinsspiediens. Bet, redzat, ka dzīva vēl esmu,” noteica Velta, kurai ir vien 57 gadi. Kundze strādājusi kolhoza fermā par slaucēju, tad Dzērbenes vidusskolā par apkopēju. Tagad bezdarbs ir ikdiena jau trīs gadus.
Turpat ar lieliem tīkliem rokā satikām arī Andri un Vilni.
“Dzīve ir tāda, kāda tā ir. Saņemu garantēto minimālā ienākuma pabalstu, un ar tiem 45 latiem kaut kā iztieku. Putru izvāru,” tā Andris, bet Vilnis teica, ka atnācis vien draugam līdzi, jo viņa deklarētā dzīvesvieta ir Zosēnos.
“Tagad dzīvoju Cēsīs. Pa ziemu. Vasarā varbūt kāds darbiņš laukos gadīsies. Tad aizbraukšu uz Jaunpiebalgu, pakas izņemšu. Tagad nav izdevīgi. Ceļam gandrīz pieci lati aiziet,” tā Vilnis, kurš, apskatot paku, nodarbojās ar rēķināšanu.
Šogad Eiropas Savienības finansētajā pakā ir kilograms miežu putraimu, kviešu miltu, četrgraudu pārslu un pa puskilogramam auzu pārslu, vājpiena pulvera. Arī litrs piena, ko var uzglabāt ilgstoši.
“Mums prieks, ka varam cilvēkiem palīdzēt. Bieži cilvēki nāca un jautāja, kad būs pārtika. Tagad varam teikt, ka būs un līdz gada beigām. Domāju, ka iedzīvotāji novērtēs arī to, ka pārtiku šogad dalīsim katru dienu. Neveidosies rindas, varēs izņemt pakas, kad ērtāk,” sacīja Latvijas Sarkanā Krusta Cēsu nodaļas izpilddirektore Marina Orlova un piebilda, ka tas iespējams, jo rasta iespēja paku izdales darbam piesaistīt simtlatnieku programmā algotu cilvēku.
“Priecājos, ka man ir darbs. Vismaz līdz rudenim finansiāli varēšu justies drošāk. Vīrs strādā, bet vajadzību ir daudz.
Bez darba esmu jau divus gadus. Darba vietu zaudēju, kad Cēsīs darbu pārtrauca tipogrāfija,” stāstīja Jevgēnija Katišova un aicināja iedzīvotājus, kuriem pārtikas pakas pienākas, nākt uz Raunas ielu 4, līdzi ņemot trūcīgo personu izziņas. Pakas var saņemt katru darba dienu. Ierasti
no desmitiem rītā līdz pieciem pēcpusdienā, bet jāievēro, ka trešdienās izdale notiek no pulksten 11 līdz 18.
Ilze Kalniņa
Komentāri