Sadzīves atkritumi ir laba liecība par sabiedrību. Laika gaitā tie krietni mainījušies. Vien gadus divdesmit dabai liekam tikt galā ar plastmasas maisiņiem, PET pudelēm. Nu saprotam, ka tā mūsu pašu, ne dabas problēma.
“Ekonomiskā krīze redzama arī atkritumos, kurus cilvēki izmet,” saka SIA “ZAAO” atkritumu noglabāšanas daļas vadītājs Ģirts Kuplais.
Cilvēki vairs tik daudz nepērk jaunus datorus, ledusskapjus, izmanto, kamēr kalpo, nevis iegādājas jaunākās paaudzes. Pirms dažiem gadiem atkritumos nonāca maisi ar vecu apģērbu, tagad tāda skapja tīrīšana notiek krietni retāk. “Kad pērn pavasarī daudzviet uzstādījām bezmaksas konteinerus, tajos lielākoties tika saliktas vecas mēbeles un autoriepas. Iespaids, ka pat servisi tā tika vaļā no uzkrājumiem,” saka Ģirts Kuplais un piebilst, ka tagad “ZAAO” kontrolē, kas nonāk šajos konteineros.
Vēl aizvien starp sadzīves atkritumiem kāds iemanās iemest autoriepu, izlietotus eļļas filtrus. Daibes poligona darbiniekiem vai atkritumsavācējmašīnu šoferiem nākas tos lasīt ārā, jo tiem nu gan nav vietas sadzīves atkritumu kaudzē.
Jau vairākus gadus sabiedrība tiek skolota par atkritumu šķirošanu. “Lielākais kuriozs, ka nolietota elektrotehnika tiek savākta bez maksas, bet kāds tomēr iemanās veco ledusskapi vai televizoru aizvest uz mežu. Tas izrādās vieglāk nekā piezvanīt. Nu, ja jānes no piektā stāva, tad jāmaksā par nešanu. Bet kāpēc tērēt degvielu un laiku un pašam vest kaut kur,” domās dalās atkritumu noglabāšanas daļas vadītājs un piebilst, ka katram gadalaikam raksturīgi citi atkritumi. Vasarās, kas atkritumu savācējmašīnas brauc no jūras puses, tās grab no tukšajām pudelēm. Bet stikla tarai ir savi konteineri, lai no tiem pudeles nonāktu otrreizējai izmantošanai. Pudeles daudzviet pieņem arī par maksu. Ziemā problēmas sagādā cēsnieki, kuri dzīvo vecpilsētā. Dažkārt atkritumu mašīnā tiek iemesti maisi ar karstiem pelniem. Bijušas reizes, kad nācies ceļa malā izgāzt visu atkritumu kravu, lai neaizdegas. Bet pelni taču tik lieti noder mazdārziņā. “Arī rudenī savāktās lapas der kompostam. Bet vai tāpēc tās nenonāk poligonā? Bioloģisko atkritumu ir ļoti daudz. Diemžēl pie mums tos neizmanto biogāzu ražošanai vai kompostam. Gan jau,” saka Ģirts Kuplais un piebilst, ka vēl jāpaiet laikam, lai starp citiem atkritumiem nebūtu kartupeļu mizu vai ābolu.
Lielajos atkritumu kalnos Daibes poligonā starp daudzajiem atkritumiem vislabāk redzami plastmasas maisiņi un PET pudeles. Bez tiem cilvēks vairs savu ikdienu iedomāties nevar, ko vien vajag un nevajag, iesaiņo maisiņā. Tagad gan ir cerība, ka to daudzums kaut par nieku samazināsies, jo vairākos lielveikalos maisiņus ik uz soļa bez maksas nedod. Vējš tos nes pa gaisu. Maisiņi labi redzami piedrazotajās ceļmalās.
Sestdien Latvija kļūs skaistāka. Atkritumi, kuri maitā ainavas,
daudzviet tiks savākti. “Kas ir maisos, ko atved pēc talkām, grūti pateikt, to zina talcinieki. Bet visvairāk plastmasas maisiņu un PET pudeļu,” atzīst Ģirts Kuplais. SIA “ZAAO” ir pieredze sadarboties ar talciniekiem. Sestdien līdz pat deviņiem vakarā poligonā tiks pieņemts talkās savāktais. Pagastu pašvaldības, kuras pirms talkas noslēgušas līgumus, savāktos atkritumus varēs nodot par puscenu. “ZAAO” talcinieku piepildītos maisus savāks, cik vien ātri būs iespējams.
” Igauņiem arī bija lielā talka. Tā sākās pirms diviem mēnešiem un vēl nav beigusies. Viens kaudzi savāc, to aizved, citi atkal tajā vietā samet. Piecās dienās viss tiks aizvests, ja atkal būs atkritumi, tos nepieņemsim kā talkā savāktus,” saka SIA “ZAAO” atkritumu noglabāšanas daļas vadītājs Ģirts Kuplais.
Komentāri